Ģimenei draudzīga darba vide un kultūra. Vecāki un darba ņēmēji, kādas ir viņu tiesības. Vai zini, kādas ir tavas tiesības, ja bērns slimo vai arī tad, ja esi tēvs bērnam, jo mamma vēl zīda ar krūti?
Latvijas brīvo arodbiedrību savienības darba un tiesību konsultants Kaspars Rācenājs stāsta, ka Latvijas normatīvais regulējums, kas attiecināms uz darba devēju un ņēmēju attiecībām, atbilst visām Eiropas Savienības prasībām. Rācenājs min vairākas likumdošanas normas, ko vecāki izmanto reti vai neizmanto nemaz.
Papildus pārtraukuma laiks darbiniekiem, kuriem ir bērni līdz 1,5 gadu vecumam. Pārtraukums pienākas arī strādājošiem tēviem, kuru sievas baro bērnus ar krūti.
Likums nosaka, ka apmaksāts pārtraukums, kas nav īsāks par 30 minūtēm, ir piešķirams ik pēc pēc 3 stundām. Ja ir divi un vairāk bērni, tad piešķirama ir stunda. Pārtraukumus var apvienot un izmantot darba dienas beigās, Tas nozīmē, ka darbinieks, tai skaitā tēvs, var strādāt nevis 8 darba stundas, bet 7 stundas. Bet darbinieks nav tiesīgs sakrāt neizmantotos pārtraukumus nedēļas garumā un piešķirt sev veselu brīvu dienu. Arī vīrietim nav jākaunās izmantot šo iespēju, jo tas nenozīmē, ka vīrietis baro bērnu ar krūti, bet gan atvieglo sievas rūpes, kamēr viņa baro bērnu.
Vecāku tiesības saņemt papildus atvaļinājuma dienas un izvēlēties, kad doties atvaļinājumā
- No šī gada sākuma likumā ir iekļauta norma, kas paredz papildus atvaļinājuma diena vecākiem, kam ir bērni līdz 14 gadiem. Ja ir trīs un vairāk bērni, papildus pienākas trīs atvaļinājuma dienas.
- Tiem darbiniekiem, kuriem ir bērni līdz 3 gadu vecumam, ir prioritāras tiesības izvēlēties, kurā brīdī doties atvaļinājumā, tai skaitā arī vasarā.
- Ar 1. janvāri ir veikti grozījumi Darba likums, kas paredz, ka darbiniekam ir tiesības atstāt darbavietu arī darba laikā, vienojoties ar darba devēju, piemēram, lai aizvestu bērnu līdz 18 gadu vecumam pie ārsta vai grūtniecei ir tiesības doties uz veselības pārbaudi, ja to nav iespējams veikt ārpus darba laika. Tomēr darba devējam nav pienākums dot brīvas dienas vai darba stundas darbinieka privāto lietu nokārtošanai ārpus likumdošanā noteiktajam.
Savukārt “Amigo” iniciatīvas laimīgām ģimenēm un Draugiem.lv veiktā aptauja liecina, ka vairāk nekā pusei Latvijas iedzīvotāju ģimenes un darba līdzsvaram traucē laika trūkums un pārāk liela slodze, bet trešdaļa jeb 31% atzīst, ka šķērslis ir darba devēja attieksme pret ģimenēm un darba vietas politika šajā jautājumā. Tāpēc diena, kas pavadīta darbā ar bērniem, var būt vērtīgs atgādinājums ikvienam, cik būtiski ir spēt panākt, ka darbs nav šķērslis laimīgai ģimenes dzīvei.
Nesen uzsāktā “Amigo” iniciatīva “Laimīgām ģimenēm” ir aktualizējusi tēmu par to, kā Latvijā ir iespējams veiksmīgi savienot divas svarīgas dzīves jomas – darbu un ģimeni. Iniciatīvas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa atklāj, ka strādājot ģimenes portālā Mammamuntetiem.lv, ir novērojusi, ka darbs un darba devēju prasības traucē dažkārt traucē ģimenei: “Daudzās ģimenēs vecākiem ir darbs, darbs, darbs… Nav laika atpūtai, bet bērnus labākajā gadījumā audzina vecmāmiņas.
Vēl viens tipiskāks ir stāsts par mammu, kas audzina vairāk par vienu bērnu. Likumdošana paredz iespēju paņemt slimības lapu, bet ja bērni sāk slimot viens pēc otra, tad nereti mammai nākas pieņemt lēmumu aiziet no darba un ” sēdēt mājās”. Likums paredz, ka tu vari ņemt slimības lapu bērnam ar ierobežotu laiku, bet no otras puses vecāki baidās ņemt šīs lapas. Viņi jūtas slikti par to, ko domā darba devējs. Un nav jau dūmu bez uguns… Ir dzirdēts arī, ka bieži slimojošo bērnu mammas aizrādījumus saņem pat no kolēģiem, kas ir spiesti darīt slimojošā kolēģa pienākumus,” šādas tipiskākās problēmas nosauc Akmentiņa – Smildziņa.
To, ka vecāki nelabprāt izmanto likumā noteiktās darba nespējas lapas, atzīst arī Labklājības ministrijas pārstāve Ineta Vjakse. “Viens ir tas, ko pasaka likums un normatīvais regulējums. Bet otra lieta ir darba devēja attieksme. Tā vairs nav “uzliekama” uz papīra. Bieža darbinieka slimošana vai viņa bērnu slimošana rada situāciju, kad darba devējam jādomā, kā aizstāt neesošo darbinieku. Bet no otras puses darba devējs var ieviest dažādas darba izpildes formas. Piemēram, var ieviest iespēju slimības laikā daļēji strādāt mājām. Arī uzņēmējam tas ir izdevīgi, jo samazinās darbinieku rotācija, nav jāiegulda jaunu darbinieku apmācībā”.
Lai veicinātu ģimenei draudzīgu uzņēmumu veidošanos, Labklājības ministrija jau vairākus gadus veido konkursu par ģimenei draudzīgo komersanu. Šogad ģimenei draudzīga uzņēmuma statusu ieguvuši 11 uzņēmumi. Tie ir Cemex, Grifs, Latvijas televīzija, Latvenergo, Nordea banka Latvijas filiāles, SEB, Swedbank, RIMI, Lidosta “Rīga”, TNS Latvija, Ventspils reisi.
Autors: Amigo iniciatīva laimīgām ģimenēm
Informācijas avots: www.iksd.riga.lv
