Pēdējo gadu laikā gan Latvijā, gan arī visā pasaulē pieaugusi saslimstība ar sirds un asinsvadu slimībām, aptaukošanos, 2. tipa cukura diabētu un citām slimībām. Liela loma šo slimību profilaksē ir tieši pareizam uzturam (piemēram, ēdiena izvēlei un regulārām ēdienreizēm). Lai gan ēšana ir viena no mūsu ikdienas ierastākajām darbībām, ļoti svarīgi ir iegūt arī zināšanas par šo ikdienišķo, bet tajā pašā laikā tik vitāli svarīgo mūsu dzīves pamatvajadzību.
Lai izglītotu iedzīvotājus par veselīgu uzturu un aicinātu vairāk pievērst uzmanību saviem ikdienas ēšanas paradumiem, ar Rīgas domes Labklājības departamenta atbalstu Rīgas Centrāltirgū kopš 15.decembra ir uzstādīts košs un krāsains vides objekts – uztura piramīda, kurā grafiski attēloti pārtikas produkti un to ieteicamās dienas devas. Tā būs noderīgs palīgs un sniegs padomu, kā ar uzturu uzlabot savu veselību un pašsajūtu. Piramīdas vizuālā dizaina autori ir Madara Laure un Didzis Jaudzems.
Tieši tirgus pilsētā ir vieta, kur iedzīvotāji meklē dažādību, izvēli un kvalitāti, tāpēc šāda vides dizaina objekta uzstādīšana tieši tirgū rosinās padomāt par savu “uztura šķīvi”, un to, vai mūsu izvēle ir veselīga. Ierasts uztura piramīdās attēlot porciju skaitu, bet šajā uztura objektā izvēlēts attēlot aptuveni ieteicamos gramus, jo tirgū mums produktus parasti sver gramos. Dienas devas ir aprēķinātas vidējas, jo katram cilvēkam tās būs atšķirīgas – gan bērniem, skolniekiem, studentiem, pieaugušajam un senioriem dienas ieteicamās uztura devas atšķirsies, tāpēc RD Labklājības departaments piedāvā izdarīt izvēli katram pašam. Uztura piramīdas devas un grami ir norādīti svaigiem, nepagatavotiem produktiem.
Piramīdas ideja un pamats aizgūts no ziemeļvalstu uztura piramīdas, kas sākotnēji ir veidojusies, apvienojoties Norvēģijas, Dānijas, Somijas, Zviedrijas un Islandes uztura zinātniekiem, un izstrādājot uztura vadlīnijas. Arī jaunajos Ziemeļvalstu uztura ieteikumos (NNR 2012: New Nordic Nutrition recommendations 2012) Ziemeļvalstu uztura piramīdas pamatā ir sezonalitāte – vietējie dārzeņi, saknes, ogas, sēnes, pilngaudu produkti, piena, gaļas, zivju produktos – produktos, kas ir vitamīniem un minerālvielām bagāti, jo to sezonalitātes augšanas apstākļi, laiks – saule, lietus, padara šos produktus tik unikālus un veselīgus. Tā kā mēs arī esam ziemeļnieki – saules gaisma un siltums mūs lutina vien pāris mēnešus gadā. Ziemeļvalstu uztura piramīda ir pielīdzināma jau vairāk zināmajai Vidusjūras diētai, kas ir veselīga un mūsu ikdienā lietojama kā noderīgs padoms, kā veselīgāk plānot savas ēdienreizes.
Uztura piramīdas ieteikumu pamatā ir “šķīvja” princips – katrā ēdienreizē ir ieteicams pusi no šķīvja veltīt svaigiem dārzeņiem un saknēm, ¼ šķīvja veltīt olbaltumvielas saturošiem produktiem un ¼ atvēlēt pilngraudu, balastvielas saturošiem produktiem. Ar uzturu ikdienā mēs uzņemam olbaltumvielas, ogļhidrātus, taukus, vitamīnus un minerālvielas, tāpēc katru dienu ir ieteicams piedomāt gan pie sava uztura paradumiem, gan fiziskās aktivitātes un dienas režīma.
Veselīga uztura ieteikumi ir uzturā lietot pēc iespējas vairāk dārzeņus, pilngraudu produktus – graudus, nesaldinātas pārslas, putraimus, rudzu maizi, ikdienā lietot piena, skābpiena produktus, liesu gaļu un divas – trīs reizes nedēļā lietot zivis. Ikdienā, gatavojot uzturu, ieteicams izvēlēties labas kvalitātes augu eļļu, un arī to ieteicams – vietējas izcelsmes.
Vēlamies atgādināt, ka katru dienu, katrā ēdienkartē, savu šķīvi būtu jāpapildina ar dārzeņiem, saknēm, bet sezonalitātē – ar sēnēm, pākšaugiem utml. Katru dienu arī jāizvēlas kādus produktus no tik dažādā pilngraudu produktu klāsta – pilngraudu maizi, putraimus, kartupeļus. Lietojiet katru dienu arī piena un skābpiena produktus – pienu, kefīru, paniņas, biezpienu, sieru u.c. pēc savas izvēles. Divas – trīs reizes nedēļā ēdiet zivis, bet gaļu izvēlieties pēc iespējas liesāku, vietējas izcelsmes.
Tirgū esošajā obejktā nav attēlotas, bet vēlamies atgādināt arī par divas būtiskas uztura piramīdas sastāvdaļām – ieteicamais ūdens daudzums un fiziskās aktivitātes. Veselīga uztura ieteikumi nosaka, ka ūdens jāuzņem vismaz 2l, bet precīzāk – 35 ml uz ķermeņa kilogramu, senioriem tas būtu ~ 20-25 ml uz ķermeņa kilogramu. 
Atcerieties, ka veselīga ēdiena izvēle un fiziskās aktivitātes ikdienā palīdzēs jums justies možiem, veseliem un aktīviem!
