Pasaules valstu pētījumi liecina, ka izglītoti cilvēki ar labiem ienākumiem ir arī fiziski aktīvāki un pārliecinātāki attiecībās ar apkārtējiem, kas, savukārt, veicina viņu patīkamo nodomu un ieceru realizēšanos un ļauj šiem cilvēkiem kopumā dzīvē justies daudz labāk. Cilvēka fiziskā labsajūta jeb fiziskā veselība ir ne tikai cieši saistīta ar emocionālo veselību, bet ir tieši no tās atkarīga. Tāpēc pamatots ir uzskats, ka ikvienam cilvēkam, sakārtojot emocionālo labsajūtu, uzlabojas arī fiziskā veselība.
Slimību var saprast kā ciešanas. Cilvēks ir slims tad, kad viņš cieš, un šīs ciešanas var būt gan ķermeniskas (somatiskas), gan emocionālas (psihiskas). Tomēr Latvijā un medicīnas praksē ir nepilnīga izpratne par jūtu nozīmi un biopsihosociālo modeli. Šis modelis līdzīgi PVO veselības definīcijai skaidro, ka slimību saknes var būt bioloģiskas, emocionālas un arī sociālas, tāpat tas uzsver cilvēka organisma kā vienota veseluma nozīmi.
Tāpēc nereti pacients jūtas tā, ka tiek ārstēta viņa slimība nevis viņš pats, kas ir īpaši svarīgi psihisko traucējumu un saslimšanu gadījumos. Attiecīgi slimību vienkāršošanas dēļ pacienti nesaņem vajadzīgo komplekso ārstēšanu, jo tiek ārstēts nevis slimais cilvēks, bet gan viņa simptoms.
Kas liecina, ka ar cilvēka emocionālo jeb psihisko veselību viss ir kārtībā vai, tieši otrādi, nepieciešams vērsties pēc palīdzības?
Psihiskās veselības pazīme ir līdzsvars starp prātu un jūtām. Svarīga pazīme ir spēja piedzīvot jūtas plašā diapazonā, spēja šīs jūtas izprast, kontrolēt un rīkoties saskaņā ar tām, tāpat spēja uzticēties paša redzētajam, dzirdētajam, sajustajam.
Vienlaikus būtiska ir spēja kritiski un analītiski domāt, izturēt neskaidrības situāciju, nezaudējot savas vērtības un “būs labi” vai “es tikšu galā” izjūtu, kā arī spēja nevainot sevi un citus, bet analizēt situāciju un rīkoties.
Emocionālās veselības attīstībā īpaša nozīme ir agrīnam emocionālam stresam. Proti, bioloģisks un psihosociāls stress bērnībā var ielikt fizioloģiskus pamatus dažādām slimībām pieaugušo vecumā, tajā skaitā depresijai. Riska faktori var būt zems sociāli ekonomiskais statuss, bezdarbs, lielas ģimenes ar ļoti mazu dzīves telpu, vecāku kriminalitāte vai antisociālas personības, pastāvīgi strīdi, vecāku vai brāļu/māsu psihiski traucējumi un smagas slimības, arī mātes atgriešanās darbā bērna pirmajā dzīves gadā.
Līdzīgi riska faktori var būt vientuļa māte, tēva autoritāra uzvedība, garš šķiršanās periods no vecākiem pirmo septiņu dzīves gadu laikā, vecāku zaudējums un seksuāla vai fiziska vardarbība.
Informāciju sniedza – p.
Vai zināji, ka ….
Latvijā katru gadu ap 6% iedzīvotāju valsts sistēmā saņem medicīnisko palīdzību psihisku traucējumu gadījumā, tomēr pētījumu dati un eksperti apliecina, ka reālā šo traucējumu izplatība valstī ir daudz augstāka. Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra aptaujas dati, pēdējā mēneša laikā biežu stresu, sasprindzinājumu un nomāktību izjutis gandrīz katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs 15-64 gadu vecumā. Savukārt ar depresiju, ko var uzskatīt par vienu no mūsu gadsimta izplatītākajām slimībām, Latvijā katru gadu slimo 115 000 iedzīvotāju darbspējīgā vecumā, liecina pētījumi.
Tādēļ, lai pievērstu uzmanību emocionālās veselības un depresijas profilakses un palīdzības jautājumiem, RD Labklājības departaments 2014.gada oktobrī uzsāka sabiedrības informēšanas kampaņu, kā ietvaros tika izvietotas vides instalācijas Rīgas parkos un iedzīvotāji tika aicināti apmeklēt bezmaksas seminārus par psihiskās veselības jautājumiem, depresijas profilaksi un palīdzību. Bezmaksas nodarbībās divu mēnešu garumā kopumā piedalījās vairāk nekā 150 klausītāju.
Lekcijās tika pārrunāti tādi jautājumi, kā psihiskās veselības aktualitātes Latvijā un pasaulē, bērnu un jauniešu depresija, pēcdzemdību depresija, darba stress un psihiskā veselība, kā arī emocionālās labsajūtas nozīme cilvēka dzīvē. Visu lekciju tēmas iespējams apskatīt saitē www.veseligsridzinieks.lv.
Foto: www.linkedin.com
