Pasaules veselības diena - Veselīgs rīdzinieks veselā Rīgā

7.aprīlī visā pasaulē tiek atzīmēta Pasaules Veselības diena, bet iniciatīva to atzīmēt tieši šajā datumā pieder Pasaules Veselības organizācijai (PVO) – par godu tās dibināšanas gadadienai.

Tradicionāli jau ierasts, ka katru gadu Pasaules Veselības diena veltīta kādai konkrētai veselības tēmai, un šogad īpaša uzmanība tiek vērsta sabiedrības informēšanai un izglītošanai par pārtikas nekaitīguma un drošuma jautājumiem. Šī gada sauklis „Par drošu pārtiku – no saimniecības līdz šķīvim” (“From farm to plate, make food safe”) vēsta par pārtikas ražošanu un industrializāciju, kā arī tās globālo tirdzniecības un izplatīšanas ķēdi.

Kā norāda PVO, šis process ir cieši saistīts ar pārtikas piesārņojumu un apdraudējumu, kā arī dažādiem mikroorganismiem, piemēram, dažādām baktērijām un vīrusiem, kuru klātbūtne pārtikā tās ražošanas vai aprites gaitā var radīt būtisku kaitējumu veselībai. Īpaši pēdējo 50 gadu laikā šis process, kura rezultātā pārtika no saimniecības nokļūst līdz mūsu pusdienu šķīvim, ir krasi mainījies. Piemēram, veselībai kaitīgais pārtikas piesārņojums, lai gan radies vienā pasaules malā, var būtiski ietekmēt to patērētāju veselību, kas dzīvo citā valstī vai pat kontinentā. Tādējādi svarīgi apzināties, ka ikvienā pārtikas ražošanas ķēdes posmā būtu jāievēro drošas pārtikas apstrādes pamati.

Nedroša pārtika un tās sastāvā esošās baktērijas, vīrusi, parazīti vai ķīmiskas vielas var izraisīt virkni veselības problēmu un slimību (PVO arīdzan piebilst, ka pirmie Ebola vīrusa gadījumi bija saistīti ar piesārņotu nelegāli nomedītu dzīvnieku gaļu [1]), kā arī izraisa gan cilvēka reproduktīvās veselības un attīstības problēmas, gan arī vēzi.

Gan Pasaules veselības dienā, gan arī citās atzīmējamās ar veselības jomu saistītās dienās PVO un citas organizācijas aktīvi mudina atbildīgās institūcijas rīkoties saskaņā ar rekomendācijām un veidot veselībai nekaitīgu politiku, savukārt plašākai publikai tiek veidoti izglītojoši un informatīvi materiāli, kā arī organizētas dažādas akcijas un pasākumi, kas bieži vien turpinās arī pēc veselībai veltītu dienu izskaņas.

PVO izstrādātais plakāts par godu Pasaules Veselības dienai 2015.gadā

Zemāk publicēti PVO un Pārtikas un veterinārā dienesta ieteikumi iedzīvotājiem, lai informētu par pārtikas nekaitīguma un drošuma principiem [1., 3.]:

Iepazīstieties ar informāciju, kas ir rakstīta uz pārtikas produktu etiķetēm, kā arī sekojiet informācijai plašsaziņas līdzekļos. Tādējādi jūs uzzināsiet ne tikai ēdiena sastāvu un tā pareizu pagatavošanas veidu vai temperatūru, bet arī būsiet informēti gadījumā, ja tiks konstatēts kāds masveida pārtikas piesārņojums.

Jēlus produktus uzglabājiet atsevišķi no jau gataviem ēdieniem un izmantojiet atsevišķus traukus. Gatavo un jēlo produktu griešanai jālieto atsevišķi naži un dēlīši.

Gatavojot tādus ēdienus, kā zupas vai cepešus, uzkarsējiet tos līdz vārīšanas temperatūrai – lai būtu drošība, ka produkta iekšējā temperatūra ir augstāka par + 70 °C.

Nelietojiet uzturā jēlas olas vai ēdienus, kuru sastāvā ir jēlas olas. Izvairieties no ātri bojājošos produktu iegādes; gaļu un zivis kārtīgi izcepiet vai izvāriet; pienu nedzeriet nepasterizētu vai nevārītu.

Ķīmiskos produktus virtuvē uzglabājiet drošā un bērniem nepieejamā vietā.

Nelietojiet atkārtoti traukus, kuros tika uzglabāta sadzīves ķīmija.

Īpaša piesardzība jāievēro, gatavojot ēdienu grūtniecēm, bērniem, veciem cilvēkiem un hroniski slimiem pacientiem (tiem, kuriem ir novājināta imūnsistēma).

Gatavus produktus istabas temperatūrā neatstājiet ilgāk par 2 stundām.

Sagatavoto un ātri bojājošos produktu un ēdienu atdzesēšanu pēc siltumapstrādes veiciet pēc iespējas ātrāk, bez kavēšanās (vēlams zemāk par +5 °C).

Gatavos siltos ēdienus līdz pasniegšanas brīdim uzglabājiet temperatūrā, kas nav zemāka par + 60 °C

Neuzglabājiet pārtiku ilgstoši. Arī aukstuma iekārtās nē.

Neatlaidiniet produktus istabas temperatūrā, jo tas nav droši.

Pirms sāciet darboties ar pārtiku, nomazgājiet rokas.

Par roku mazgāšanu atcerieties arī ēdiena gatavošanas laikā.

Mazgājiet rokas pēc tualetes apmeklējuma.

Mazgājiet un, ja nepieciešams, dezinficējiet virsmas, kas nonāk vai var nonākt saskarē ar pārtiku (piemēram, sadales dēļi, naži u.c.).

Sargājiet savu virtuvi un produktus no kaitēkļiem, grauzējiem un citiem dzīvniekiem.

Izvēlieties svaigus un nebojātus produktus.

Izvēlieties produktus, kuri ir apstrādāti ar mērķi paaugstināt šo produktu drošumu (piemēram, pasterizēts vai sterilizēts piens u.c.).

Pirms lietošanas uzturā rūpīgi mazgājiet augļus un dārzeņus, it īpaši, ja tos lietosiet uzturā bez papildus apstrādes.

Nelietojiet uzturā produktus ar beigušos derīguma termiņu [3].

Droša, barojoša un veselīga pārtika dod enerģiju un ir nepieciešama, lai baudītu veselīgu un aktīvu dzīvesveidu.

9 fakti par drošu un nekaitīgu pārtiku [2]:

Ar pārtiku var tikt izplatītas vairāk nekā 200 slimības.
Piesārņota pārtika var radītilgtermiņaveselības problēmas.
Pārtikas piesārņojuma izraisītas slimības ir daudz bīstamākas cilvēkiem, kuriem jau ir kāda hroniska slimība un novājināta imunitāte (īpaši piesardzīgām ir jābūt grūtniecēm, zīdaiņiem, hroniski slimiem un veciem cilvēkiem).
Mūsdienu sarežģītajā un ilgajā pārtikas aprites ceļā (lauksaimniecība, zemkopība, kaušana, ražas novākšana, apstrāde, glabāšana, pārvietošana) pārtikas piesārņojumam ir daudz iespēju.
Gadījumā, ja tiek konstatēts kāds pārtikas piesārņošanas gadījums, globalizācija pārtikas ražošanā un tirdzniecībā to ir padarījusi par daudz sarežģītāku un ilgāku procesu.
Pārtikas nekaitīgums ir starpsektoru sadarbības rezultāts.
Pārtikas piesārņojumsskar arī valsts ekonomiku un sabiedrību kopumā.
Daži kaitīgās baktērijas kļūst rezistentas jeb neuzņēmīgas pret antibiotiku ārstēšanu.
Dēļ tā, ka lauksaimniecībā un lopkopībā plaši tiek izmantoti antibakteriāli līdzekļi, antimikrobā rezistence (mikrobu nejūtība pret antibiotikām) ir viena no augošajām veselības problēmām ne tikai Eiropā, bet arī visā pasaulē. Tā palielina saslimstību un mirstību no infekcijas slimībām un noved pie vispārēja dzīves līmeņa krituma, radot papildus izdevumus veselības aprūpes un farmācijas jomās.

Atzīmējot Pasaules Veselības dienu, arī Rīgas domes Labklājības departaments aicina pievērst uzmanību saviem ikdienas ēšanas paradumiem un atcerēties ne tikai par drošas pārtikas sagatavošanu un uzglabāšanu, bet arī par uztura nozīmi labas veselības saglabāšanā kopumā un tām uztura pamatsastāvdaļām, kas nodrošina pilnvērtīgu organisma darbību. Olbaltumvielas, ogļhidrāti, šķiedrvielas un labie tauki ir uzturvielas, kam mūsu ēdienkartē būtu jābūt ik dienu. Gadījumā, ja jūsu ceļi krustojas ar Rīgas Centrāltirgu, noteikti ieskatieties arī Veselīga uztura piramīdā, lai pārliecinātos, ka plānotais iepirkums būs gana veselīgs un kalpos par priekšnoteikumu labai pašsajūtai gan pēc maltītes, gan ilgtermiņā.

Vērts atcerēties, ka par veselīga uztura pamatiem iespējams uzzināt, ne tikai ielūkojoties vides objektā. Ik dienas ikviens ir laipni aicināts apmeklēt arī Veselības istabas, kurās strādā sertificētas medicīnas māsas, un šo istabu apmeklētāji var saņemt bezmaksas konsultācijas un padomus arī par veselīga uztura „baušļiem”, kas arīdzan darbojas kopsolī ar nepieciešamību ievērot fiziskās aktivitātes un sniedz kopējo ietekmi uz veselību, piemēram, sirds un asinsvadu veselību.

Foto: www.ecodaily.org; www.foodsafetymagazine.com