Slimību profilakses un kontroles centrs norāda, ka demence ir smadzeņu darbības traucējumi, kas izsauc neatgriezeniskus, pieaugošus un daudzpusīgus kognitīvo jeb prāta funkciju traucējumus, kuru rezultātā rodas atmiņas, valodas, vizuāli telpiskās izjūtas, prasmju un spriešanas spēju izmaiņas (1).
Psihisko procesu pārmaiņas ietekmē ne tikai pašu personu ar demenci, bet arī viņa ģimeni un aprūpētājus. Īpaši svarīgs ir visaptverošs atbalsts gan pašai personai ar demenci, gan arī personas līdzcilvēkiem.
Saskarsme, komunikācija un sadzīve ar cilvēkiem, kuriem ir demence spēj būt komplicēta, tāpēc noderīgi ir pievērst uzmanību aspektiem, kas spēj palīdzēt to atvieglot ikdienā.
Cilvēkam ar demenci būtiska ir droša un nemainīga apkārtējā vide. Ikdienas rutīna palīdz mazināt apjukumu un trauksmi, tādēļ vēlams saglabāt nemainīgu dienas režīmu un izvairīties no pēkšņām izmaiņām. Apkārtējai videi jābūt vienkāršai, saprotamai un drošai – piemēram, var izmantot uzrakstus vai simbolus, lai palīdzētu orientēties telpā. Šādi risinājumi veicina cilvēka patstāvību un mazina stresu (2).
Saskarsmē ar cilvēku, kuram ir demence būtiska nozīme ir komunikācijai, kas balstās uz cieņu, sapratni un pacietību. Sarunājoties ar cilvēku, kuram ir demence, nepieciešams runāt lēni un skaidri, veidojot vienkāršus teikumus. Svarīgi ir atcerēties, ka personai ar demenci varētu būt vajadzīgs ilgāks laiks, lai sniegtu atbildi uz jautājumu. Pat tad, ja cilvēks kļūdās vai atkārtojas, nevajadzētu viņu pārtraukt vai kritizēt. Cieņa un sapratne palīdz saglabāt cilvēka pašcieņu un emocionālo labbūtību (3).
Ikdienas aktivitātes ir vēl viens nozīmīgs atbalsta aspekts. Iesaistīšanās ikdienas pienākumu izpildē, piemēram, galda klāšanā vai mājas uzkopšanā, ļauj cilvēkam justies vajadzīgam un saglabāt pašvērtību. Tāpat svarīgas ir fiziskās aktivitātes un nodarbes, kas sagādā prieku – pastaigas, mūzikas klausīšanās vai radoši rokdarbi. Šādas aktivitātes uzlabo gan fizisko, gan psihoemocionālo pašsajūtu (3). Ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības Labklājības departamenta piedāvātajiem bezmaksas veselības veicināšanas pakalpojumiem iespējams iepazīties mājas lapas veseligsridzinieks.lv sadaļā Aktualitātes.
Cilvēki ar demenci bieži izjūt trauksmi, bailes un apjukumu, tādēļ emocionālais atbalsts ir īpaši svarīgs. Līdzcilvēkiem jācenšas būt saprotošiem, mierīgiem un empātiskiem, tādā veidā sniedzot drošības sajūtu personai ar demenci. Dažkārt pat vienkāršs pieskāriens vai klātbūtne var sniegt sirdsmieru (2).
Tomēr nedrīkst aizmirst arī par tiem, kas rūpējas par personu ar demenci. Rūpes par tuvinieku, kuram ir demence nereti pieprasa gan fizisku, gan psihoemocionālu slodzi. Būtiski ir apzināties savas spējas, resursus un limitus, lai izvairītos no psihoemocionālās izdegšanas un pārpūles. Tāpat svarīgi ir meklēt un spēt pieņemt palīdzību un atbalstu no citiem, tādā veidā ļaujot sev atvilkt elpu (1).
Nozīmīga loma ir arī sabiedrībai kopumā. Izpratnes veicināšana par demenci palīdz mazināt stigmatizāciju un veidot iekļaujošu vidi. Cilvēkiem ar demenci ir tiesības dzīvot cieņpilnu dzīvi, un sabiedrības atbalsts var būt nozīmīgs solis šī mērķa sasniegšanā.
Noslēgumā jāuzsver, ka demence ietekmē ne tikai cilvēka veselību, bet arī attiecības ar apkārtējiem un ikdienas dzīvi kopumā (2). Ar pacietību, sapratni un atbilstošu atbalstu iespējams uzlabot dzīves kvalitāti gan personai ar demenci, gan līdzcilvēkiem. Rūpes, cieņa un līdzjūtība ir pamats, uz kura balstās kvalitatīva aprūpe un cilvēcīga attieksme.
- Slimību profilakses un kontroles centrs. Kas ir demence? Kas jāievēro saskarsmē ar cilvēku, kuram ir šī saslimšana?
- World Health Organization. 2025. Dementia.
- Alzheimers.gov. Tips for Caregivers and Families of People With Dementia.
Vizuālā materiāla avots: Canva.com (2026). Tiešsaistes grafiskā dizaina rīks. Pieejams: https://www.canva.com
