Cilvēkiem novecojot un neievērojot sabalansētu dzīves ritmu, arvien vairāk nolietojas balsta un kustību sistēma, kā rezultātā attīstās dažādas kaites, kas var ietekmēt dzīves kvalitāti, ikdienas un profesionālās gaitas. Viena no slimībām ir entezopātija – patoloģisks process, kas skar muskuļu saites to piestiprināšanās vietā pie kaula.
Entezopātija ir attiecināma uz visām locītavām. Traumatologu – ortopēdu novērojumi liecina, ka sievietēm visbiežāk ir skartas papēžu un plecu locītavu piestiprināšanās vietas, savukārt vīriešiem plecu un elkoņu zona. Pacientiem ar šo diagnozi lielākoties ir vispārējas locītavu sāpes vai sāpes noteiktā vietā locītavā. Sirgstot ar šo slimību, var novērot stīvumu, grūtības kustināt, pārvietot skarto locītavu vai ķermeņa zonu, turklāt kustoties, sāpes pastiprinās. Jāpievērš uzmanība, ja ģimenē ir bijusi šī diagnoze. Attīstības gaita katram ir individuāla.
Piemēram, papēža entezopātijas gadījumā Ahileja cīpslas piestiprināšanās vietā pie papēža kaula, skrienot, ejot, balstoties uz pēdas vai cīpslas zonas, sāpes pastiprināsies. Tendinīta jeb ceļa locītavas entezopātijas gadījumā sāpes jūt, pieceļoties no sēdus stāvokļa vai kāpjot pa kāpnēm. Gūžas entezopātija dažkārt var būt saistīta ar iekaisīgām zarnu slimībām vai ar ģenētiskiem faktoriem, kā arī vispārējas sāpes muguras lejasdaļā var būt mugurkaula slimību gadījumos, piemēram, sirgstot ar spondiloartrītu. Bieži entezopātija rodas, ja pacientam ir artrīts jeb locītavu iekaisums.
Fakti par entezopātiju
- Izplatītākie cēloņi ir mazkustīgs, neaktīvs dzīvesveids, darba specifika, iedzimtības faktori un jau esošas balsta un kustību sistēmas saslimšanas.
- Galvenie simptomi: sāpes vai krampju sajūta ap skarto locītavu, to kustinot; pietūkums locītavas zonā; locītavu stīvums, īpaši pēc ilgstošas gulēšanas vai sēdēšanas, kas ierobežo kustību diapazonu;
- Terapija ir vērsta uz pamatcēloņa ārstēšanu un dzīvesveida izmaiņām, lai mazinātu simptomus.
Kādēļ slimība rodas un kāda ir tās gaita
Slimība visbiežāk attīstās cilvēkiem, kuri ikdienā nav bijuši aktīvi vai arī veic mazkustīgu, monotonu darbu. Pēkšņi sākot trenēties, neiesildoties pirms un neatsildoties pēc sportiskas aktivitātes, rodas muskuļa pārslodze. Entezopātija ir arī arodslimība. “Praksē sastopos ar pacientiem, kuri pēkšņi sākuši veikt neierastas kustības. Piemēram, pēc palīdzības vēršas sievietes, kuras ļoti sasprindzinājušās, mainot spuldzīti vai lietojot mikseri, vai arī vīrieši, kuri kaut ko enerģiski skrūvējuši, lai gan iepriekš to nav darījuši,” savā pieredzē dalās Rīgas 2. slimnīcas traumatologs – ortopēds Andulis Zellāns. Ārsts turpina:“Šobrīd modē ir skriet, bet neviens nerunā, cik būtiska nozīme ir pareiziem apaviem un muskuļu iesildīšanai pirms un atsildīšanai pēc skriešanas. Rezultātā, neievērojot šos nosacījumus, sporta entuziastiem sākas dažādas problēmas, un aktīvajam dzīvesveidam, ja tā var teikt, tiek atmests ar roku.”
Entezopātijai var būt vairāki cēloņi, piemēram:
- pārmērīga locītavu lietošana;
- aptaukošanās, kā rezultātā var rasties pārslodze locītavām;
- imūnsistēmas reakcija uz locītavām;
- iedzimtības faktori, piemēram, artrīts vai saistītas slimības ģimenes anamnēzē.
1. attēls. Hroniskas entezopātijas rentgenuzņēmuma aina. Labā augšdelma kaula lielā paugura defekts ar sklerotisku kaula apvidu un nelieliem kalcinātu ieslēgumiem rotatoru aproces cīpslas projekcijas vietā. Avots: Rīgas 2. slimnīcas arhīvs.
Visbiežākais entezopātijas simptoms ir sāpes locītavas zonā, to lietojot. Sāpju līmenis var ievērojami atšķirties. Vieglas pakāpes entezopātijas gadījumā pacientam būs vieglas intensitātes sāpes un, visticamāk, persona varēs veikt ikdienas uzdevumus, izjūtot nelielu diskomfortu. Savukārt smagas entezopātijas gadījumā sāpes var traucēt veikt ikdienas darbības, kā arī var būt sāpes naktī, kas traucē miegu. Pacientiem samazinās gan dzīves kvalitāte, gan darba spējas, kā rezultātā nav iespējams strādāt noteiktās profesijās, kur jāveic atkārtotas, monotonas kustības un tamlīdzīgi. Izveidojot ilgtermiņa ārstēšanas plānu, simptomus un diskomfortu iespējams samazināt, lai patoloģija neattīstītos tālāk un neradītu lielākus bojājumus locītavas piestiprināšanās vietai.
Kā noteikt?
Primāri entezopātiju var diagnosticēt, palpējot jeb iztaustot skartās ķermeņa daļas. Precīzāku ainu var gūt, veicot specializētus izmeklējumus. Populārākā un pieejamākā ir rentgenogrāfija, ar kuras palīdzību var redzēt kalcinātus jeb kalcija nogulsnējumus audos. Ieteicamāk veikt ultrasonogrāfiju, kas atklās mīksto audu stāvokli, tūskas apjomu, kā arī palīdzēs noteikt cēloni. Vēl diagnostikas nolūkos iespējams veikt arī magnētisko rezonansi.
2. attēls. Jauda doplerogrāfijas uzņēmums pacientam ar hronisku muskuļa cīpslas entezopātiju. Pleca rotatoru aproces muskuļa cīpslas hroniskās entezopātijas aina ar neviendabīgu cīpslas struktūru, neregulāru kaula kontūru cīpslas piestiprināšanas vietā pie kaula, lieliem kalcinātu ieslēgumiem cīpslas struktūrā. Avots: Rīgas 2. slimnīcas arhīvs.
3. attēls. Jauda doplerogrāfijas uzņēmums pacientam ar hronisku muskuļa cīpslas entezopātiju. Pleca rotatoru aproces muskuļa cīpslas piestiprināšanas vietā, kur redzams kaula virsmas defekts, konstatēta pastiprināta apasiņošana (oranžs). Pastiprināta vaskularizācija (asinsvadu jaunveidošanās, ieaugšana audos) arī cīpslas struktūrā, kas liecina par aktīvu iekaisumu. Avots: Rīgas 2. slimnīcas arhīvs.
Ārstēšanas iespējas
Vairumā gadījumu entezopātiju var stabilizēt un ierobežot, apvienojot medikamentu lietošanu, lokālu ārstēšanu un mainot dzīvesveidu. Dažos gadījumos to var pilnībā izārstēt. Jāņem gan vērā, ka ārstēšanas process ir ilgstošs un sāpīgs, bet entezopātiju var apturēt un stabilizēt uz ilgu laiku.
Vieglus slimības gadījumus, ko izraisījusi pārmērīga locītavu lietošana vai trauma, var novērst:
- ievērojot saudzīgu režīmu;
- vienlaikus dodoties uz fizioterapiju un teipošanu;
- pielietojot fizikālās procedūras, piemēram, ultraskaņas vai magnētterapiju, lāzeri;
- smērējot pretiekaisuma gelus;
- lietojot bezrecepšu pretsāpju medikamentus (ibuprofēnu);
- sāpošajai vietai lietojot speciālu fiksatoru.
Ja ārstēšana nelīdz, tad nākamais solis ir blokāde – sāpes un iekaisumu mazinošu medikamentu, piemēram, kortikostereoīdu, ievadīšana precīzi nepieciešamajā vietā. Ir iespējamas arī homeopātiskās vai plazmas injekcijas.
Stipru sāpju gadījumā, lai mazinātu entezopātijas izraisīto iekaisumu, ārsts var izrakstīt nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus. Gadījumā, kad entezopātiju izraisījusi imūnsistēmas reakcija, piemēram, psoriātiskais artrīts, ārsts simptomu mazināšanai izstrādās ārstēšanas plānu. Šajā gadījumā speciālists visticamāk ieteiks zāles, kas samazinās imūnsistēmas reakcijas izraisītās sāpes. Ar pretreimatisma zālēm var ārstēt imūnās atbildes, savukārt imūnsupresanti var palīdzēt mazināt simptomus.
Sāciet ar dzīvesveida izmaiņām
Ja entezopātiju ir izraisījusi pārmērīga aktivitāte, ārsts var ieteikt mainīt dzīvesveidu. Ja darbā vai brīvajā laikā bieži jālieto skartā locītava, kā rezultātā sāpes vai iekaisums pastiprinās, ieteikts samazināt darba vai aktivitāšu apjomu. Bet, ja regulāri vingrojat un šīs darbības noslogo skartās locītavas, ārsts var palīdzēt izstrādāt jaunu vingrojumu plānu, kas ļauj turpināt regulāri veikt izturības un stiepšanās vingrinājumus, radot mazāku spiedienu skartās locītavas zonā.
Par Rīgas 2. slimnīcu
SIA “Rīgas 2. slimnīca” ir veselības aprūpes kapitālsabiedrība. Galvenais darbības virziens ir kustību balsta sistēmas slimību ārstēšana un rehabilitācija, kā arī neatliekamā medicīniskā palīdzība smagu skeleta traumu gadījumos un plānveida ortopēdiskā ārstniecība dažādu skeleta un locītavu slimību gadījumos.
Foto: Pexels.com
