9. jūnijā Rīgas dome apstiprināja pilsētas velosatiksmes attīstības koncepciju 2015.–2030. gadam.
Un nepieciešamība pēc šāda bāzes dokumenta, kas nosaka pilsētas velosatiksmes infrastruktūras attīstības pamatprincipus, patiešām bija nobriedusi: septiņu gadu laikā to pilsētnieku skaits, kas izvēlas pārvietoties pa pilsētu ar divriteni, ir palielinājusies vairāk nekā piecas reizes.
Arvien lielāks skaits rīdzinieku kā transportlīdzekli braucieniem pa pilsētu izvēlas divriteni, jo tas ir gan izdevīgi, gan veselīgi. Sastrēgumstundās, minot pedāļus, galamērķi var nonākt pat ātrāk nekā ar automašīnu. Turklāt nav jātērē nauda benzīnam. Arī no sportiskā viedokļa braukšana pa pilsētu ir patīkamāka nekā pedāļu mīšana sporta zālē, sēžot uz velotrenažiera. Jo vairāk pilsētas ielās ir velosipēdistu, jo mazāk automašīnu un līdz ar to – tīrāks gaiss, mazāki sastrēgumi un patīkamāka pilsētas vide.
2007. gada maijā rīta sastrēgumstundā no pulksten 8.00 līdz 9.00 Vanšu tiltu šķērsoja mazāk nekā simts velosipēdistu. 2014. gada jūnijā tajā pašā rīta stundā uz Vanšu tilta bija sastopami jau 450 divriteņu. 2014. gadā 18,2% pilsētnieku jeb gandrīz katrs piektais rīdzinieks vismaz reizi nedēļā pārvietojās pa pilsētu ar velosipēdu.
Velosatiksmes tālāko attīstību Rīgā kavē nepilnīgā infrastruktūra. Pilsētai ir nepieciešami tā sauktie lietišķie jeb darījumu maršruti, kas paredzēti galvenokārt tiem rīdziniekiem, kuri pārvietojas ar velosipēdu katru dienu – dodas uz darbu vai mācību iestādi un atpakaļ. Savukārt rekreācijas jeb atpūtas maršruti būtu paredzēti tiem pilsētniekiem, kas izbraukumu ar velosipēdu uzskata par labu laika pavadīšanas veidu brīvdienās, kā arī tūristiem. Turklāt pilsētai ir nepieciešamas arī labiekārtotas velosipēdu novietnes.
Kā būtu jāizskatās Rīgas velosatiksmes infrastruktūrai saskaņā ar pilsētas velosatiksmes attīstības koncepciju 2015.–2030. gadam?
Uzzini vairāk:
VELOSATIKSMES TĪKLS: ŠODIEN UN RĪT
VELOSATIKSMES TĪKLS: NĀKOTNES PERSPEKTĪVAS
