Vīrushepatīts ir akūta infekcijas slimība, kuru izraisa hepatīta vīrusi. A vīrusu hepatīts ir viens no plašāk izplatītajiem hepatītiem, kuru dažkārt sauc arī par “netīro roku slimību”. Lai pasargātu sevi un citus, atceries par higiēnas prasībām sadzīves kontaktos. Uzzini vairāk!
Infekcijas izplatīšanās veids
Infekcijas avots ir inficētā persona – slimnieks vai persona, kurai infekcija notiek bez simptomiem (vai slimības pazīmēm).
A hepatīts izplatās kā zarnu infekcija (fekāli orālais inficēšanās mehānisms). Tipiskie A hepatīta izplatīšanās ceļi ir šādi:
-no cilvēka uz cilvēku tieša kontakta ceļā un ar sadzīves priekšmetiem, kas piesārņoti ar slimnieka fekālijām;
-dzerot piesārņotu ūdeni vai lietojot uzturā produktus, kas satur vīrusu;
-dzimumakta laikā ar inficēto personu;
-peldoties ūdenskrātuvēs, kas piesārņotas ar notekūdeņiem un cilvēku fekālijām.
A hepatīta vīruss viegli izplatās, ja netiek ievērota personīgā higiēna. Ja tiek piesārņots ūdens vai pārtikas produkti, var izcelties slimības uzliesmojumi ar lielu saslimušo skaitu. Bieži grupveida saslimšanas gadījumi tiek novēroti ģimenēs. Liels inficēšanās risks pastāv narkotiku lietotājiem.
Slimības apraksts
No inficēšanās brīža līdz parādās pirmie slimības simptomi pāriet vidēji no 15 līdz 50 dienām (vidēji 4 nedēļas). A hepatīta sākumā raksturīga pazemināta ēstgriba, savārgums, paaugstināta temperatūra, slikta dūša un biežāka vēdera izeja, pēc dažām dienām parādās dzelte un tumšs urīns. Bērniem infekcija norit vieglā formā vai bez izteiktiem simptomiem, pieaugušajiem slimība var noritēt smagākā formā, un tā ilgst vairākas nedēļas ar atveseļošanās periodu vairāku mēnešu garumā.
Svarīgi, ka divas nedēļas pirms slimības simptomu parādīšanās, A hepatīta vīruss izdalās ar slimnieka fekālijām. Tas nozīmē, ka cilvēks, pats jūtoties vesels, var izplatīt infekciju, ja netiek ievērota personīgā higiēna.
Nereti infekcija norit bez simptomiem, tomēr šādos gadījumos no epidemioloģiskā viedokļa inficētās personas ir tikpat bīstamas (vai pat bīstamākas), nekā gadījumos ar tipisku slimības gaitu, jo turpina strādāt vai apmeklēt izglītības iestādes.
Izplatība
Slimība izplatīta visā pasaulē, visbiežāk valstīs, kurās ir slikti sanitāri higiēniskie apstākļi, un dzeramā ūdens drošums netiek pienācīgi kontrolēts.
Līdz 90-gadu vidum A hepatīts bija ļoti izplatīta infekcijas slimība arī Latvijā. Piemēram, 1991.gadā tika reģistrēts 3901 A hepatīta gadījums, 1995.gadā – 2534 gadījumi. 2000.gadā saslimušo skaits samazinājies līdz 237 gadījumiem un arī turpmāk saslimstība turpināja samazināties, bet 2008.gadā novēroja plašu uzliesmojumu, galvenokārt Rīgā un Rīgas rajonā.
Profilakse
Piesardzības pasākumi
Visiem, kas nav imūni pret A hepatītu (nav pārslimojuši A hepatītu un /vai nav tikuši vakcinēti), īpaši jāuzmanās no iespējami inficētas pārtikas un nedroša ūdens lietošanas, peldēšanās nezināmās ūdenskrātuvēs, bet it īpaši jāievēro personīgā higiēna – bieža un rūpīga roku mazgāšana.
Roku higiēna
Roku higiēnas ievērošana ir ļoti svarīgs pasākums vairāku infekcijas slimību, it īpaši akūtu zarnu infekciju profilaksei. No tā, cik kvalitatīvi un bieži tiek mazgātas rokas, ir atkarīga gan paša, gan citu cilvēku inficēšanās novēršana. Kaut gan roku higiēna ir ļoti efektīvs A hepatīta profilakses līdzeklis, tomēr tā ir nespecifiska infekcijas profilakse, kas nedod 100% efektu, jo nav iespējams panākt, ka rokas vienmēr ir tīras.
Mazgājot rokas, svarīgākais nav mazgāšanas reižu skaits (piemēram, 10 reizes dienā), bet mazgāt rokas brīžos, kad tas ir sevišķi svarīgi:
- pēc tualetes apmeklēšanas;
- pēc sabiedrisko vietu apmeklēšanas, t.sk., vienmēr atgriežoties mājās, atnākot uz bērnudārzu vai skolu;
- pirms ēšanas un dzeršanas;
- pirms ēdiena gatavošanas un pasniegšanas;
- pirms zāļu lietošanas, dekoratīvās kosmētikas uzlikšanas, rīcības ar kontaktlēcām;
- kad rokas ir acīmredzami netīras;
- ja konkrētā situācijā rodas šaubas par roku tīrību;
- pēc infekcijas slimnieka aprūpes vai pēc kontakta ar slimnieka aprūpes priekšmetiem, rotaļlietām un citiem priekšmetiem, ar kuriem slimniekam ir kontakts.
Kā pareizi mazgāt rokas?
- Pirms roku mazgāšanas pārliecinās, vai pie roku mazgātnes ir visi nepieciešamie piederumi roku mazgāšanai.
- Saslapina rokas un apakšdelmus zem tekoša ūdens strūklas.
- Pārklāj rokas ar ziepēm (ieteicams izmantot šķidrās ziepes no slēgta trauka, jo uz cieto ziepju virsmām un ziepju traukos var saglabāties dažādi mikroorganismi no iepriekšējiem lietotājiem).
- Ziepes rokās saputo.
- Vismaz 10 sekundes enerģiski ieziepē roku virsmas, jo katra mazgāšanas līdzekļa efektivitāte ir atkarīga arī no tā iedarbības laika.
- Kārtīgi no visām pusēm berž pirkstus, pirkstu starpas un plaukstas (nedrīkst aizmirst noberzt plaukstu virspuses), kā arī iztīra nagus. Šajā laikā rokas nevajag turēt zem ūdens strūklas. Jāatceras, ka pēc paviršas mazgāšanas uz rokām paliek vietas, kur var saglabāties infekcijas slimību izraisītāji.
- Vismaz 10 sekundes rokas noskalo zem tekoša ūdens strūklas.
- Roku mazgāšanas laikā izvairīties no ūdens šļakstīšanās vai pieskaršanās izlietnei.
- Rokas nosusina. Ieteicams lietot vienreizlietojamos papīra dvieļus. Koplietojamie auduma dvieļi nav ieteicami, jo nav zināms, cik rūpīgi un efektīvi nomazgāja rokas cilvēki, kuri lietoja dvieli pirms Jums.
- Ja nav iespējams lietot vienreizlietojamos papīra dvieļus un šķidrās ziepes, slimniekam vēlams lietot atsevišķas ziepes un dvieli.
- Ar roku regulējamu ūdens krānu aizgriež ar papīra dvieļa palīdzību. Uz ūdens krāna rokturiem var atrasties infekcijas slimību izraisītāji, jo tiem pieskaras arī pirms roku mazgāšanas.
- Papīra dvieli met atkritumu tvertnē, nepieskaroties papīrgrozam ar rokām.
- Ja uz vietas nav roku mazgāšanas aprīkojuma, ir pārtraukta ūdens padeve vai nav pieejams dzeramā ūdens kritērijiem atbilstošs ūdens, var veikt roku dezinfekciju bez mazgāšanas, lietojot ātras un noturīgas darbības roku dezinfekcijas līdzekli. Roku dezinfekciju bez mazgāšanas var veikt tikai tad, ja rokas nav acīmredzami netīras.
]Bērnu izglītošana
Vecākiem, audzinātājiem un skolotājiem nepieciešams vienmēr izglītot bērnus par personīgās higiēnas jautājumiem, kas uzskatāmi par A hepatīta un citu infekcijas slimību nespecifisku profilaksi:
- pārliecināties, ka bērni pareizi un rūpīgi mazgā rokas;
- ja rokas nav mazgātas, izvairīties no pieskaršanās acīm, degunam un mutei;
- iemācīt bērniem neēst pārtikas produktus, iepriekš nenomazgājot rokas, kā arī nebāzt mutē rotaļlietas, pirkstus, zīmuļus un citus priekšmetus, jo uz tiem var būt infekcijas izraisītāji;
- nelietot kopīgus traukus – glāzes, karotes un citus;
- nedzert ūdeni no krāna; lietot uzturā tikai vārītu vai fasētu dzeramo ūdeni;
- nelietot uzturā nemazgātus augļus, ogas un dārzeņus;
- nelietot uzturā nezināmas izcelsmes ledu, jo sasaldējot vīrusi neiet bojā;
- nepeldēties ūdenskrātuvēs, kas nav šim mērķim paredzētas vai, ja rodas šaubas par ūdens kvalitāti.
- peldēšanās laikā nenorīt ūdeni un nemērcēt seju.
Ieteikumi A hepatīta profilaksei pārtikas sagatavošanas laikā
- pirms ēdiena gatavošanas vienmēr nomazgājiet rokas;
- vienmēr nomazgājiet svaigus dārzeņus, ogas, augļus un zaļumus;
- neļaujiet pagatavotam ēdienam saskarties ar jēliem pārtikas produktiem un netīriem iepakojuma materiāliem un priekšmetiem;
- gatavo un jēlo produktu pārstrādei lietojiet atsevišķus traukus, nažus un dēlīšus;
- neiesaistieties ēdiena gatavošanā vai pasniegšanā, ja jums ir infekcijas slimības pazīmes, t.sk. ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, caureja, vemšana, stipras iesnas, klepus, strutainas brūces uz rokām vai dzelte;
- sargājiet pārtikas produktus no kukaiņu, grauzēju un citu dzīvnieku piekļūšanas.
Darbiniekiem, kuri ir saskarē ar pārtikas produktiem, nepieciešams vienmēr rūpīgi ievērot pareizu roku mazgāšanas procedūru un atcerēties, ka:
- nedrīkst apmeklēt darbu, ja ir novērojami infekcijas slimības simptomi (caureja, vemšana, dzelte, paaugstināta ķermeņa temperatūra u.c.);
- nedrīkst uzsākt darbu pēc slimības, kamēr nav saņemts ārsta atzinums par izveseļošanos;
- pēc kontakta ar A hepatīta slimnieku nepieciešama obligāta medicīniskā novērošana pie ģimenes ārsta. .
Telpu, priekšmetu tīrīšana un dezinfekcija
Lai inficētos ar A hepatītu, nepieciešams niecīgs vīrusu daudzums (minimālais vīrusu daudzums nav zināms). A hepatīta vīruss ir pietiekami izturīgs vidē un to iznīcināšanai izmanto:
- produktu karsēšanu (nepieciešama temperatūra, sākot no 850C grādiem un laiks ne mazāk par 1 minūti);
- virsmu dezinfekciju telpās un sanitārajos mezglos (var lietot sadzīvē lietojamos dezinfekcijas līdzekļus un balinātāju, kas satur aktīvo hloru, atšķaidot to ar ūdeni koncentrācijā 1 : 100);
- tīrīšanu mājas apstākļos virsmas un sanitāros mezglus, izmantojot tīrīšanas līdzekļus, kas satur četraizvietotos amonija savienojumus (NH 4 +) un/vai sālsskābi (HCl) (šādi ķīmiskie elementi atrodami vairākos sanitāro telpu un WC tīrīšanas līdzekļu sastāvā);
- veļas mazgāšanu veļas mašīnā, kas funkcionē uzsildīšanas režīmā ar temperatūru virs 850C grādiem.
Telpu un priekšmetu mazgāšana un tīrīšana veicama rūpīgi, pievēršot uzmanību koplietošanas priekšmetiem, traukiem, rotaļlietām, durvju rokturiem, margām, klozetpodiem, ūdensvadu krāniem, datoru tastatūrai.
Vakcinācija
Vakcinācija ir specifisks infekcijas slimību profilakses līdzeklis. A hepatīta profilaksei izmanto vakcīnu, kas satur inaktivēto A hepatīta vīrusu. Vakcinācijas kurss, atkarībā no vakcīnas ražotāja, ietver 2 līdz 3 potes, kas rada noturīgu imunitāti vismaz uz 10 gadiem. Aizsardzības efekts pret A hepatīta klīnisko formu sākas jau 14. – 21. dienā pēc vakcīnas ievadīšanas, bet pilnīga imunitāte pret A hepatītu gandrīz visiem vakcinētajiem izveidojas pēc 30 dienām.
Vakcinācija ieteicama:
1) A hepatītu nepārslimojušām personām, kuras plāno ceļot uz vidēji vai izteikti endēmiskām valstīm (ieskaitot Āfriku, Vidusāziju, Dienvidameriku un Centrālo Ameriku), it īpaši, ja tajās plānots uzturēties ilgu laiku vai arī doties turp atkārtoti;
2) A hepatītu nepārslimojušiem bērniem, īpaši tiem, kas apmeklē bērnu kolektīvus un nav spējīgi pienācīgi ievērot personīgo higiēnu. Vakcinācijas nozīme pieaug uzliesmojuma vai saslimstības pacēluma laikā (plaša mēroga uzliesmojums);
3) militārām personām;
4) personām ar augstu komplikācijas risku (t.sk. B hepatīta vīrusa nēsātāji);
5) personām, kas slimo ar hemofiliju un kurām bieži tiek veikta asins pārliešana;
6) laboratoriju darbiniekiem, kuri strādā ar potenciāli kontaminētiem bioloģiskajiem un vides (piem., notekūdeņi) materiāliem;
7) personām, kuras dzīvo plūdu bieži skartās teritorijās;
8) sociālas aprūpes centru darbiniekiem;
9) veļas mazgātavu darbiniekiem;
10) ūdensapgādes un kanalizācijas dienestu, notekūdeņu attīrīšanas staciju darbiniekiem;
11) augsta riska seksuāli aktīvām personām (piem., vīriešiem, kas stājas dzimumattiecības ar vīriešiem);
12) narkotisko vielu lietotājiem;
13) cilvēkiem, kas aprūpē primātus, kuri var būt A hepatīta nēsātāji;
14) citām personām, izvērtējot to inficēšanās risku.
Vakcinācija pret A hepatītu nav obligāta un katrs pieņem lēmumu pats, konsultējoties ar ģimenes ārstu.
Vakcinācija var pasargāt pret saslimšanu ar A hepatītu, ja veikta 10 dienu laikā pēc iespējamas inficēšanās. Mūsdienu vakcīnas drošas un efektīvas.
Saslimšanas gadījumā
A hepatīta simptomu parādīšanās gadījumā nekavējoties jāmeklē ārsta palīdzība. Runājot ar ārstu vai epidemiologu, jāsniedz pēc iespējas precīzāka informācija par saslimšanas iespējamiem cēloņiem, jo sniegtā informācija var palīdzēt no saslimšanas pasargāt citus cilvēkus!
Kārtēja dezinfekcija
Regulāri dezinficē priekšmetus, kas ir saskarē ar slimnieka fēcēm (izkārnījumiem), urīnu, asinīm, atvemtām masām u.c. Veic telpu mitro uzkopšanu, lietojot dezinfekcijas līdzekļus. Slimniekam piešķir atsevišķus traukus, higiēnas priekšmetus, rotaļlietas u.c. Infekcijas skartajā kolektīvā nodrošina trauku dezinfekciju.
Ieteikumi skolām, ja reģistrēts A hepatīta gadījums
Papildus jau minētajiem pasākumiem ir ieteicams:
Veikt kontaktpersonu medicīnisko novērošanu 35 dienu laikā, sākot no dienas, kad bija pēdējais kontakts ar A hepatīta slimnieku. Nepieņemt slimus bērnus nodarbībās, nekavējoties izolēt saslimušos bērnus no pārējiem.
-35 dienu laikā nodrošināt ierobežojošus pasākumus:
nepieņemt klasē, kurā ir konstatēts saslimšanas gadījums,
nepieņemt jaunus bērnus, kuri nav bijuši kontaktā ar A hepatīta slimnieku, izņemot bērnus, kas iepriekš pārslimoja A hepatītu vai ir vakcinēti pret A hepatītu;
ierobežot kopīgu pasākumu rīkošanu;
informēt vecākus par saslimšanu un par veicamajiem profilakses pasākumiem un personīgās higiēnas ievērošanas nozīmi;
klasēs, kurās ir A hepatīta gadījumi, nodarbības sporta un aktu zālēs organizēt pēdējiem, pēc tam veikt telpu uzkopšanu.
-Nodrošināt sanitāros mezglus ar šķidrajām ziepēm roku mazgāšanai, kā arī ar vienreizlietojamiem dvieļiem un atkritumu tvertnēm, kuru atvēršanai nav nepieciešama pieskaršanās ar roku, tualetes papīru pietiekamā daudzumā.
-Skolas sanitāros mezglos un ēdnīcā izlikt atgādinājumus: piemēram, „Mazgā rokas!”, „!” „Nedzer krāna ūdeni!”
-Audzināšanas, veselības mācības un bioloģijas stundās izglītot skolēnus par A hepatīta, tā izplatīšanās ceļiem un profilakses pasākumiem.
-Ja nepieciešams personāls, var izmantot izsmidzināmus dezinfekcijas līdzekļus ātrai roku dezinfekcijai.
-Veikt virsmu, trauku un inventāra dezinfekciju izmantojot dezinfekcijas līdzekļus atbilstoši instrukcijām.
-Veikt koplietošanas telpu mitro uzkopšanu un vēdināšanu pēc katra starpbrīža.
-Nepieļaut trauku izmantošanu, ja netiek nodrošināta to mazgāšana trauku mazgājamās mašīnās augstā temperatūrā vai dezinfekcija. Tā vietā izmantot vienreizlietojamos traukus.
– Pārliecināties ka mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļi ir pietiekamā daudzumā, un ka personāls ievēro lietošanas instrukcijas.
Ieteikumi pirmsskolas izglītības iestādēm, ja reģistrēts A hepatīta gadījums
Papildus jau minētājiem pasākumiem ir ieteicams:
- Veikt kontaktpersonu medicīnisko novērošanu 35 dienu laikā, sākot no dienas, kad bija pēdējais kontakts ar A hepatīta slimnieku: t.sk. veikt bērnu apskati no rīta pirms pieņemšanas grupā, mērīt temperatūru divas reizes dienā. Nepieņemt slimus bērnus, nekavējoties izolēt saslimušos bērnus no pārējiem.
- 35 dienu laikā nodrošināt ierobežojošus pasākumus:
nepieņemt grupā, kurā ir konstatēts saslimšanas gadījums, jaunus bērnus, kas nav bijuši kontaktā ar A hepatīta slimnieku, izņemot bērnus, kas iepriekš pārslimoja A hepatītu vai ir vakcinēti pret A hepatītu;
nepārcelt bērnus uz citām grupām;
]aizliegt kopīgu pasākumu rīkošanu, kuros kontaktētu bērni no A hepatīta skartajiem un neskartajiem kolektīviem, nepieļaut spēles pagalmā kopā ar citu grupu bērniem;
aizliegt personāla, kas strādā A hepatīta skartajā grupā, pārcelšanu uz citu grupu;
informēt vecākus par saslimšanu un par veicamajiem profilakses pasākumiem, kā arī par personīgās higiēnas ievērošanas nozīmi;
grupās, kurās ir A hepatīta gadījumi, nodarbības sporta un aktu zālēs organizēt pēdējiem, pēc tam veikt telpu uzkopšanu.
- Nodrošināt sanitāros mezglus ar šķidrajām ziepēm roku mazgāšanai.
- Stingri sekot bērnu roku mazgāšanai pēc tualetes apmeklēšanas, pastaigām, pirms ēšanas un pēc bērna atnākšanas pirmsskolas izglītības iestādē.
- Ja nepieciešams, personāls var izmantot izsmidzināmus dezinfekcijas līdzekļus ātrai roku dezinfekcijai.
- Izmantot tikai viegli mazgājamas rotaļlietas; mīkstās rotaļlietas apstrādāt ar UV lampām.
- Veikt virsmu, rotaļlietu, trauku un inventāra dezinfekciju, izmantojot dezinfekcijas līdzekļus atbilstoši instrukcijām.
- Pārliecināties, ka mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļi ir pietiekamā daudzumā un personāls ievēro lietošanas instrukcijas.
- Nepieļaut trauku izmantošanu, ja netiek nodrošināta to mazgāšana trauku mazgājamās mašīnās augstā temperatūrā vai dezinfekcija. Tā vietā izmantot vienreiz lietojamos traukus.
- Veikt koplietošanas telpu mitro uzkopšanu un vēdināšanu bērnu pastaigu laikā.
Foto: www.sarasnow.com
