Katru gadu rudenī un ziemā aktualizējas jautājums par slimību, kuras radīto kaitējumu ne vienmēr uzreiz var pamanīt – gripu. Gripa ir akūta, sevišķi lipīga vīrusu infekcija, kas skar elpceļus. Salīdzinot ar citām infekcijas slimībām, gripa atšķiras ar izplatīšanās ātrumu, izraisīto komplikāciju biežumu un smagumu.
Ik gadus gripas laikā 2 – 5 reizes pieaug hospitalizāciju skaits un cilvēki biežāk arī vēršas pēc medicīniskās palīdzības.
Maldīgs ir priekšstats, ka gripa ir viegli vai vidēji smagi norisoša slimība, kas pāriet bez sekām. Tas neatbilst patiesībai, jo gripas dēļ ir gadu pasaulē mirst miljoniem cilvēku, bet Latvijā, piemēram, 2012./2013.gadā ziemas sezonā tika reģistrēti 78 962 gadījumi. Daudzi nokļūst slimīcā, bet daudziem tiek diagnosticēta pneimonija jeb plaušu karsonis, kas uzskatāma par gripas komplikāciju.
Vēl kāds maldīgs priekšstats ir tas, ka gripa nav vecāka gadagājuma cilvēku slimība. Mīts radies tādēļ, ka vecākiem cilvēkiem jau var būt kāda hroniska slimība, bet gripa bieži tiek uzskatīta kā pamatslimības saasinājums.
Vēl kāds iemesls, kas nodara cilvēkiem kaitējumu, ir nezināšana vai neizpratne par to, ka gripas efektīvai ārstēšanai ir nepieciešami pretvīrusu preparāti, nevis tikai zāļu tējas vai simptomus slāpējoši līdzekļi, piemēram, temperatūru pazeminoši preparāti, imunitāti stiprinoši uztura bagātinātāji un līdzīgi. Arī šie līdzekļi var būt noderīgi, bet tiem nav ietekmes uz pašu gripas vīrusu, un, ja vīrusa vairošanās netiek pārtraukta vai vismaz apslāpēta, tad gripa attīstās, bojājot cilvēka ķermenī sīkos asinsvadus, kas atrodas visos orgānos un sistēmās. Maldīgs ir arī uzskats, ka gripas vīruss cilvēka organismā bojā tikai augšējos elpceļus. Tā tiešām ir vīrsua iekļūšanas vieta cilvēka organismā un tieši elpceļos notiek vīrusa vairošanās, bet no tā taču nemirst – mirst no ainsvadu bojājumiem, kas ierosina plaušu iekaisumu, virsnieru, nieru un citus bojājumus.
Inficēšanās
Gripa pārsvarā izplatās no cilvēka uz cilvēku gaisa pilienu vai kontakta ceļā, kā arī ar dažādiem priekšmetiem. Vislielākais inficēšanās risks ir šādos gadījumos:
- Atrodoties vienā telpā ar slimu cilvēku, kurš šķauda vai klepo (īpaši attālumā līdz 1m);
- Cieši kontaktējoties ar slimu personu, saskaroties ar rokām, muti utt.;
- Pieskaroties dažādiem priekšmetiem, t.sk. sabiedriskajās vietās, kurus izmantoja vai pieskārās ar nemazgātām rokām slims cilvēks, piemērām, atbalsta stieņi vai sēdekļu rokturi sabiedriskajā transportā, durvju rokturi, margas, grozu un ratiņu rokturi veikalos, ūdens krāni, rotaļlietas bērnudārzos u.tml.
Ko darīt, lai nesaslimtu ar gripu vai pārciestu to iespējami vieglākā formā?
Visefektivākais līdzeklis ir vakcinācija, ko ieteicams darīt jau savlaicīgi agrā rudenī, lai, pienākot gripas laikam, organismā būtu izveidojušās speciālās pretgripas antivielas. To izveidei nepieciešamas apmēram 10 dienas. Īpaši ieteicams vakcinēties cilvēkiem, kuriem jau ir kāda hroniska slimība, piemēram, cukura diabēts, sirds un asinsvadu pataloģijas, nieru un nervu bojājumi, ar plaušām saistītas problēmas.
Ārkārtīgi svarīgi no gripas izvairīties ir grūtniecēm, jo, saslimstot ar gripu, var aiziet bojā auglis, bet reizēm gan bērniņš, gan grūtniece. Ja nav veikta vakcinācija, tad maksimāli jāizvairās no sabiedrisko vietu apmeklējumiem, kas praktiski gan grūti īstenojams, jo veikali, sabiedriskais transports, darbavietas, slimnīcas un citas medicīniskās vietas apmeklē gandrīz visi.
Pasargāt sevi
Neatkarīgi no vakcinēšanās, ir arī veidi, kā mēģināt sevi pasargāt no gripas dabiskā veidā:
- Izvairīties no cieša kontakta ar cilvēkiem, kuri ir saslimuši. Piemēram, no ģimenes locekļiem, ja vien tas iespējams. Ja esat saslimis pats, mēģiniet turēties savrup, lai pasargātu citus no inficēšanās.
- Ja esat slims vai ir aizdomas par saslimšanu, ja iespējams, palieciet mājās, neapmeklējiet darbu, skolu un citas sabiedriskas vietas. Tas palīdzēs pasargāt citus.
- Pēc iespējas bieži mazgājiet rokas, it īpaši pirms ēšanas vai pēc pieskaršanās kopējām virsmām – piemēram, durvju rokturiem.
- Izvairieties no pieskaršanās acīm, degunam vai mutei. Baktērijas bieži izplatās, ja pieskaras kaut kam inficētam, bet pēc tam pieskaras acīm, degunam vai mutei.
Ja nav veikta vakcinēšanās, ļoti svarīgi ir zināt, ka pretgripas medikamenti, kas bloķē gripas vīrusa vairošdanos, jālieto pēc iespējas ātrāk kopš saslimšanas sākuma. Vislabākais efekts ir pirmajās salimšanas stundās. Efekts gaidāms ļoti ātri. Tāpat ieteicams pārrunāt ar pediatru un ģimenes ārstu nepieciešamību vakcinēt bērnus, jo pēdējās sezonās ievērojami vairāk slimojuši bērni.
Simptomi
Svarīgi ir mācēt novērtēt gripas norises smagumu, lai savlaicīgi saņemtu medicīnisko palīdzību. Bīstamie simptomi ir asins izplūdumi ādā un gļotādā, deguna asiņošana, ieilgušas mēnešreizes, aizdusa, grūtības ieelpot vai izelpot, klepus – lēkmjveida vai tāds, kas ir “sīks” un praktiski nepārejošs; spiediena sajūta vai sāpes krūškurvī, ģībonis un apziņas aptumšošanās, kā arī krampji. Par ļoti bīstamu uzskatāma situācija, kad gripa it kā pāriet, bet tad sākas no jauna. Tas nenorāda uz komplikāciju rašanos.
Aizdomu gadījumā par gripu vajadzētu sazināties ar ārstu, lai pieņemtu lēmumu par turpmākām darbībām.
Informācija par gripu pieejama arī Slimību profilakses un kontroles centra mājas lapā. Turpat arī variet iepazīties ar informatīvu bukletu “GRIPA“.
ŠEIT pieejama arī Slimību profilakses un kontroles centra sagatavotā informācija un ieteikumi gripas profilakses pasākumiem.
Informācijas avots: Tautas veselības gadagrāmata
