Rīgas domes Labklājības departaments projekta ”Uzlabot sociālās iemaņas un darba prasmes vidēja gadagājuma vīriešiem ar alkohola atkarību pagātnē” (“Vairāk iespēju!” (PVS ID 3684) “MUCH MORE” (CB 694)) ietvaros, ko līdzfinansē Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programma 2014.-2020.gadam, 2018.gada 12.jūnijā rīkoja četru akadēmisko stundu semināru profesionāļiem “Stress un izdegšanas sindroms darba vietā. Stresa psiholoģiskās pārvarēšanas stratēģijas.” Semināru apmeklēja 24 profesionāļi, kuri ikdienā strādā sociālās rehabilitācijas jomā.
Semināra lektore, psiholoģe Marija Ābeltiņa, ilgus gadus strādājusi krīzes centrā “Skalbes” kā psiholoģe un krīzes komandas dalībniece, savu profesionālo interesi saista ar stresa teorijas pētīšanu un lekciju lasīšanu.
Semināra pirmajā daļā lektore pievērsa uzmanību dažādām stresa teorijām un to autoriem – piemēram, H. Seljē, F. Zimbardo, K. Maslača, A. Kruma, K. Makgoniala. Tika runāts par stresu darba vietā un izdegšanas sindromu profesionāļu vidū un to, cik patiesībā svarīga ir darba vide un organizācijas kultūra. Tika apspriestas dažādas situācijas, kuras veicina stresu un izdegšanas sindromu, piemēram, nepiemērota darba slodze, apbalvojumu trūkums, pozitīvu attiecību trūkums, vērtību konflikts u.c.. Neveiksmīgi pārvaldītais hroniskais stress visbiežāk rezultējas ar izdegšanas sindromu, kas savukārt var pāraugt depresijā. Izdegšanas sindroms var izpausties ar dažādām emocijām – aizkaitinājumu, dusmām, vainas sajūtu u.c.
Lektore iezīmēja ļoti būtisku niansi – ikdienas stress nav bīstams, bīstami ir tas, ka cilvēki pārdzīvo par pašu stresu. Tas nozīmē, ka cilvēka domāšanas veids ietekmē ķermenī noritošas fizioloģiskās reakcijas. Mainoties cilvēka attieksmei pret stresu, mainās arī organisma reakcija uz to. Ja stresu uztver kā izaicinājumu, organismā izdalās hormoni, kuri stiprina imunitāti.
Semināra otrā daļa bija veltīta stresa pārvarēšanas metodikām, praktiskajiem uzdevumiem un ieteikumiem, kā speciālistiem šīs metodikas pielietot savā ikdienas darbā ar klientiem.
Svarīgākās seminārā iegūtās atziņas:
- piešķirot stresam jēgu – mainās reakcija uz to;
- pēc krīzes, saņemot atbalstu un, mainoties situācijai, cilvēka resursi pieaug;
- laba organizācijas kultūra, pozitīvas savstarpējās attiecības, palīdz izturēt smago darba slodzi un veicina darbinieku produktivitāti;
- vecie ieradumi cilvēka atmiņā “nedzēšas”, tādēļ jaunie ieradumi ir jāattīsta un jānostiprina.
