Ieskats Vinnija Pūka skolas ceturtās lekcijas tēmā par bērnu aptaukošanos un tās ietekmi uz veselību.
Jau sen aiz muguras ir laiki, kad ar ironijas piedevu par aptaukošanās vaininiekiem tika piesaukti ātrās apkalpošanas restorānu reklāmas varoņi, un pati aptaukošanās problēma kā tāls „bubulis” raudzījās mums pretim no TV ekrāniem, šķietot, ka rietumu kultūras ”fast food” un citas ”vērtības” smagi gulst tikai uz aizokeāna valstu pleciem.
Ņemot vērā statistikas datus un pētījumus, izrādās, ka aptaukošanās kļuvusi par strauji progresējošu sabiedrības problēmu visā pasaulē, un arī Eiropas Savienībā īpaši pēdējos 20 gados strauji pieaudzis bērnu un pusaudžu skaits, kuriem ir liekais svars vai aptaukošanās jeb – medicīniski dēvēta par adipozitāti.
Ieskatam – daži fakti no Pasaules Veselības organizācijas: 2013.gadā 42 miljoniem pirmsskolas vecuma bērniem ir liekais svars, un to skaits 2025. gadā varētu pieaugt pat līdz 70 miljoniem. Tiek prognozēts, ka mūsdienu dzīves veida dēļ vienam no trijiem bērniem, kas dzimuši 2000.gadā dzīves laikā attīstīsies 2.tipa cukura diabēts…
Aptaukošanās problēma Latvijā
Vienkāršoti aptaukošanos var apzīmēt kā lieku ķermeņa tauku daudzumu, kad tauku šūnu izmēri un/vai to skaits organismā palielinās. Savukārt Pasaules Veselības organizācija aptaukošanos definējusi kā sarežģītu daudzfaktoru hronisku slimību, kas rodas ģenētisku un vides faktoru mijiedarbības ietekmē.
Ka liecina Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas statistika, laikā no 2000. līdz 2010.gadam pacientu skaits ar aptaukošanās problēmām ir trīskāršojies (no gandrīz 300 līdz 900 mazo pacientu gadā). Tādējādi statistikas datos izpaužas ne vien mūsdienu veselības problēmu tendences, bet tikpat uzskatāmi arī mūsdienu dzīvesveids un tā ietekme uz dzīves kvalitāti – galvenie aptaukošanās riska faktori lielākoties saistās ar uztura un fizisko aktivitāšu paradumiem, kur būtisko lomu spēlē arī informācija un zināšanas par tās cēloņiem, kas lielā mērā nosaka pacientu motivāciju ārstēt šo saslimšanu Motivējošs varētu būt arī fakts, ka aptaukošanās profilakse ir vieglāka un lētāka nekā tās ārstēšana! Jo , kā vēsta paruna – „Tu vari likt zirgam aiziet līdz upei, bet nevari piespiest viņu padzerties”.
Lai gan aptaukošanās iespējama jebkurā vecumā, tomēr visbiežāk tā var izpausties tieši bērnībā, tādēļ ļoti svarīga loma iespējamo problēmu un riska faktoru novēršanai ir tieši ģimenei. Ja atbildība par savas veselības veicināšanu un saglabāšanu gulstas uz katra pieaugušā paša pleciem, tad lielākā atbildība par sava bērna veselību jāuzņemas viņa ģimenei – vecāku ieradumi vistiešāk atspoguļojas bērna uzvedībā un uztverē, kā arī bērna labklājība ir tieši atkarīga no vecāku rūpēm un gādības.
Riska faktori
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas RSU Pediatrijas katedras Dr. med. Docente I.Dzīvīte-Krišāne min galvenos aptaukošanās riska faktorus, no kuriem visbiežāk izplatīti: nesabalansēts uzturs (nepareiza zīdaiņa barošana; palielināts ogļhidrātu un tauku saturs uzturā; nepareizs olbaltumvielu sastāvs; palielināts to daudzums zīdaiņiem; saldināti dzērieni (!!!); ātrās uzkodas; neregulāras ēdienreizes; biežas uzkodas; palielināts ēdiena porcijas lielums.) un mazkustīgums (nepietiekošas fiziskās aktivitātes ikdienā). Tāpat kā riska faktori liekai ķermeņa masai minami: krūts barošanas iztrūkums, Iedzimtība Endokrīnas; Jaundzimušie ar lielu dzimšanas svaru (mātēm ar jau esošu vai grūtniecības diabētu), vielu maiņas slimības; Bērna augšanas traucējumi grūtniecības laikā. Kā min docente, tad riska faktorus iespējams iedalīt vairākos periodos:
- Grūtniecības periods;
- Zīdaiņa periods līdz 2 gadu vecumam;
- 5–7 gadu vecums;
- Pubertāte.
Aptaukošanās ietekme uz veselību ir milzīga. Kā redzams zemāk norādītajā uzskaitījumā, aptaukošanās izraisa ne vien fiziskas kaites un slimības, bet ietekmē bērnu arī emocionālā un garīgā ziņā:
- Metabolais sindroms (Aptaukošanās; Glikozes vielu maiņas traucējumi; Tauku vielu maiņas traucējumi; Arteriāla hipertensija);
- 2.tipa cukura diabēts
- Samazināta slodzes tolerance
- Agrīnas kardiovaskulāras problēmas
- Ateroskleroze
- Pubertātes traucējumi
- Kaulu-locītavu problēmas
- Kuņģa–zarnu trakta slimības
- Ēšanas traucējumi – atkarības problēma
- Nepareiza elpošana miegā
- Nopietnas psiholoģiskas, sociālas un neiroloģiskas problēmas, pazemināts pašnovērtējums, depresija
- Uzvedības traucējumi, grūtības mācībās, sociālās adaptācijas traucējumi;
- Darbaspēju zudums.
No aptaukošanās līdz cukura diabētam – viens solis
Aptaukošanās saistīta īpaši ar otrā tipa cukura diabēta risku. Otrā tipa cukura diabēts ir visbiežāk sastopamais cukura diabēta veids, un viens no tā noteicošajiem faktoriem ir tieši Liekā ķermeņa masa un nepietiekama fiziskā aktivitāte. Abi šie faktori var sekmēt 2. tipa diabēta attīstību pat tad, ja cilvēkam ģimenes vēsturē iepriekš nav bijušas saslimšanas ar diabētu.
2.tipa cukura diabēts biežums bērnu vecumā pēdējo 20 gadu laikā pieaudzis pat 10 reizes, tā pazīmes nav izteiktas, tās parādās pakāpeniski, tāpēc ilgi var palikt nepamanītas. Lai atklātu šā tipa diabētu, bērns mērķtiecīgi jāizmeklē. Biežāk šo slimību atklāj, kad vecāki vēršas pie ārsta bērna liekās ķermeņa masas dēļ. Taču diemžēl, konstatējot 2.tipa cukura diabētu, vienlaicīgi tiek diagnosticētas jau tā komplikācijas.
Kā pauž I.Dzīvīte-Krišāne, šādai slimības attīstībai var būt tendence pārvērsties ne vien 2. tipa cukura diabētam, bet likumsakarīgi izraisīt risku sirds un asinsvadu slimībām, kas ir viens no biežākajiem nāves cēloņiem Latvijā.
2. tipa cukura diabēta novēršana bērniem kopumā dalās:
- Netiešajos pasākumos: veselīga dzīvesveida, uztura, sporta popularizēšana; Agrīna bērnu ārstēšana ar aptaukošanos, AH, tauku v/m traucējumiem.
- Tiešajos pasākumos: riska grupu izdalīšana un skrīnings; Bērnu ar GTT dinamiska izmeklēšana un ārstēšana.
Lai novērstu aptaukošanās lielo izplatību bērnu un arī pieaugušo vidū, liela loma ir gan valsts un skolas videi, gan informācijai un ieradumiem tieši ģimenes vidē. Galvenās tēmas, ko nepieciešams ieviest gan mācību procesā, gan pārrunāt ikdienā ģimenē ir veselīgs un sabalansēts uzturs, veselīgs dzīves veids, dažādas sporta aktivitātes, ko varētu darīt visa ģimene kopā, kā arī savstarpēja psiholoģiska motivēšana, atgādinot arī par aptaukošanās iespējamajām sekām.
Iesakām arī padomus, kā veicināt veselīga dzīvesveida motivāciju un ieradumus ģimenē:
- uzsākt fiziskās aktivitātes kopā ar bērnu,
- kad bērns sāk staigāt, pēc iespējas ātrāk atradināt no ratiņiem un likt bērnam iet pašam,
- iesaistīt bērnus viņus interesējošās sporta spēlēs vai sporta veidos,
- pēc iespējas nodrošināt ceļu uz un no skolas kājām,
- plānot ģimenes brīvdienas ar sportiskām aktivitātēm,
- iesaistīt bērnus mājas un lauku darbos,
- izskaidrot bērnam fizisko aktivitāšu regularitātes nepieciešamību: vidējas intensitātes fiziskas aktivitātes 30 minūtes katru dienu; intensīvas fiziskas aktivitātes vismaz 40 minūtes 3–4 reizes nedēļā; ierobežot pie TV un kompjūtera pavadīto laiku līdz 1–2 stundām dienā, kā arī nodrošināt pilnvērtīgu regulāru miega režīmu 8–12 stundas dienā atkarībā no bērna vecuma;
- piedalīšanās skolas un bērnu dārza fiziskajās aktivitātēs,
- iesaistīties ārpusstundu sporta nodarbībās,
- iemācīt bērnam skolā izvēlēties veselīgu pārtiku,
- psiholoģiska palīdzība, motivēt bērnu „dzīvot veselīgi”,
- iepazīstināt bērnu ar veselīga dzīvesveida propagandējošu literatūru.
Skaidrs ir arī tas, ka veselīga dzīvesveida lozungiem un principiem jābūt nevis laika perioda modes tendencei, kam sekot dēļ spilgtu autoritāšu piemēra vai šībrīža garastāvokļa, bet jāsaprot patiesā jēga ilgtermiņā – visai savai un savu bērnu dzīvei.
Foto: www.thechart.blogs.cnn.com
