Kā pareizi nokrist
Svarīgi aizsargāt galvu – krītot uz aizmuguri, galva jāliec uz priekšu, zodu pievelkot klāt krūškurvim; savukārt krītot uz priekšu, jāmēģina galvu pagriezt uz sāniem. Kritiena brīdī jāatlaiž visi priekšmeti, kas tiek nesti rokās. Krītot jāmēģina abas rokas vilkt sev klāt, jo, piezemējoties uz taisnām rokām, var salauzt gan plaukstas, gan apakšdelma kaulus.
Sasprindzinājums kritiena laikā var palielināt izredzes gūt traumu. Spriedze ķermenī neļauj absorbēt spēku no kritiena. Var mēģināt kritiena laikā izelpot, lai palīdzētu savam ķermenim atslābt.
Ko darīt, ja kritiens ir noticis
Nevajag censties uzreiz piecelties kājās, tas pasargā no iespējamiem papildu bojājumiem. Labāk ieturēt pauzi, nomierināties un saprast, kas ir noticis un kā jūtas ķermenis.
Pēc apzināšanās, kas ir noticis, un traumas seku novērtējuma var mēģināt piecelties kājās. No sākuma ieteicams pagriezties uz sāniem, pievilkt ceļgalus un, pagriežoties ar roku palīdzību un atspiežoties uz kājām, celties augšā.
Lai pieceltos, jāpalūdz citu cilvēku palīdzība.
Kādas ir kaulu lūzuma pazīmes
Sāpes. Tā ir galvenā lūzuma pazīme. Sāpes pastiprinās, ja tiek veiktas jebkuras kustības. Atšķirībā no sasitumiem un sastiepumiem lūzuma gadījumā sāpes dinamikā būtiski nesamazinās.
Tūska. Lūzuma rajonā vienmēr veidojas tūska. Jo lielāka trauma, jo lielāka tūska.
Kustību ierobežojums. Lūzuma tuvumā locītavas nav iespējams pakustināt sāpju dēļ.
Nespēja atbalstīties uz traumētās kājas. Ja tiek salauzts kāds no kājas kauliem, tad parasti atbalstīties uz kājas nav iespējams. Mēģinājumi to darīt rada sāpes un nestabilitātes sajūtu.
Deformācija. Smagākos gadījumos ir redzamas rokas vai kājas formas izmaiņas, deformācija. Šāds simptoms ir raksturīgs lūzumiem ar kaulu fragmentu nobīdi. Parasti tas saistīts arī ar lielākām sāpēm un kustību ierobežojumu. Svarīgi ir neveikt liekas kustības ar traumēto roku vai kāju un meklēt mediķu palīdzību.
Ko darīt, ja ir lūzuma pazīmes
Ja pēc kritiena nav iespējams piecelties un pārvietoties, tad ieteicams zvanīt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam pa tālruni 113.
Ja var pārvietoties, bet, izvērtējot stāvokli pēc kritiena, rodas aizdomas par lūzumu, tad noteikti jādodas uz traumpunktu vai slimnīcas uzņemšanas nodaļu, lai veiktu papildu izmeklējumus un nozīmētu atbilstošu ārstēšanu. Parasti lūzumu diagnostikai tiek veikts rentgena izmeklējums. Ja rentgena uzņēmums nesniedz pilnīgu informāciju, var tikt nozīmēta datortomogrāfija. Ja aizdomas par lūzumu apstiprinās, tad traumētā ekstremitāte tiek imobilizēta, uzliekot ģipsi. Savukārt, ja ārsts konstatē lūzumu ar kaulu fragmentu nobīdi vai nestabilu lūzumu, tad var tikt nozīmēta operācija. Operācijas laikā ārsts fiksē pareizā stāvoklī kaula lūzuma fragmentus ar metāla implantiem. Ciskas kaula kakliņa lūzuma gadījumā var tikt veikta gūžas locītavas aizvietošana ar mākslīgu locītavu. Šādu operāciju sauc par endoprotezēšanu.
Lūzumu profilakse
Regulāri jārūpējas par kaulu veselību. Jālieto D vitamīns, kalciju saturoši uztura bagātinātāji, pirms tam konsultējoties ar ārstu. Jāpārbauda kaulu blīvums ar osteodensitometrijas metodi. Pazemināts kaulu blīvums raksturīgs pacientam ar osteoporozi. Ja izmeklējumā tiek konstatēta osteoporoze, tad par turpmāko rīcību jākonsultējas ar ģimenes ārstu.
Jāvingro. Kļūstot vecākiem, lielākā daļa cilvēku zaudē koordināciju, elastību un līdzsvaru, kas palielina krišanas risku. Regulāra vingrošana uzlabo muskuļu spēku un līdzsvaru. Pētījumos norādīts, ka tieši līdzsvara vingrojumi samazina kritiena risku pat līdz 25 %. Lai uzlabotu līdzsvaru un koordināciju, ir nepieciešama mērena vingrinājumu programma, kas senioriem jāveic regulāri, vēlams, speciālista uzraudzībā.
Jābūt aktīvam un drošam. Fiziskās aktivitātes, kas ir vērstas uz spēka, līdzsvara, elastības un izturības treniņu, var samazināt kritiena risku. Ir pierādīts, ka programmas, kurās iekļauti divi vai vairāki no šiem komponentiem, samazina kritiena ātrumu. Kustības palīdz saglabāt arī locītavu veselību.
INFORMĀCIJU SAGATAVOJA RĪGAS 2. SLIMNĪCAS SPECIĀLISTI
