Šogad no 22 satiksmes negadījumiem, kur iesaistīts sabiedriskais transports un gājēji (tostarp divi bērni), gandrīz puse jeb deviņi notikuši tieši pieturvietās. Tādēļ pieturvietās tiks ieviestas drošības zonas, kas marķētas ar sarkanu līniju. Līnijas brīdinās, ka aiz tām stāvēt nedrīkst.
Šādas līnijas uzzīmētas jau trīs pieturvietās – divas Merķeļa ielā, bet viena – Brīvības ielā pie Ministru kabineta.
Lai sabiedriskais transports varētu piebraukt pēc iespējas tuvāk pieturvietai, nereti transporta priekšgals šķērso arī ietvi. Tādēļ sarkanās līnijas būs labs atgādinājums par šiem punktiem.
Šķērsot ceļu atļauts tikai šim mērķim paredzētās vietās, braucot sabiedriskajā transportā, stāvot kājās, ir jāturas – it kā elementāri un daudzreiz dzirdēti savas drošības neapdraudēšanas priekšnoteikumi.
Tomēr trīs mēnešus ilgais vasaras brīvlaiks, kuru daudzi bērni un jaunieši baudīja laukos, var būt nedaudz pakliedējis šīs zināšanas, tāpēc Rīgas satiksme mudina vecākus līdz ar jaunā mācību gada sākšanos ar savām atvasēm pārrunāt jautājumus par drošību uz ceļa. Pēc Rīgas satiksmes iniciatīvas, pilsēta sāk ieviest kādu novitāti, proti, pieturvietās, kas ir tā sauktās kabatas, sākts krāsot sarkanas līnijas, kas norāda, ka aiz tām atrasties ir bīstami, jo transportlīdzeklim, iebraucot pieturā, sanāk šķērsot šo atzīmēto ietves daļu.
«Vasarā daudzi skolēni izbrauc no Rīgas – dodas, piemēram, ciemos pie vecvecākiem uz laukiem, piedalās nometnēs un viņus vairs neskar straujā satiksme pilsētas ielās. Bet arī tie, kas brīvlaiku pavada Rīgā, vairs tik ļoti neizjūt intensīvo satiksmes plūdumu, jo vasarā transportlīdzekļu ielās ir krietni mazāk. Satiksmes intensitāte ar jaunu sparu atsākas septembrī, taču bērni un pusaudži jau ir nedaudz atraduši no tās. Tāpēc būtu ļoti vēlams, ka pieaugušie saviem bērniem atgādinātu šos vienkāršos, bet vērtīgos nosacījumus, kur un kā paredzi šķērsot ceļa braucamo daļu, kā uzvesties uz ietvēm, pieturvietās, sabiedriskajā transportā, jo neuzmanība, neapdomība un pārgalvība var beigties ar gūtām traumām vai maksāt pat dzīvību,» uzsver Rīgas satiksmes Pārvadājumu daļas vadītāja vietnieks Kaspars Čaša.
Neapdomības cena
Viņaprāt, skolēniem ir lietderīgi atgādināt, ka, piemēram, krustojumus, kurus regulē luksofori, drīkst šķērsot tikai tad, kad luksoforā deg gājējiem domātā zaļā gaisma. «Ceļu var šķērsot arī vietās, kur ir regulējamas vai neregulējamas gājēju pārejas. Regulējamo pāreju drīkst šķērsot tikai tad, kad luksoforā deg atļaujošs signāls, taču pirms brauktuves šķērsošanas būtu vēlams pārliecināties, ka patiešām visi transportlīdzekļi ir apstājušies, jo mazums ar kādu no spēkratiem gadījusies kāda tehniska ķibele. Nav vērts riskēt, jo sadursmē ar transportlīdzekli lielākais cietējs vienmēr būs gājējs,» norāda K. Čaša. Arī pirms neregulējamas gājēju pārejas šķērsošanas ir jāpārliecinās, vai visi braucamie ir apstājušies. «Nevajag Ceļu satiksmes noteikumus traktēt tik dzelžaini – autovadītājam mani jālaiž un es eju, galvu nepagriežot ne pa labi, ne kreisi. Jāatceras, ka sabiedriskajam transportam ir liela tonnāža un tas nevar paspēt strauji apstāties viena, divu metru attālumā no gājēja pārejas, turklāt tas pārvadā daudz cilvēku, kas nozīmē, ka, vadītājam strauji bremzējot, gūt traumas var viens vai vairāki pasažieri,» skaidro K. Čaša.
Drošības zonas pieturvietās
Tāpat ir svētīgi pārrunāt jautājumus, kas skar bērnu uzvedību, ejot pa ietvēm – nevajag bezbēdīgi soļot tuvu brauktuvei, drošāk ir turēties trotuāram labajā pusē. «Zinot, cik bērni ir neprognozējami, Rīgas satiksmes šoferiem esam norādījuši – ja pa ietvi iet bērns, vadītājam ir jāpiebrauc tuvāk ceļa ass līnijai, lai palielinātu attālumu starp trotuāru un transportlīdzekli,» stāsta K. Čaša.
Arī skolēnu uzvedība, gaidot sabiedrisko transportu pieturvietās, nereti liecina, ka piemirsta elementāra drošība. «Dīdās un ākstās, pat nepamanot, ka ar vienu kāju jau atrodas uz brauktuves. Ja tajā brīdī pieturā iebrauc sabiedriskais transports, sekas ir smagas,» uzsver Rīgas satiksmes Pārvadājumu daļas vadītāja vietnieks.
Starp citu, no šogad 22 satiksmes negadījumiem, kur iesaistīts sabiedriskais transports un gājēji (tostarp divi bērni), gandrīz puse jeb deviņi notikuši tieši pieturvietās. Lai uzlabotu tajās drošību, Rīgas satiksme kopā ar Rīgas domes Satiksmes departamentu sāk ieviest pieturvietās drošības zonas, kas marķētas ar sarkanu līniju, kas brīdina, ka aiz tās stāvēt nedrīkst. Šādas līnijas jau uzzīmētas trīs pieturvietās – divas Merķeļa ielā, viena Brīvības ielā pie Ministru kabineta. «Lai cilvēkiem iekāpšana transportā un izkāpšana no tā būtu maksimāli ērta, šoferiem jāpiebrauc pēc iespējas tuvāk pieturvietas platformas malai. Lai to varētu izdarīt pieturvietās, kas tiek dēvētas par kabatām, vadītājam ar transporta priekšgalu sanāk šķērsot arī ietvi. Par šiem punktiem tagad brīdina sarkanās līnijas. Šoferi stāsta, ka pasažieri tās ievēro un saprot to nozīmi, taču nav par skādi vēlreiz atgādināt, tāpēc drīzumā rīkosim atbilstošu kampaņu,» informē K. Čaša.
Uzmanības novērsēji – mūzika, telefoni
Savi drošības noteikumi jāievēro arī, pārvietojoties ar sabiedrisko transportu. «Pēc iekāpšanas un etalona reģistrēšanas, kas jādara ikvienam, pat ja viņam piešķirta bezmaksas braukšana, ir vai nu jāapsēžas, vai, paliekot stāvēt kājās, noteikti jāturas, jo neviens nevar paredzēt, kādi negaidīti šķēršļi liks šoferim strauji bremzēt. Ja pasažieris nekur neturēsies, pastāv liela iespēja gūt traumas – no sasitumiem līdz pat lūzumiem.» Bet, izkāpjot no transportlīdzekļa, nepieciešams pagaidīt, kad tas aizbrauc, un tikai tad doties pāri ielai, kur un kad tas atļauts.
K. Čaša novērojis, ka visapzinīgāk drošas uzvedības normas uz ceļa un sabiedriskajā transportā ievēro sākumskolas skolēni, it sevišķi 1. un 2. klases audzēkņi, bet, līdzko sākas spurainais vecums – pusaudža gadi –, vēlme izrādīties, bravūra ņem virsroku pār saprātu. Papildus klāt vēl nāk aizrautīga darbošanās ap savu mobilo tālruni, skaļa mūzikas klausīšanās austiņās, kad par apkārt notiekošo vairs nav nekādas daļas. «Ir zinātniski pierādīts, ka telefona lietošana novērš uzmanību. Šogad pie mums viesojās speciālisti no Austrijas, kas bija pētījuši, ka pat autovadītājiem, kas izmanto brīvroku sistēmu telefonsarunās, redzesloks sašaurinās par 30%, pasliktinās arī reakcija. Rīgas satiksme jau kopš 2010. gada ir aizliegusi saviem šoferiem braukšanas laikā runāt pa mobilo tālruni. To var darīt, apstājoties pieturvietās, galapunktos. Uzmanība mazinās arī gājējiem, kas pievērsušies aizrautīgai sarunai pa mobilo telefonu vai ejot klausās mūziku. Ja vēl pār galvu pārvilkta kapuce un uzlikta naģene, tad diez vai viņš ko redz un dzird apkārt. Aizliegt jau nav iespējams nedz runāt pa telefonu, nedz klausīties mūziku, taču prātīgāk būtu, piemēram, mūzikas skaņu pagriezt klusāku vai arī izmantot tikai vienu austiņu, tad vismaz ir lielāka iespēja, ka paralēli tiks dzirdēta arī satiksmes plūsmas skaņa,» iesaka K. Čaša.
Informācijas avots: Neatkarīgā Rīta avīze sadarbībā ar Rīgas domi
