Kurš gan no mums nav redzējis nūjotājus grupā vai pa vienam, naski nūjojot gan vasarā, gan ziemā. Nūjošana ir pastaiga ar īpaši izstrādātām nūjām, kas tiek piemeklētas katram individuāli, ņemot vērā auguma garumu.
Nūjas ir nepieciešamas, lai nūjojot, izmantojot pareizu tehniku, palīdzētu stiprināt dažādas muskuļu grupas un tieši ar to nūjošana atšķiras no parastas iešanas.
Nūjošanas aizsākumi atrodami Somijā, pagājušā gs. 30-tajos gados, kad somu distanču slēpotāji sāka trenēties arī vasaras sezonā, izmantojot slēpju nūjas, bet savukārt ~ 1960. gadu kardiologi un endokrinologi ievēroja, ka cilvēku, kuri nodarbojas ar nūjošanu, veselības stāvoklis strauji uzlabojas un sāka šo aktīvo atpūtas veidu popularizēt, ieteikt kā vēlamu fizisko aktivitāti pieaugušajiem. Iesākumā ir ieteicams apmeklēt nodarbības grupā, instruktora vadībā, lai iemācītos pareizu tehniku, bet vēlāk izvēlēties nūjot sev tīkamā vietā un laikā. Nūjot var gan mežā, pie jūras, bet tikpat labi pilsētas parkos.
Kāpēc nūjot?
- Darbojoties ar nūjām, tiek izkustināta mugurkaula kakla un krūšu daļa – problēmzonas mūsdienās.
- Nūjojot strādā ~ 90 % muskuļu un tas ir pierādīts, ka iešana ātrā, intensīvā režīmā ir par grūtāka nekā lēna skriešana – tas ir saistīts ar iesaistītajām muskuļu grupām.
- Nūjojot tiek trenēta arī elpošanas sistēma, stiprinās sirds/asinsvadu sistēma. Kustību laikā uzlabojas sirds/asinsvadu sistēmas, elpošanas, gremošanas orgānu darbība, tiek attīstīti, stiprināti muskuļi.
- Nūjojot pat ieteicams sarunāties – runāšana prasa gaisa patēriņu, kā rezultātā pārējā ieelpotā gaisa, kas nodrošina muskuļus ar skābekli, ir tieši tik daudz, lai iešanas ātrums būtu optimāls un stiprinātos sirds.
- Regulāri nodarbojoties ar sportu, smadzenēs izdalās endorfīni, līdzīgi morfīnam dabiski sāpju mazinātāji, kas liek cilvēkam justies labi, pozitīvi iedarbojas uz kognitīvajām spējām un rada prieka, laimes sajūtu.
- Darbojoties ar nūjām, locītavām ir mazāka slodze, nekā tas būtu skriešanas laikā. Tāpēc nūjot noteikti var cilvēki, kuriem ir locītavu problēmas, muguras, sprandas u.c. problēmas, bet pirms uzsākt nodarbības, noteikti ir jākonsultējas ar ārstu vai fizioterapeitu.
Nūjošanas sākumā vienmēr 5-10 minūtes ir jāvelta iesildīšanās vingrojumiem, bet pēc 1,5 h nūjošanas noteikti ir jāatstiepjas, jānomierina muskuļi pēc slodzes!
!!! Svarīgi ir kombinēt aerobo un anaerobo slodzi – paātrinātas elpošanas, sirdsdarbības laikā paātrinās arī tauku dedzināšana. Nūjošana ir lielisks kardiotreniņš!
Ja 2-3 reizes nedēļā treniņu slodze būs vienmērīga, balstīta uz izturību un spēka vingrinājumiem, arī tauku dedzināšana būs efektīga – tāpēc nūjot var cilvēki svara zaudēšanas laikā, ievērojot arī veselīgas ēšanas režīmu. Ja svars ir liels, tad nūjošanas instruktors ieteiks sākt ar lēnu nūjošanu 30 minūtes, izmantojot soļu skaitītāju un pulsometru. Nepiemērota slodze var radīt traumas un nepatiku pret sporta nodarbībām.
Uz treniņiem noteikti jāpaņem līdzi ūdens un jāpadzeras brīžos, kad slāpst – pastiprinātas slodzes laikā organismam šķidrums nepieciešams pastiprināti. Aukstā laikā nepieciešams silts dzēriens! Lai nodarbotos regulāri ar fiziskām aktivitātēm nav jābūt profesionālam sportistam, nav jābūt īpašai sagatavotībai, bet ir jābūt vēlmei kustēties!
Uzmanīgi!
Ja ir kādas veselības problēmas – noteikti jākonsultējas ar ārstu. Kā arī nepieciešams informēt nūjošanas instruktoru par savu veselību!
Raksts tapis sadarbībā ar Lieni Sondori, uztura speciālisti, Mg. sc. sal. Uzturzinātnē, Sertificētu nūjošanas instruktori.
Foto: Photo by Joppe Spaa on Unsplash
