Depresija ir visizplatītākā garīgās veselības saslimšana. Lielākā daļa cilvēku ir saskārušies ar to savā dzīvē tieši vai netieši, draugu vai ģimenes lokā. Apjukumu rada neziņa par to, kas depresija īsti ir, kā arī daudz neskaidrību par tās veidiem.
Depresijas cēloņi:
Saprast depresijas cēloņus ir komplicēts jautājums. Galvenokārt tas ir daudzfaktoru mehānisms kombinējot bioloģiskos, psiholoģiskos un sociālos faktorus. Teorijas cēlonis aptver bio- psiho-sociālo cēloņsakarību.
Daži depresijas veidi ir pārmantoti, kas liecina, ka bioloģiskā ievainojamība var būt iedzimta. Tomēr ne visi saslimst, kuriem ģimenē šī slimība ir, veicinošie faktori noteikti ir stress mājās, darbā, skolā u.c.
Dažās ģimenēs depresija var būt paaudze paaudzē. Taču ar depresiju var saslimt arī tie, kuriem ģimenes anamnēzē nav šādu saslimšanu neatkarīgi no tā vai depresija ir iedzimta, vai nav. Depresīvi traucējumi saistīti ar izmaiņām smadzeņu struktūrā un to funkcijā.
Cilvēkiem, kuriem ir zems pašvērtējums un kuri konsekventi raugās uz sevi un pasauli ar pesimismu, var būt ir tendence uz depresiju.
Pēdējos gados pētnieki ir pierādījuši, ka fiziskas izmaiņas organismā var veicināt garīga rakstura izmaiņas. Medicīniskas saslimšanās kā insults, sirdslēkme, ļaundabīgi audzēji, Parkinsona slimība un hormonāli traucējumi ir cēlonis depresijai. Tas padara cilvēku vienaldzīgu, bez vēlmes rūpēties par sevi, tādējādi pagarinot atveseļošanās periodu. Tāpat nopietns zaudējums, grūtības attiecībās, finanšu problēmas vai dzīves modeļa maiņa var izraisīt depresīvas epizodes. Ļoti bieži kombinācijā ar ģenētisko, psiholoģisko un vides iedarbību ir sākums depresijai.
