1.mīts: stress ir vienāds visiem
Pilnīgi nepareizi. Stress ir atšķirīgs katram no mums. Reakcija uz kairinājumu katram var būt atšķirīga un unikāla, kad stress ir vienam, otram tas neizraisa nekādas jūtas.
2. mīts: stress vienmēr ir slikts
Saskaņā ar šo viedokli, stresa neesamība padara mūs laimīgus un veselus. Nepareizi.
Stress var būt skūpsts nāvei vai asums dzīvei. Jautājums, tiešām ir, kā vadīt to. Pārvaldīts stress padara mūs produktīvus un laimīgus; nepareizs stress sāp un pat nogalina.
3. mīts: Stress ir visur, lai neko nebūtu iespējams darīt.
Ne tik. Jūs varat plānot savu dzīvi tā, ka stress nav ikdienas sastāvdaļa. Efektīva plānošana ietver nosakot prioritātes un strādāt pie vienkāršām problēmām, pirmkārt, risināt vienkāršākas problēmas, un tad pāriet uz sarežģītākām problēmām. Kad stresa līmenis ir augsts, tad grūti ir izšķirt prioritātes un sarežģītāk atšķetināt sakāpinātos jautājumus.
4. mīts: populārākās metodes, lai samazinātu stresu, ir labākās!
Atkal, ne tik. Nav universālas, efektīvas stresa samazināšanas metodes. Mēs esam atšķirīgi, mūsu dzīves ir atšķirīgas, mūsu situācijas ir atšķirīgas, un mūsu reakcijas ir atšķirīgas.
Tikai visaptveroša programma, kas pielāgota katram indivīdam atsevišķi var sniegt efektīvu rezultātu.
5. mīts: nav simptomu, nav stresa.
Stresa simptomu trūkums, nenozīmē, ka nav stresa. Patiesībā, pielāgošanās simptomiem ar medikamentiem var atņemt jums signālus, kas ir nepieciešami, lai samazinātu spriedzi jūsu fizioloģiskajiem mehānismiem un psiholoģiskajām sistēmām.
6. mīts: Jāpievērš uzmanība tikai stresa galvenajiem simptomiem
Šis mīts ir pieņemts, ka “nelielie” simptomi, piemēram, galvassāpes vai palielinātu kuņģa skābes daudzumu var droši ignorēt. Mazie stresa simptomi ir agrīni brīdinājumi, ka dzīve sāk kļūt nekontrolējama un nepieciešams darīt labāku darbu, lai pārvaldītu stresu.
Adapted from “The Stress Solution” by Lyle H. Miller, PhD, and Alma Dell Smith, PhD., https://apa.org/helpcenter/stress-myths.aspx
