PROFILAKSES PRINCIPI, kurus šodien atzīst par svarīgākajiem:
– Stiprināt aizsargājošos faktorus un novērst vai mazināt riska faktorus.
– Nospraust mērķi – uzvedības izmaiņas. (Nevis zināšanu vai attieksmes maiņa, kā tas bija iepriekš.)
– Profilaksi veikt visu atkarību kontekstā: legālās un nelegālas vielas, video spēles, interneta atkarība un citi. Tas galvenokārt attiecināms uz jaunākā vecuma bērniem, jo eksperimentētāju grupā šis princips vairs nestrādā.
– Stiprināt personību, paaugstinot sociālās prasmes: saskarsmes prasmes, spēju veidot pozitīvas vienaudžu attiecības, celt pašnovērtējumu un pašpārliecinātību, stiprināt raksturu, veicināt rakstura elastīgumu, pozitīvā virzienā mainīt bērna vērtību sistēmu.
– Programmās izmantot interaktīvās metodes.
– Skolu un ģimenes programmās vienlaicīgi iesaistīt vecākus un bērnus.
– Nodrošināt programmu ilglaicīgumu un piemērotību katrai vecuma grupai un attīstības līmenim.
– Plānot „atbalsta” sesijas pēc programmas beigām.
– Izmaiņas likumdošanā, skolas un ģimenes programmas veikt vienlaicīgi ar uz visu sabiedrību orientētām kampaņām, kas izglīto sabiedrību par izmaiņu vai programmu nepieciešamību un lietderību.
– Plānot programmu novērtēšanu.
Profilakses pasākumi, ja tie netiek izvēlēti atbilstoši augstāk minētajiem profilakses principiem, var dot arī negatīvu rezultātu. Pētījumi pierāda, ka īslaicīga vai ar lieliem pārtraukumiem veikta iejaukšanās, piemēram, atsevišķas lekcijas vai vienas dienas akcijas ar devīzi „saki „nē” atkarībai” vai līdzīgas, nav efektīvas un var pat stimulēt jaunos cilvēkus vairāk interesēties par apskatītajām vielām. Īsumā var teikt sekojošo: īslaicīgi, izolēti vai „moralizējoši” pasākumi dod pretēju efektu.
