Profilakses dalījums ir pārdzīvojis vairākus grupēšanas veidus. Šobrīd gan Eiropā, gan ASV ir pieņemts visas profilaktiska rakstura aktivitātes sadalīt trīs grupās.
Vispārīgā jeb universālā profilakse: „Vēl nekāda riska nav”
Profilakse, kuru veic situācijā, kad vēl nav nekādu pazīmju par problēmas rašanos, pieņemot, ka visiem ir vienāds risks uzsākt atkarīgu rīcību.
Uzdevums: novērst iespēju, ka kaut kas varētu notikt.
Mērķa grupa: visa sabiedrība.
Līdzekļi: informācija un agrīna dzīves prasmju izglītošana.
Efektivitāte: visaugstākā, jo vērsta uz visu sabiedrību.
Selektīvā profilakse: „Riska grupa”
Orientēta uz specifisku iedzīvotāju grupu, kurai ir augstāks risks uzsākt atkarīgu uzvedību, bet vēl nav acīm redzamu vielu lietošanas radītu problēmu veselībai.
Uzdevumi: apturēt lietošanas attīstību un to izbeigt pašā sākumā; izmainīt neadeptatīvu uzvedību.
Mērķa grupa: paaugstināta riska grupas bērni.
Līdzekļi: grupu darbs un individuālais darbs.
Efektivitāte: samazinās, jo tiek aizsniegts mazs cilvēku skaits, īpaši individuālajā darbā.
Lielākoties šajā mērķa grupā ir bērni no ģimenēm, kurās lieto atkarības vielas, skolēni ar vājām sekmēm, daudziem skolas kavējumiem vai bērni, kas skolu pametuši. Selektīvās profilakses programmas tiek ieteiktas visai apakšgrupai, jo tā kopumā ir pakļauta augstākam riskam, nekā sabiedrība kopumā. Te netiek īpaši identificēts katra indivīda risks, bet pieņemts kā visas apakšgrupas risks, kurai indivīds pieder. Programmas vēlams uzsākt jau pirmskolas vecumā.
Pēdējā laikā lielāka uzmanība tiek pievērsta tieši šīm papildinošām profilaktiskām intervencēm, kas fokusējas izlases veidā uz atsevišķām grupām vai iedzīvotāju slāņiem, piemēram, bērnu nami vai internātskolas, bērni no alkoholiķu ģimenēm, nesekmīgie skolēni u.c.
Indikatīvā profilakse: „Patiešām jau lieto”
Mērķis: izmainīt neadeptatīvu uzvedību.
Mērķa grupa: lietotāji – eksperimentētāji.
Līdzekļi: pedagoģiskie un psiho-sociālā palīdzība.
Efektivitāte: viszemākā, jo darbs notiek mazās grupās vai individuāli.
Indikatīvās profilakses darbs notiek ar indivīdiem, kas uzrāda sākotnējas atkarības vielu lietošanas pazīmes (bet vēl neatbilst atkarības slimības kritērijiem) vai cita veida problemātisku uzvedību. Indikatori, kas norāda uz paaugstinātu risku, varētu būt sekojoši: sekmju pazemināšanās, alkohola, tabakas vai citu legālu vielu lietošana, problemātiska aizraušanās ar video spēlēm, uzvedības traucējumi, atsvešināšanās no vecākiem, skolas vai pozitīvas vienaudžu vides trūkums.
