Rīgas valstspilsētas pašvaldības (RVP) Labklājības departaments kopā ar Resiliences centru iesaistījās starptautiskajā Erasmus+ projektā Place Standard Tool 4 Youth (PST4Youth), kura ietvaros bija iespēja pielāgot PST4Youth Latvijas kontekstam un latviešu valodai, kā arī pilotēt un testēt to praksē kopā ar jauniešiem ar mērķi izveidot Latvijas situācijai atbilstošu rīku “Vietas standarta rīks jauniešiem”, kas attiecīgi būtu viegli saprotams un praktiski izmantojams, vienlaikus izvērtējot, kā tas palīdz analizēt dzīves vidi un iesaistīties savas apkaimes attīstībā.

Pirms pilotprojekta uzsākšanas tika ieguldīts liels darbs rīka pielāgošanā. PST4Youth tika tulkots un adaptēts latviešu valodā, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai tā saturs un valoda būtu viegli uztverama jauniešiem. Šajā procesā RVP Labklājības departaments sadarbojās ar  Pilsētas attīstības departamentu, jaunatnes jomas ekspertiem kā arī jauniešu ekspertu grupu. Kopīgi rīks tika pielāgots tā, lai tas būtu ērti lietojams un atbilstu Latvijas jauniešu ikdienai un vajadzībām.

Pilotprojekta ietvaros sadarbībā ar Resiliences centra jaunatnes lietu speciālistiem tika iesaistīti 13 – 17 gadus veci jaunieši no Avotu apkaimes.

Pilotprojekts tika organizēts divās atsevišķās tikšanās reizēs. Pirmajā tikšanās reizē jaunieši tika iepazīstināti ar projekta PST4Youth mērķiem un rīka būtību, kā arī tika pārrunāts, kas veido dzīves vidi un kā dažādi apkārtnes aspekti – publiskās telpas, zaļās zonas, pārvietošanās iespējas, drošība un kopienas dzīve – ietekmē mūsu ikdienu, veselību un labsajūtu. Pēc tam kopā tika realizēta pastaiga Avotu apkaimē, aicinot jauniešus paskatīties uz savu apkārtni no cita skatupunkta un pievērst uzmanību vietām, kuras ikdienā nereti paliek nepamanītas. Šī pastaiga izrādījās īpaši nozīmīga. Tā kalpoja ne tikai kā iespēja iepazīt un izvērtēt apkārtējo vidi, bet tā bija arī kā neformāla iepazīšanās aktivitāte jeb ice-breaker. Kopīgā pastaiga radīja nepiespiestu atmosfēru, ļāva iepazīt jauniešus, savukārt viņiem – iepazīt projekta koordinatorus.

Otrajā tikšanās reizē jaunieši jau daudz brīvāk dalījās savās domās, idejās un pieredzē. Kopīgi tika aizpildīts pielāgotais PST4Youth rīks, pārrunāti pastaigas laikā veiktie novērojumi un diskutēts par iespējamiem uzlabojumiem Avotu apkaimē.

RVP Labklājības departamenta sabiedrības veselības speciālisti aktīvi piedalījās visā pilotprojekta norisē kopā ar Resiliences centra jaunatnes lietu speciālistiem un jauniešiem. Būdami klātesoši visās aktivitātēs, sniedza atbalstu to organizēšanā un norisē, vienlaikus vērojot, kā pielāgotais rīks darbojas praksē, uzklausot jauniešu pieredzi un labāk izprotot viņu redzējumu par veselīgākas, drošākas un iekļaujošākas dzīves vides veidošanu.

Resiliences centra speciālisti, pateicoties savai ikdienas pieredzei darbā ar jauniešiem, veiksmīgi vadīja aktivitātes un veidoja ciešu kontaktu ar dalībniekiem, savukārt RVP Labklājības departaments nodrošināja atbalstu aktivitāšu norisei, vēroja rīka izmantošanu praksē un guva vērtīgas atziņas par to, kā pašvaldība var vēl efektīvāk iesaistīt jauniešus savas dzīves vides pilnveidošanā.

Bija patiess prieks redzēt, cik aktīvi un atklāti jaunieši iesaistījās diskusijās. Viņi atzina, ka viņiem patīk kopienas centrs un tā piedāvātās iespējas, tomēr apkaimē pietrūkst citu vietu, kur jaunieši varētu satikties un kvalitatīvi pavadīt brīvo laiku. Sarunās izskanēja arī vēlme redzēt vairāk zaļo zonu, ziedošu koku, krūmu un puķu dobju, jo, viņuprāt, dabas klātbūtne pilsētā ir nepietiekama. Tāpat jaunieši norādīja uz nepieciešamību attīstīt drošāku gājēju infrastruktūru, izbūvēt veloceliņus un velonovietnes, kā arī uzlabot gājēju pāreju drošību.

Viens no nozīmīgākajiem pilotprojekta posmiem bija tikšanās ar kopienas centra vadību, kuras laikā jaunieši prezentēja savus secinājumus un sniedza priekšlikums, kā arī kopīgi tika pārrunāti iespējamie risinājumi. Diskusiju rezultātā tika izvirzītas trīs galvenās prioritātes, kuru īstenošana, jauniešuprāt, būtiski uzlabotu apkārtnes vidi – puķu dobju izveide pie kopienas centra, apgaismojuma uzlabošana kopienas centra apkārtnē un velonovietnes ierīkošana.

Šī pieredze vēlreiz apliecināja, ka aktivitāšu sadalīšana divās atsevišķās tikšanās reizēs bija veiksmīgs risinājums – jauniešiem bija iespēja vispirms iepazīt un novērtēt savu apkārtni, bet pēc tam pārdomāti analizēt novēroto un kopīgi meklēt risinājumus. Vienlaikus tika secināts, ka līdzīgu aktivitāšu īstenošanā būtu vērtīgi paredzēt vairāk laika diskusijām un ideju kopīgai izstrādei.

Tika iegūta arī atziņa, ka veiksmīgai jauniešu iesaistei nepietiek vien ar labi pielāgotu rīku. Tikpat nozīmīga ir savstarpēja uzticēšanās, neformāla un atbalstoša vide, kā arī cieša sadarbība starp visām iesaistītajām pusēm – jauniešiem, jaunatnes lietu speciālistiem un pašvaldības pārstāvjiem. Tieši šāda sadarbība ļauj sekmīgi pilotēt PST4Youth rīku un gūt vērtīgas atziņas, kas palīdzēs to pilnveidot un arī turpmāk veiksmīgi izmantot, iesaistot jauniešus lēmumu pieņemšanā par savas dzīves vides attīstību.