Bieži neaizdomājamies par acs ievainojumiem, darot ikdienas darbus, bet, tā kā lielākā daļa no šādiem savainojumiem notiek mājās un no tiem iespējams izvairīties, ieteicams pievērst uzmanību rūpēm par acu drošību. Biežākās acs traumas rada kāds svešķermenis radzenē vai zem plakstiņa. Tas var izraisīt radzenes nobrāzumu, acs gļotādas iekaisumu. Diemžēl tikai aptuveni trīs no desmit cilvēkiem lieto acu aizsardzības līdzekļus, kad tie būtu vajadzīgi. Vairums acs traumu ir viegli novēršamas, tāpēc svarīgi ievērot drošības pamatprincipus gan saulainās dienās, lai aizsargātu acis no ultravioletajiem stariem, gan sadzīviskās situācijas, lai novērstu nepatīkamus atgadījumus:
- Darbojoties darbnīcā vai garāžā. Lieto aizsargbrilles, lai pasargātu acis no putekļiem, lidojošām atlūzām, dzirkstelēm, izgarojumiem. Elektroinstrumentu lietošanas laikā acīs var negaidīti ielidot koka skaidas u.c. un izraisīt ievainojumu.
- Darbojoties pagalmā vai dārzā. Svarīgi vilkt aizsargbrilles, kad lieto zāles pļāvēju, trimmeri vai tamlīdzīgas ierīces, jo mazi akmentiņi, smiltis, gruži u.tml. svešķermeņi var negaidīti strauji lidot gaisā un nonākt acīs.
- Sportojot. Īpaši svarīgi lietot katram sporta veidam nepieciešamo aizsargekipējumu, ķiveri, brilles, lai mazinātu iespēju gūt traumu no bumbas, sitiena vai kritiena rezultātā.
- Uzmanīgi lietojot sadzīves ķīmiju. Acs ķīmisku apdegumu var iegūt, piemēram, iešļakstot tīrīšanas līdzekli acīs vai paberzējot acis ar rokām, mājas tīrīšanas laikā. Svarīgi tīrīšanas laikā lietot gumijas cimdus, vēdināt telpas un uzmanīgi apieties ar izsmidzināmiem līdzekļiem, lai tie nejauši netiktu iepūsti acīs.
- Lietot saulesbrilles vai sporta brilles ar ultravioleto (UV) staru aizsardzību. Saules UV stari palielina kataraktas un mākulas deģenerācijas attīstības risku, tāpēc ir svarīgi izvēlēties brilles, kas aizsargā gan no UVA, gan no UVB stariem.
Bet no kā īsti aizsargā brilles ar zilās gaismas filtriem?
Mūsdienās ikdienā gandrīz nav iespējams izvairīties no ilgas laika pavadīšanas pie ekrāniem. Īpaši to izjutām pandēmijas laikā attālināto mācību un darba dēļ – telefons, dators, planšetdatori u.c. ekrānierīces ir nepārtraukti līdzās un tos lietojam pat astoņas un vairāk stundas dienā.
Zilā gaisma ir sastopama dabīgi saules staros un arī mākslīgajā apgaismojumā – spuldzēs, LED lampās, datora ekrānos, telefonos u.c. ierīcēs ar ekrāniem. Pēdējos gados brilles ar zilās gaismas filtriem bieži tiek ieteiktas, lai mazinātu acu nogurumu un iespējamu tīklenes bojājumu, kas varētu rasties zilās gaismas ietekmē pēc ilga laika. Tomēr pētījumi rāda, ka daudzus ekrānierīču izraisītos nevēlamos simptomus brilles ar zilās gaismas filtriem nespēj novērst. Jutīgums pret gaismu, galvassāpes, pasliktināta redze, miglaina redze, muguras un kakla sāpes un līdzīgi simptomi var būt saistīti ar nepareizu datora ekrāna novietojumu, atspīdumu no ekrāna, ilgu vēršanos ekrānā bez pārtraukuma, samazinātu mirkšķināšanas biežumu un, līdz ar to, acs sausumu. Lai uzlabotu šos simptomus, vēlams pievērst uzmanību sēdēšanas pozai, ik pa laikam piecelties no sēdus pozīcijas un ik pēc 20 minūtēm vismaz 20 sekundes novērsties no ekrāna un palūkoties tālumā. Tāpat acs sausuma sajūtai var palīdzēt acs pilieni, tomēr ieteicams konsultēties ar speciālistu, jo, iespējams, ekrāni nav šīs sajūtas cēlonis. Speciālists varēs arī ieteikt piemērotākos acu pilienus, ja tie būs nepieciešami.
Zilā gaisma var iztraucēt dienas-nakts ritmu jeb cirkadiāno režīmu, kas organismam signalizē, kad ir laiks doties gulēt un kad pamosties. Ja vakaros bieži pavadiet laiku pie datora vai telefona ekrāna, iespējams, vērts izmēģināt brilles ar zilās gaismas filtriem normāla dienas-nakts režīma uzturēšanai. Tomēr jāatzīmē, ka pētījumi par briļļu ar zilās gaismas filtriem ietekmi uz miega ilgumu un kvalitāti ir neviennozīmīgi, tāpēc visdrošāk labākam miegam ieteicams atturēties no ekrānierīču lietošanas vismaz divas stundas pirms miega.
Raksta autore: Dace Markevica, oftalmologs. Raksts tapis, Rīgas domes Labklājības departamentam sadarbojoties ar SIA "OnPlate"
