Demences primārā profilakse ir vērsta uz riska faktoru mazināšanu, lai novērstu slimības attīstību. Demences attīstību ietekmē gan nemodificējamie, gan modificējamie riska faktori. Pie nemodificējamajiem riska faktoriem pieder dzimums, vecums un ģenētiskā predispozīcija – attiecīgi tie faktori, kurus cilvēks nevar ietekmēt [1]. Taču zinātnisko pētījumu rezultāti liecina, ka aptuveni 40 % demences riska faktoru, piemēram, smadzeņu asinsrites saslimšanas, cukura diabēts, paaugstināts asinsspiediens, aptaukošanās, mazkustīgs dzīvesveids, smēķēšana, zems izglītības līmenis – ir modificējami jeb ietekmējami [2]. Savlaicīga riska faktoru ierobežošana var palīdzēt samazināt demences attīstības risku vai aizkavēt klīnisko izpausmi.
Demences profilaksei ir nozīme jau ļoti agrīnā dzīves posmā, pat vairākus gadu desmitus pirms iespējamās slimības sākuma, jo tieši ilgtermiņā ieviestas dzīvesveida izmaiņas var būt nozīmīgas slimības attīstības riska samazināšanā, piemēram [3; 4]:
- regulāras fiziskās aktivitātes (stiprina sirds asinsvadu sistēmu, veicina optimālu ķermeņa masu);
- atkarību izraisošo vielu lietošanas pārtraukšana (alkohola, nikotīna un citu narkotisko vielu lietošana ir saistīta ar negatīvām izmaiņām smadzenēs);
- izglītošanās visa mūža garumā (intelektuālas aktivitātes palīdz uzturēt aktīvu smadzeņu darbību, veicinot kognitīvo rezervi);
- dzirdes un redzes traucējumu koriģēšana (attiecīgie sensoro maņu traucējumi ir saistīti ar lielāku demences attīstības risku, tādēļ to savlaicīga korekcija var būt nozīmīga profilaksē);
- esošo saslimšanu ārstēšana un kontrole (cukura diabēts, hipertensija, depresija u.c. saslimšanas ir saistītas ar paaugstinātu demences attīstības risku);
- galvas traumu riska samazināšana – aizsargķiveres lietošana (traumatisks smadzeņu bojājums ir saistīts ar augstāku demences risku);
- aktīva socializēšanās (sociālā izolēšanās spēj palielināt demences saslimšanas risku līdz pat 60 %).
Līdzīgi norāda arī “The FINGER model” jeb tā dēvētais piecu pirkstu modelis – uz zinātniskiem pierādījumiem balstīta pieeja, kas uzskatāmi apkopo piecus demences profilakses pasākumus. Saskaņā ar šo pieeju viens plaukstas pirksts atbilst katram no pieciem demences profilakses posmiem. Piecu pirkstu modeļa posmos ir ietverta psihiskā stimulācija, veselīgs uzturs, fiziskās un sociālās aktivitātes, kā arī sirds un asinsvadu sistēmas regulāras pārbaudes [5].
Demences izplatība turpina pieaugt, padarot to par nozīmīgu sabiedrības veselības problēmu. Lai gan pilnībā novērst demenci ne vienmēr ir iespējams, būtiska daļa gadījumu ir saistīta ar tieši modificējamiem riska faktoriem, kurus iespējams mazināt ar mērķtiecīgiem profilakses pasākumiem, tādā veidā, veicinot labāku dzīves kvalitāti novecošanās procesā.
- Gudreniece A, Paegle I, Karelis G, u.c. Latvijas Neirodeģeneratīvo slimību asociācija. Alcheimera slimības, vaskulāras demences, Levi ķermenīšu demences un frontotemporālās demences klīniskās vadlīnijas. (2017). Pieejams: www.spkc.gov.lv/lv/registretas-2017gada/59df1724400d41.pdf
- Livingston G, Huntley J, Sommerlad A, et al. Dementia prevention, intervention, and care: 2020 report of the Lancet Commission. Lancet (London, England). (2020). 396(10248):413-446.
- Viña J, Sanz-Ros J. Alzheimer’s disease: Only prevention makes sense. European Journal of Clinical Investigation. (2018). 48(10): e13005.
- Everte I, Lapiņa L. Alcheimera demence. Būtiskākais – mazināt riska faktorus (2018). Pieejams: https://www.doctus.lv/raksts/medicina-un-farmacija/kliniska-prakse/alcheimera-demence.-butiskakais–mazinat-riska-faktorus-5072/
- FINGERS Brain Health Institute. The FINGER model. Reducing the risk of cognitive decline. Pieejams: https://fbhi.se/the-finger-model/
Vizuālā materiāla avots: Canva.com (2026). Tiešsaistes grafiskā dizaina rīks. Pieejams: https://www.canva.com
