Lai gan ergonomika uzskatāma par jaunu un modernu zinātni, kas radusies ne agrāk kā 20.gadsimta sākumā, tomēr starp pirmajiem pazīstamajiem pētniekiem minams jau Leonardo da Vinči un Alberto Durero, kuri aizrāvās ar kustību un proporcijas likumu pētniecību.
Būtībā ergnomika tiek definēta kā zinātnisko pētījumu kopums par cilvēka un darba vides mijiedarbību.
Turklāt ergnonomika tiek saukta arī par labklājības un komforta zinātni, jo līdzīgi kā higiēna un medicīna, pēta darba apstākļus, kas varētu atstāt negatīvas sekas uz cilvēka veselību.
Mūsdienās lielākā daļa darbu (tai skaitā arī mācību procesā), top tieši pie datora, turklāt datori tiek izmantoti ne tikai darbā, bet ļoti daudz arī brīvajā laikā. Rezultātā cilvēki arvien vairāk laika pavada telpās un arvien biežāk saskaras ar veselības traucējumiem. Raksturīgākie veselības traucējumi darbā ar datoru ir redzes traucējumi, atsevišķu balsta un kustību aparāta daļu pārslodze, dažādas psiholoģiska rakstura problēmas. Pētījumu rezultāti liecina, ka pirmās sūdzības par veselības traucējumiem var rasties jau dažus mēnešus pēc tam, kad cilvēks ir sācis strādāt ar datoru; nopietnas slimības, to skaitā arodslimības, parasti konstatē pēc pieciem un vairāk gadiem.
Lai spētu ar datoru “sadzīvot”, neradot kaitējumu savai veselībai, datoru lietotājiem ir jāzina darba vietas iekārtošanas un darba organizācijas pamatprincipi.
Raksturīgākie darba vides riska faktori ir:
- fiziskā slodze (piespiedu darba poza, monotins darbs, ātrs darba temps);
- redzes slodze (neapmierinoši displeja ergonomiskie parametri, nepietiekams apgaismojums, atspīdumi, apžilbinājumi);
- psiholoģiskā slodze (laika trūkums, ātrs temps, īss darba termiņš; darbs, kam nepieciešama liela koncentrēšanās).
Displejam, tastatūrai, programmatūrai, darba galdam, darba krēslam, darba telpas iekārtojumam un darba organizācijai jābūt tādiem, lai novērstu vai mazinātu kaitējumu datoru lietotāju veselībai. Iekārtojot darba vietu, uzmanība jāpievērš arī iespējamiem riska faktoriem (elektrotrauma, paslīdēšana, paklupšana, krišana, smagumu celšana un pārvietošana, ķīmisko vielu iedarbība).
Lai uzzinātu vairāk par minimālajām prasībām darba vietas iekārtojumam, piemēram, nepieciešamo pārtraukumu veidu un laiku, redzes korekciju, darba krēslu un citiem Tavam ķermenim labākajiem darba vietas risinājumiem uzzini Eiropas Darba drošības un veselības agentūras mājas lapā.
