2014. gadā Rīga kļuva ne vien par Eiropas kultūras galvaspilsētu, bet oficiāli atzīta arī par vienu no Eiropas veselīgajām pilsētām.
Rīgas kā Veselīgas pilsētas tituls paredz stiprināt principu “veselība visās politikās”, pašvaldības iniciatīvas iedzīvotāju veselības veicināšanā, slimību profilaksē un labklājības stiprināšanā. Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, arī turpmāk tiks turpināta intensīva starpsektoru sadarbība, katru iesaistot sabiedrības veselības veicināšanā, jo laba iedzīvotāju veselība ir pilsētas ekonomiskās un sociālās labklājības izaugsmes pamatnosacījums.
Eiropas veselīgās pilsētas ir Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Veselīgo pilsētu programma (Healthy Cities), kur PVO sadarbojas ar vietējām autoritātēm vietēja līmeņa veselības veicināšanas jautājumu risināšanai. Tāpat programma koncentrējas uz veselības iekļaušanu politisko un sociālo jautājumu darba kārtībā, kā arī uz sabiedrības veselības stiprināšanu lokālā līmenī. Tā uzsver vienlīdzību veselības jautājumos, vietējo pārvaldes līdzdarbību, solidaritāti, starpsektoru sadarbību un nepieciešamību pēc darbībām, kas vērstas uz veselību nelabvēlīgi ietekmējošo faktoru novēršanu.
PVO uzsver, ka Veselīgas pilsētas ir tās, kas pastāvīgi rada un uzlabo fizisko un sociālo vidi, kura paplašina tos kopienas resursus, kas ļauj vietējiem iedzīvotājiem savstarpēji atbalstīt vienam otru, pildot visas dzīves funkcijas un attīstot viņu maksimālo potenciālu [1].
Pievienošanās veselīgo pilsētu tīklam ir svarīgs notikums, kas var uzlabot ne tikai Latvijas galvaspilsētas prestižu pasaulē, bet ļaus arī piesaistīt Eiropas fondu finansējumu, lai pilsētā izveidotu pēc iespējas veselīgāku vidi. Piemēram, izveidot parkus un zaļās zonas, radīt infrastruktūru, kas mudinātu cilvēkus pavadīt vairāk laika svaigā gaisā un vecinātu aktīvu dzīvesveidu (veloceliņi, trenažieri brīvā dabā, labiekārtotas atpūtas zonas), jaunu poliklīniku būve un zaļā enerģija – tie ir daži no Veselīgās pilsētas projektiem, kuri ļauj pretendēt uz ES finansējumu.
Pašvaldības prioritātes
Rīgas pašvaldība sabiedrības veselību apstiprinājusi arī kā vienu no būtiskākajām pašvaldības prioritātēm. Kā pierādījums tam ir Rīgas domes izstrādātā Veselības stratēģija “Veselīga pilsēta – veselīgs rīdzinieks” (2012.-2021.gadam). Stratēģija paredz nodrošināt lielāku pieejamību veselības aprūpes pakalpojumiem galvaspilsētā, paaugstināt rīdzinieku izpratni par veselīgu dzīvesveidu un radīt veselīgu, un drošu pilsētvidi.
Veselīgas pilsētas sertifikāts
2014.gada 6.jūnijā Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” norisinājās svinīga ceremonija, kurā PVO Latvijas pārstāvniecības vadītāja Aiga Rūrāne Nilam Ušakovam, Rīgas pilsētas pašvaldības priekšsēdētājam, pasniedza sertifikātu par Rīgas uzņemšanu PVO Eiropas Veselīgo pilsētu kustībā.
Sertifikāta saņemšana un Rīgas kā veselīgas pilsētas statuss ir nopelnīts ilgstoša darba rezultātā un kalpo kā apliecinājums pašvaldības ieguldījumam un sasniegumiem iedzīvotāju veselības veicināšanas un sabiedrības veselības jomā. Pasniegšanas ceremonijā piedalījās pārstāvji no Rīgas pilsētas pašvaldības Veselības padomes, Veselības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra, Jūrmalas domes u.c. sadarbības partneri. Aicinātie ministriju un institūciju pārstāvji atzinīgi novērtēja Rīgas izvirzītos mērķus un sasniegumus sabiedrības veselības jomā.
PVO augsti novērtē Rīgas pilsētas pašvaldībā paveikto
Pašvaldība sistemātiski ir attīstījusi starpsektoru sadarbību un veikusi būtiskus soļus iedzīvotāju veselības veicināšanā un labklājības uzlabošanā. PVO uzsver arī „Veselību veicinošo izglītības iestāžu” iniciatīvu pašvaldībā, bet īpaši augstu novērtēta un atzīta ir Rīgas pilsētas pašvaldības iniciatīva izveidot Veselības padomi — kā platformu un koordinācijas instrumentu ar mērķi veicināt starpsektoru sadarbību un politikas plānošanas dokumentu īstenošanas pārraudzību pašvaldībā.
Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja un Veselības padomes priekšsēdētāja Olga Veidiņa uzsver, ka: „Veselīgo pilsētu tīkla darbības pieredze rāda, ka, realizējot šīs PVO kustības iniciatīvas, var risināt arī ekonomiskās problēmas. Varētu pat teikt: vesels cilvēks nodrošina veselīgu ekonomiku. Turklāt veselīgai pilsētai ir brīvāka piekļuve Eiropas fondiem, kas būtu nepieciešami gan sporta un veselības infrastruktūras uzlabošanai, gan vairāku sabiedrības veselībai nozīmīgu attīstības, vides un infrastruktūras uzlabošanas programmu ieviešanai pilsētā.”
Kopumā pilsētām, kas pretendē uz Veselīgas pilsētas statusu, jāveic liels darbs, lai atbilstu daudzajiem PVO noteiktajiem kritērijiem. Veselīgo pilsētu tīklā apvienojušās jau vairāk nekā 1000 pilsētu, rajonu un ciematu no vairāk nekā 30 Eiropas valstīm. Latvijā, izņemot Rīgu, Veselīgas pilsētas statuss ir piešķirts vēl tikai Jūrmalai. Veselīgo pilsētu projekts Eiropas valstīs tiek īstenots pēc Pasaules Veselības organizācijas Eiropas Reģionālā biroja iniciatīvas kopš 1998.gada.
Vairāk informācijas par Veselīgo pilsētu tīklu pieejama arī Slimību profilakses un kontroles centra mājas lapā, kā arī PVO mājas lapā.
[1] PVO Health Promotion Glossary- http://www.who.int/hpr/NPH/docs/hp_glossary_en.pdf
