Tuberkuloze

Tuberkuloze ir sena, tomēr joprojām aktuāla un izārstējama infekcijas slimība, ko izraisa tuberkulozes nūjiņa Mycobacterium tuberculosis. Visizplatītākā ir plaušu tuberkuloze, tomēr tuberkuloze var attīstīties arī citās ķermeņa daļās, piemēram, kaulos, limfmezglos, nierēs u.c. Savukārt multirezistentā tuberkuloze ir tuberkulozes ierosinātāja zāļu rezistence jeb nejutība pret diviem visefektīvākajiem tuberkulozes medikamentiem ar vai bez rezistences pret citiem medikamentiem. Visbiežāk zāļu rezistence veidojas tuberkulozes slimniekam neregulāri lietojot zāles, nepabeidzot ārstēšanās kursu vai inficējoties ar multirezistentās tuberkulozes formu.

Inficēšanās

Tuberkulozes nūjiņa apkārtējā vidē izplatās gaisa – pilienu ceļā infekciozam, neārstētam plaušu tuberkulozes slimniekam klepojot, šķaudot, runājot vai pat elpojot jeb no cilvēka uz cilvēku. Tuberkulozes izraisītājs apkārtējā vidē ir ļoti noturīgs, un nevēdinātu telpu gaisā tas saglabājas pat vairākas stundas. Ja vesels cilvēks ieiet telpā, kur pirms tam uzturējies tuberkulozes slimnieks, viņš ieelpo slimnieka izdalītās tuberkulozes mikobaktērijas. Jāatceras, ka saskarties ar tuberkulozes ierosinātāju iespējams gan ciemojoties, gan uzturoties sabiedriskajās vietās kā sabiedriskajā transportā, teātrī u.c. Ne katrs, kurš ieelpojis tuberkulozes mikobaktērijas, inficējas, jo cilvēka organisms ir spējīgs sevi pasargāt. Lielākās ieelpotās gaisa daļiņas tiek aizturētas augšējos elpceļos (rīklē, elpvadā) un pēc tam izklepotas. Pilieniņi, kas nosēžas uz bronhu sieniņām, arī tiek izvadīti ārā, un tikai ļoti neliela daļa tuberkulozes mikobaktēriju nokļūst plaušās, kur speciālas aizsargšūnas satver un „sagremo” tās. Gadījumā, ja pietiekams skaits tuberkulozes mikobaktēriju ir pārvarējušas organisma dabiskās aizsargreakcijas, var notikt inficēšanās ar tuberkulozi. Būt inficētam ar tuberkulozi vēl nenozīmē būt saslimušam ar to. Inficētam cilvēkam var nebūt nekādu simptomu, un viņš nevar inficēt apkārtējos cilvēkus. Šo stāvokli sauc par latentu tuberkulozes infekciju, bet jāņem vērā, ka katrs desmitais inficētais cilvēks savas dzīves laikā saslimst ar tuberkulozi.

• cilvēkiem, kuriem ir ilgstošs kontakts ar infekciozu tuberkulozes pacientu (piemēram, ģimenes locekļi, kolēģi);
• personām ar diagnosticētu latentu tuberkulozes infekciju;
• cilvēkiem, kuriem iepriekš bijusi tuberkuloze;
• cilvēkiem, kuri smēķē;
• cilvēkiem, kuri regulāri lieto alkoholu;
• cilvēkiem, kuri lieto narkotikas;
• cilvēkiem, kuri strādā vai uzturas ieslodzījuma vietās, patversmēs, sociālās aprūpes iestādēs;
• cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu un hroniskām saslimšanām (HIV infekcija, sevišķi, ja netiek saņemta attiecīga zāļu terapija; cukura diabēts; smaga nieru slimība; hroniskas plaušu slimības; silikoze; īpaša ārstēšana, piemēram, ķīmijterapija, ārstēšana ar kortikosteroīdiem vai imunitāti nomācoša terapija u.c.)

Ar tuberkulozi nav iespējams inficēties:

• pārlejot asinis;
• sarokojoties;
• no kukaiņu un dzīvnieku kodumiem;
• kopīgi lietojot virtuves piederumus, apģērbu un citus sadzīves priekšmetus.

Simptomi

Visbiežāk tuberkulozes simptomi sāk izpausties pakāpeniski. Raksturīgākās tuberkulozes saslimšanas pazīmes ir:

• klepus ar vai bez krēpām, kas ilgst vairākas nedēļas;
• paaugstināta ķermeņa temperatūra;
• novērojams svara zudums;
• pastiprināta svīšana naktīs.

Retāk tuberkulozes saslimšanas gadījumā novērojams:

• asiņu piejaukums krēpām;
• elpas trūkums;
• sāpes krūtīs.

Tāpat par saslimšanu ar tuberkulozi var liecināt arī tādi vispārēji simptomi kā:

• slikta apetīte;
• nespēks;
• nogurums.

Tuberkuloze bērnam

Ja bērns ieelpojis tuberkulozes mikobaktēriju, tas visbiežāk nonāk limfmezglos, kas atrodas ap traheju un bronhiem. Daļa bērnu tādā veidā tikai inficējas, vēl mazāka daļa saslimst. Saslimšanu veicinošie faktori ir:

• pazeminātas organisma pretestības spējas;
• kontakts ar tuberkulozes slimnieku, visbiežāk pieaugušu cilvēku;
• nevakcinēšanās pret tuberkulozi (vakcinācija pasargā no smagām tuberkulozes formām).

Bērniem saslimšana ar tuberkulozi var izpausties kā:

• saaukstēšanās;
• gripa, pēc kuras bērns neatlabst;
• ieildzis bronhīts, pneimonija, kas nepadodas ārstēšanai;
• zīdaiņi slikti pieņemas svarā, ir saguruši, raudulīgi;
• lielāki bērni sūdzas par galvassāpēm, nogurumu, var būt nedaudz paaugstināta ķermeņa temperatūra (37,1 – 37,5 C).

Veicot Tuberkulīna ādas testu (Mantū reakciju), ir iespējams noteikt, vai bērns ir inficējies ar tuberkulozi. Par šo pārbaudi jājautā savam ģimenes ārstam.

Tuberkulozes profilakse

Bērnus no smagām tuberkulozes formām pasargā BCG vakcīna, ko visiem jaundzimušajiem veic dzemdību nodaļā 2. – 5. dzīves dienā. BCG ir prettuberkulozes vakcīna, kas stimulē imūno sistēmu un paaugstina organisma spēju pretoties tuberkulozes infekcijai, tādējādi pasargājot mazus bērnus no saslimšanas ar smagām ārpus plaušu tuberkulozes formām. BCG vakcīna ir iekļauta vakcinācijas kalendārā un ir bez maksas. Bērniem, kuri inficējušies ar tuberkulozi, bet nav saslimuši, nepieciešamības gadījumā tiek nodrošināta profilaktiska tuberkulozes ārstēšana. Lai mazinātu iespēju saslimt ar tuberkulozi:

• regulāri jāvēdina telpas – inficēties ar tuberkulozi var tikai pietiekoši ilgu laiku atrodoties nevēdinātā telpā, kur uzturas vai iepriekš ir uzturējies infekciozs tuberkulozes slimnieks, kurš ir klepojis un nav ievērojis klepošanas higiēnu;

• jāstiprina imunitāte – tā kā imūnsistēma, ja tā ir pietiekoši spēcīga, var tikt galā ar ieelpotajām tuberkulozes mikobaktērijām, liela nozīme tuberkulozes profilaksē ir imunitātes stiprināšanai. Imunitāti stiprina – veselīgs dzīvesveids, sabalansēts darba un atpūtas režīms,  atbilstošs uzturs.

Ja radušās aizdomas par saslimšanu ar tuberkulozi

Ja ir aizdomas par inficēšanos ar tuberkulozi vai bijis tuvs kontakts ar tuberkulozes pacientu, noteikti jāapmeklē ģimenes ārsts vai plaušu speciālists (ftiziopneimonologs). Ārsts nozīmēs izmeklējumus, tai skaitā plaušu rentgenoloģisku izmeklēšanu un krēpu analīzes. Tuvs kontakts ir:

• ģimenes locekļi, draugi, radinieki un citas personas, kuri bieži apmeklē pacienta mājvietu un kontaktējas ar viņu;
• pacienta skūpstu partneri un dzimumpartneri;
• cilvēki, kuri stādā ar pacientu vienā telpā;
• cilvēki, kuri mācās vienā klasē, apmeklē vienu grupu pirmsskolas izglītības iestādē vai vienā telpā ar pacientu atrodas ārstniecības vai sociālās aprūpes iestādē.

Noteikti jāvēršas pie ārsta, ja jau 3 – 4 nedēļas ir vismaz viena no šīm pazīmēm:

• ilgstošs klepus;
• svīšana naktīs;
• elpas trūkums;
• asins piejaukums krēpām;
• nogurums, nespēks;
• neizskaidrojams svara zudums;
• ilgstoši paaugstināta ķermeņa temperatūra.

Ārstēšana

Ja tuberkuloze netiek ārstēta, tā var būt nāvējoša slimība, tomēr, regulāri lietojot medikamentus, no tuberkulozes ir iespējams izārstēties. Parasti tuberkulozes ārstēšana ilgst vidēji 6 mēnešus – sākotnēji pacients ārstējas slimnīcā, bet pēc tam ambulatori. Lai pēc iespējas veiksmīgāk izārstētos un neriskētu iegūt rezistentu tuberkulozi, ārstēšanās laikā medikamenti jālieto regulāri un precīzi jāievēro ārsta norādījumi. Rezistentu tuberkulozi izārstēt ir sarežģītāk, tās ārstēšana notiek ievērojami ilgāk – 18 līdz 24 mēnešus. Pēc ārstēšanas kursa beigšanas un izveseļošanās vēl aptuveni 2 gadus ir nepieciešamas veselības pārbaudes, lai izvairītos no atkārtotas saslimšanas.

Ja slimo ar tuberkulozi – jāievēro!

• Regulāras vizītes pie ārsta, precīzi jāievēro ārsta dotie norādījumi un regulāri jālieto zāles.
• Jādara viss iespējamais, lai neinficētu līdzcilvēkus – tuberkuloze ir ļoti lipīga slimība.
• Jāievēro klepus higiēnu: klepojot, atklepojot, šķaudot vai smejoties, vienmēr jāaizklāj mute ar roku vai vienreiz lietojamo salveti.
• Jāvelta pietiekami daudz laika atpūtai un miegam (vismaz 7 – 8 stundas diennaktī).
• Regulāri jāpastaigājas svaigā gaisā!
• Jāvēdina telpas, kurās uzturās!
• Jāizvairās no smēķēšanas, alkohola un narkotisko vielu lietošanas!
• Pirmos 1,5 – 2 gadus pēc ārstēšanās pabeigšanas jāvēro savs veselības stāvokli – nereti tuberkulozes skartajos orgānos paliek rētaudi, sīki perēklīši, kuros saglabājas snaudošas tuberkulozes mikobaktērijas. Nelabvēlīgos apstākļos (hroniskas slimības, ilgstošs stress, alkoholisms, inficēšanās ar HIV u.c.) infekcija var atdzīvoties.

Ja tuberkulozes slimnieks ir mājās

Latvijā tuberkulozes slimniekus iesaka hospitalizēt līdz brīdim kamēr slimnieks vairs nav bīstams apkārtējiem, t.i., neizplata tuberkulozes ierosinātāju apkārtējā vidē jeb nav infekciozs. Tomēr, var būt situācija, kad slimniekam ir jāārstējas mājās. Šādos gadījumos jāievēro piesardzības pasākumi:

• klepojot slimniekam pēc iespējas ciešāk jāaizsedz mute, lietojot salveti. Tādējādi neļaujot izklepotajām tuberkulozes mikobaktērijām izplatīties apkārtējā vidē, kur tās var ieelpot apkārtējie;
• naktī slimniekam jāguļ atsevišķā istabā ar aizvērtām durvīm;
• no rīta, kā arī dienas laikā slimnieka istaba kārtīgi jāizvēdina, plaši atverot logu uz vismaz 5 – 10 minūtēm;
• telpas regulāri jāuzkopj ar mitru lupatu;
• nav pieļaujama bērnu uzturēšanās kopā ar tuberkulozes slimnieku.

Cilvēkiem, kuri dzīvo kopā ar tuberkulozes slimnieku, jāstiprina imunitāte (ar fiziskām aktivitātēm un veselīgu, sabalansētu uzturu) un jāievēro personīgā higiēna.