Tabakas industrija katru gadu tērē lielu naudu savu produktu popularizēšanai, jo jauniešu ievilināšana tabakas atkarībā ir šo pūļu galvenais mērķis. Pateicoties cieši savītam mārketinga tīklam, kas sastāv no tabakas reklāmas, tirdzniecības veicināšanas un sponsorēšanas, industrija ir veiksmīgi saistījusi tabaku ar valdzinājumu, izpriecām un piedzīvojumiem, lai pievilinātu jauniešus.
Tabakas industrijas dzīvotspēja ir atkarīga no tās produktu potenciālo patērētāju – jauniešu – pievilināšanas un paturēšanas, jo bez jauniem tabakas izstrādājumu patērētājiem, kas aizstātu tos, kuri ir atmetuši smēķēšanu vai miruši, tabakas industrija nespētu turpināt eksistēt.
Tabakas ražotāji velta milzīgas pūles, lai kontrolētu jauniešu paradumus, pētot viņu dzīvesveidu, motivāciju, lai pēc iespējas veiksmīgāk spētu ievilināt smēķēšanas atkarībā. Jauni smēķētāji ātri vien no eksperimentētājiem kļūst par atkarīgajiem, un vienīgie uzvarētāji šajā gadījumā ir tabakas ražotāji un to akciju īpašnieki.
Tabakas industrija vēlas, lai tabaku uzskatītu par “normālu” plaša patēriņa preci, taču jāpiebilst, ka tā ir vienīgā plaša patēriņa prece, kas nogalina pusi tās lietotāju! Tabakas lietošana ir galvenais nāves cēlonis visā pasaulē. Atkārtoti pētījumi un apsekojumi pierādījuši tabakas lietošanas negatīvo ietekmi uz veselību. Cigarešu (arī ūdenspīpes) smēķēšana īstermiņā izraisa elpošanas ceļu problēmas, bet ilgtermiņā – vēzi, hroniskas plaušu un sirds slimības, insultu, kā arī traucējumus reproduktīvajā sistēmā.
Ūdens pīpes lietošanas reizē vienas stundas laikā tiek ieelpots 100–200 reizes lielāks dūmu tilpums, nekā izsmēķējot 1 cigareti; tiek ieelpots nikotīns un oglekļa dioksīds, turklāt, lietojot kopēju iemuti, ir nopietns risks inficēties ar tuberkulozi, hepatītu, herpes vīrusu un citām infekcijas slimībām.
Šobrīd Latvijā aktivizējusies arī elektronisko cigarešu industrija, piedāvājot elektroniskās cigaretes kā mazāk kaitīgu produktu, tomēr šim apgalvojumam nav objektīva pamatojuma. Elektronisko cigarešu kārtridži (izņemot beznikotīna kārtridžus) satur nikotīnu, kas darbojas kā stimulators, paātrinot smēķētāja sirdsdarbību, asinsspiedienu, un tas ir spēcīgs atkarību izraisošs riska faktors.
Smēķēšana ir degošas tabakas dūmu ieelpošana caur muti, kuras rezultātā rodas daudzas slimības, piemēram, ļaundabīgie audzēji, sirds un asinsvadu slimības un hronisks bronhīts.
Pastāv divu veidu nikotīna atkarība:
- psiholoģiskā atkarība – cigarešu smēķēšana ietver sevī automātiskas un atkārtotas rīcības rituālu, kas saistīts ar dažādiem apstākļiem (atpūta, atbilde uz stresu, intelektuālā stimulācija, morāles celšana, bara instinkts); šī ir psiholoģiskā un izturēšanās atkarība;
- fiziskā atkarība – organisma vajadzība pēc nikotīna skaidrojama ar šīs vielas iedarbību uz nervu sistēmu.
Pasīvā smēķēšana
Pasīvā smēķēšana notiek, nesmēķētajam ieelpojot dūmus, kas izplūst gan no smēķētāja aizdedzinātās cigaretes, gan viņa izelpotajiem tabakas dūmiem. Jebkura situācija, kad nesmēķētājs ir spiests ieelpot tabakas dūmus, uzskatāma par pasīvo smēķēšanu.
Šogad tika atklāta arī sabiedrības informēšanas kampaņa “Ja smēķē Tu – smēķē Tavs bērns!” Kampaņas mērķis ir pievērst bērnu vecāku, vecvecāku un citu pieaugušo uzmanību pasīvajai smēķēšanai, kam pieaugušo dēļ tiek pakļauti bērni. Uzzini vairāk – ŠEIT.
