Katru gadu 15. novembrī tiek atzīmēta Pasaules diena bez alkohola, kuras mērķis ir aicināt iedzīvotājus atturēties no alkohola lietošanas un veicināt izpratni par tā kaitīgo ietekmi uz veselību un labklājību.
Alkohols ir psihoaktīva un atkarību izraisoša viela, kas ietekmē nervu, aknu, sirds un asinsvadu, gremošanas u.c. sistēmu darbību, paaugstinot dažādu slimību risku. Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) atkarību izraisošās vielas, tostarp alkoholu, izceļ kā nozīmīgu veselības profilakses tēmu.
Alkohola ietekme uz organismu
-
Nervu sistēma un uzvedība – alkohola ietekme sākotnēji ir šķietami eiforiska un stimulējoša, taču tā lietošana nomāc centrālās nervu sistēmas darbību. Regulāri lietojot alkoholu, cilvēkam pasliktinās garastāvoklis, būtiski pieaug trauksmes, depresijas un agresijas risks, attīstās mācīšanās, atmiņas un miega traucējumi. Mazinās reakcijas ātrums un laiks, spriestspēja un paškontrole, tāpat tas ietekmē koordināciju un līdzsvaru, palielinot traumu, avāriju un vardarbības risku.
-
Aknas – alkohola lietošana var izraisīt dažādu aknu problēmu un iekaisuma attīstīšanos, piemēram, alkohola izraisītu aknu aptaukošanos, akūtu alkohola hepatītu, aknu cirozi u.c.
-
Sirds un asinsrites sistēma – lietojot alkoholu, palielinās sirds muskuļa slimības, sirds ritma traucējumu, augsta asinsspiediena un infarkta risks. Turklāt alkohols palielina holesterīna līmeni.
- Gremošanas sistēma – alkohols ir saistīts ar kuņga iekaisuma jeb gatsrīta, aizkuņģa dziedzera iekaisuma jeb pankreatīta, kuņģa čūlas un 12-pirkstu zarnas čūlas attīstību.
-
Vēzis – alkohols palielina vairāku vēžu, tai skaitā mutes dobuma, balsenes, aknu, resnās zarnas, rīkles, barības vada, krūts vēža attīstības risku.
Atteikšanās no alkohola vai tā daudzuma samazināšana mazina aknu, sirds un asinsvadu, reproduktīvās, gremošanas, elpošanas sistēmu, nieru un vēža slimību risku, uzlabo miegu un garastāvokli. Tā mazina negadījumu risku un iespēju alkohola lietošanai pāraug atkarībā.
Alkoholu nekādā gadījumā nav ieteicams lietot:
- pirms transportlīdzekļu vadīšanas;
- pirms darba ar paaugstinātas bīstamības pakāpes iekārtām;
- atpūšoties pie un uz ūdens;
- bērnu klātbūtnē;
- lai “saņemtos drosmi”;
- kopā ar medikamentiem vai citām atkarību izraisošām vielām.
Alkohola lietošanas ierobežošana ir viens no efektīvākajiem soļiem, lai aizsargātu gan fizisko, gan garīgo veselību! Kā pārtraukt alkohola lietošanu?
-
Ieteicams uzstādīt skaidru mērķi, piemēram, nedēļu bez alkohola vai konkrētu alkohola daudzuma samazinājumu.
- Izveidot sarakstu ar iemesliem, kādēļ ir vēlēšanās ierobežot vai pārtraukt alkohola lietošanu. Tas palīdzēs sasniegt izvirzīto mērķi un stiprināt motivāciju.
-
Izvairīties no kompānijām, kurās bieži lieto alkoholu.
-
Nepiedalīties situācijās, kur alkohols ir galvenā izklaides daļa, tā vietā veidot jaunus ieradumus un, piemēram, izvēlēties sportu, pastaigas vai citas aktivitātes.
- Stresa, nomāktības un saspringuma mazināšanai izmēģināt pašpalīdzības metodes.
-
Neturēt alkoholu mājās.
- Alkohola piedāvājuma gadījumā, atteikties jau no pirmās glāzes.
-
Ja nav iespējams kontrolēt lietošanu vai rodas abstinences simptomi, ieteicams vērsties pēc palīdzības pie ģimenes ārsta, narkologa vai atkarību profilakses speciālista.
Aicinām iepazīties ar SPKC materiāliem par tēmu:
Brošūra “Lai būtu skaidrs!”
Brošūra “Pusaudzis. Alkohols. Smēķēšana”
Alkahols un ārējie nāves cēloņi
Photo by Buddha Elemental 3D on Unsplash
