Viena no šobrīd aktuālākajām garīgās veselības tēmām un biežāk sastopamajām problēmām ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē ir depresija.
Sabiedrības informēšanai par depresijas atpazīšanu, palīdzības iespējām un citiem jautājumiem šoruden pievēršas gan Rīgas domes Labklājības departaments, kurš sadarbībā ar nozares speciālistiem piedāvā apmeklēt bezmaksas publisko lekciju ciklu, gan Slimību profilakses un kontroles centrs, kas rīko kampaņu “Nenovērsies!”, gan arī garīgās veselības atbalsta biedrības un citi.
RD Labklājības departamenta organizētās kampaņas ietvaros notikusi pirmā lekcija, kas tika veltīta psihiskās veselības aktualitātēm un depresijas veidiem.
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem ik gadu no depresijas visā pasaulē cieš vairāk nekā 350 miljoni cilvēku visos vecuma posmos. Latvijā būtiskus depresijas simptomus gada laikā novēro ap 7% iedzīvotāju, un svarīgi, ka neārstēta depresija Latvijā katru gadu rada ekonomisko slogu aptuveni 105 miljonu eiro apmērā. Šādi aprēķini veikti, ņemot vērā depresijas slimnieku produktivitātes zudumu un darbnespējas radītos zaudējumus, kā arī darbspējīga vecuma iedzīvotāju priekšlaicīgu nāvi.
Cilvēka saslimšanas risku ar depresiju var veicināt dažādi iekšēji un ārēji faktori. To vidū ir pārmantotība, hroniskas un ilgstošas saslimšanas, piedzīvota vardarbība (it īpaši bērnībā), tuvinieka zaudējums, ilgstošas un psihotraumējošas situācijas sadzīvē vai darbā, kā arī pārslodze.
Tāpat riska faktori ir alkohola un narkotisko vielu lietošanu, zemi ienākumi un bezdarbs, vientulība, arī pilsētvide un vides piesārņotība. Statistika liecina, ka depresija salīdzinoši biežāk tiek konstatēta sievietēm un gados vecākiem cilvēkiem, tomēr būtiski atcerēties, ka saslimšana var skart ikvienu.
Izteiktākās depresijas pazīmes ir pastāvīgi nomākts garastāvoklis, vienaldzība un interešu trūkums, nespēja priecāties par lietām un notikumiem, kas agrāk sagādājušas prieku, nespēja koncentrēties un pieņemt lēmumus, trauksmainība, zems pašvērtējums un nepamatota vainas apziņa. Īpaša uzmanība šim simptomiem jāpievērš, ja ti ilgst vairāk nekā divas nedēļas.
Tāpat ar depresiju sirgstošo var piemeklēt miega vai ēšanas traucējumi, seksuālās aktivitātes pārmaiņas, izmaiņas kustībās (gausums, neveiklums), pastāvīgs nogurums, pesimisms un bezcerīgums, uzmācīgas domas, arī halucinācijas un domas par pašnāvību.
Labā ziņa ir tā, ka depresija ir ārstējama saslimšana un, ciešot no tās simptomiem, svarīgi vērsties pie ģimenes ārsta vai ārsta – psihiatra laikus. Interneta vietnēs www.nenoversies.lv un www.depresija.lv ir apkopota informācija par speciālistiem, pie kuriem iespējams saņemt profesionālu palīdzību.
Konkrēto ārstēšanas veidu nosaka atkarībā no depresijas smaguma pakāpes, ietverot psihoterapiju vai medikamentus vai abu minēto kombināciju.
Mīts vai realitāte?
Depresiju par saslimšanu uzskata lielākā daļa jeb 58% iedzīvotāju, taču ievērojama daļa joprojām sliecas domāt, ka tās ir iedomas, motivācijas trūkums vai slikts garastāvoklis, liecina RD Labklājības departamenta sadarbībā ar Snapshots.lv šā gada septembrī veiktā APTAUJA. 
Būtiski biežāk uz depresiju kā slimību norāda sievietes (70% pretstatā 44% vīriešu), vienlaikus informētība par depresiju kā saslimšanu palielinās, pieaugot respondentu vecumam. Tā 15 – 19 gadu vecuma grupā depresiju par saslimšanu uzskata mazāk nekā puse aptaujāto jeb 45%, bet 40 – 49 gadu vecuma grupā tie ir jau 64%.
Lai informētu par to, kas ir depresija, kā to atpazīt un kur vērsties pēc palīdzības, RD Labklājības departaments organizē bezmaksas publisko lekciju ciklu.
Nākamā lekcija “Depresija jauniešu vidū” notiks jau 30. oktobrī, piedaloties Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītājai Dr. Laurai Ķeverei. Tāpat novembrī iespējams apmeklēt lekcijas “Pēcdzemdību depresija – mīts vai realitāte?”, “Emocionālā labsajūta un fiziskā veselība”, kā arī “Depresija un darba vide”.
Foto: Shutterstock
