Novecojot cilvēka audi un orgāni pakāpeniski zaudē savu funkcionalitāti, kā rezultātā pieaug ar vecumu saistīto slimību attīstības risks un samazinās veselīgi nodzīvoto gadu skaits (1). Pieaugot vecāka gadagājuma cilvēku īpatsvaram pasaulē, strauji palielinās arī neirodeģeneratīvo slimību izplatība. Prognozes liecina, ka līdz 2050. gadam demence varētu skart aptuveni 152 miljonus cilvēku visā pasaulē (2, 8). Sabiedrības novecošanās un neirodeģeneratīvo slimību izplatības pieaugums aktualizē nepieciešamību izprast mehānismus, kas veicina kognitīvās veselības saglabāšanu un profilaksi visa mūža garumā.
Kognitīvā veselība ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem dzīves kvalitātes un funkcionālās patstāvības saglabāšanai vecāka gadagājuma cilvēku vidū (3). Lai gan novecošanās process bieži ir saistīts ar pakāpenisku kognitīvo funkciju samazināšanos, individuālās novecošanās norises būtiski atšķiras. Atšķirības cilvēku spējā tikt galā ar novecošanās radītajām pārmaiņām bieži tiek skaidrotas ar kognitīvās rezerves jēdzienu. Kognitīvā rezerve raksturo cilvēka spēju uzturēt domāšanas un atmiņas procesus pat tad, ja smadzenes noveco, tiek traumētas vai tās skar slimības. Kognitīvā rezerve veidojas visa mūža garumā, un to ietekmē tādi faktori kā izglītības līmenis, profesionālās darbības sarežģītība, brīvā laika aktivitāšu daudzveidība, ka arī iedzimtība (4).
Pētījumi liecina, ka augstāks kognitīvās rezerves līmenis samazina demences risku: augstāks izglītības līmenis, sarežģītāka nodarbošanās un daudzpusīgas brīvā laika aktivitātes ir nozīmīgi aizsargfaktori, kas prognozē zemāku demences iespējamību (5).
Tāpat secināts, ka sliktāka kognitīvā veselība saistīta ar sociālo izolāciju vēlākos dzīves posmos. Savukārt augstāks kognitīvās rezerves līmenis mazina sociālās izolācijas ietekmi (6).
Jaunākie pētījumu pārskati par dažādu dzīvesveida faktoru ietekmi uz smadzeņu veselību un kognitīvo funkcionēšanu liecina, ka ilgstošs stress negatīvi ietekmē smadzeņu darbību, pasliktina atmiņu un var veicināt trauksmes un depresijas attīstību. Tāpat kaitīgi ieradumi un vides riski (piemēram, piesārņojums, smēķēšana, alkohols, galvas traumas) palielina demences iespējamību. Turpretim sabalansēts uzturs veicina kognitīvo noturību, regulāras fiziskās aktivitātes uzlabo neiroplastiskumu un samazina demences risku, kvalitatīvs miegs ir būtisks atmiņas procesiem, sociālā iesaiste mazina vientulību un kognitīvās lejupslīdes risku. Līdz ar to tiek secināts, ka kognitīvā rezerve, ko stiprina mūžizglītība un aktīva sociālā mijiedarbība, nodrošina aizsardzību pret neirodeģeneratīviem procesiem, savukārt daudzdimensionāla dzīvesveida pieeja ir efektīva gan hronisku slimību, gan ar novecošanos saistītās kognitīvās spējas pasliktināšanās profilaksē (7). Katrs brīdis, kas veltīts prāta aktivizēšanai, mācīšanās procesiem un sociālajai mijiedarbībai, ir ieguldījums ilgtermiņa kognitīvajās spējās, psiholoģiskajā labklājībā un veselīgā novecošanā!
Informācijas avoti
- Li, Y., Tian, X., Luo, J. et al.Molecular mechanisms of aging and anti-aging strategies. Cell Commun Signal 22, 285 (2024). https://doi.org/10.1186/s12964-024-01663-1
- Huang, X., Ling, Y., Tan, S. et al.Cognitive reserve, frailty status, and risk of neurodegenerative diseases: a prospective cohort study. npj Parkinsons Dis. 12, 20 (2026). https://doi.org/10.1038/s41531-025-01231-5
- Clare, Linda et al. “Potentially modifiable lifestyle factors, cognitive reserve, and cognitive function in later life: A cross-sectional study.” PLoS medicine 14,3 e1002259. 21 Mar. 2017, doi: 10.1371/journal.pmed.1002259
- Pappalettera, Chiara et al. “Cognitive resilience/reserve: Myth or reality? A review of definitions and measurement methods.” Alzheimer’s & dementia : the journal of the Alzheimer’s Association 20,5 (2024): 3567-3586. doi:10.1002/alz.13744 (6)
- Almeida-Meza P, Steptoe A, Cadar D. Markers of cognitive reserve and dementia incidence in the English Longitudinal Study of Ageing. The British Journal of Psychiatry. 2021;218(5):243-251. doi:10.1192/bjp.2020.54 (8)
- Evans, Isobel E M et al. “Social isolation, cognitive reserve, and cognition in healthy older people.” PloS one 13,8 e0201008. 17 Aug. 2018, doi:10.1371/journal.pone.0201008 (9)
- Potashkin, Judith A et al. “The Impact of Lifestyle on Brain Health.” American journal of lifestyle medicine, 15598276251411888. 29 Dec. 2025, doi:10.1177/15598276251411888 (10)
- Word Health Organization, Dementia: number of people affected to triple in next 30 years.
Photo by Vardan Papikyan on Unsplash
