Šodien, 7. maijā, atzīmējot Pasaules mātes psihiskās veselības dienu, aicinām topošās, jaunās, kā arī māmiņas ar pieredzi, rūpēties ne tikai par savu mazuli, lielākām atvasēm un ģimenes dzīvi kopumā, bet atcerēties un pievērst uzmanību arī savai pašsajūtai un labbūtībai!
Mazulīša ienākšana ģimenē ir nozīmīgs un nereti emocijām bagāts notikums. Brīdis, kad ikdienas dzīve krasi mainās gan miega ritmā, jaunos pienākumos, laika trūkumā sev, laika trūkumā iepriekš tik ierastām nodarbēm, vēlmē būt ideāliem vecākiem, bet katras jaunas pārmaiņas var ienākt ar jauniem riskiem. Pēcdzemdību psihiskās veselības traucējumi var skart ikvienu sievieti – gan ar normālu, gan ar problemātisku grūtniecības norisi, pirmo vai atkārtoto grūtniecību, sievieti, kura ir vai nav precējusies neatkarīgi no ienākumu un izglītības līmeņa, vecuma vai tautības. Tāpat traucējumi var rasties arī jaunās māmiņas partnerim.
Pēcdzemdību psihiskos traucējumus parasti iedala trīs kategorijās:
- pēcdzemdību skumjas;
- pēcdzemdību depresija;
- pēcdzemdību psihoze.
Skumjas piedzīvo 85 % sieviešu, lielākoties tieši pirmajās nedēļās pēc bērniņa piedzimšanas. Lielākajai daļai māmiņu simptomi ir viegli un īslaicīgi. Sievietes ziņo par garastāvokļa svārstībām, nomāktību, kašķīgumu, raudulīgumu, trauksmi, vieglu aizkaitināmību, nogurumu. Simptomi bieži augstāko punktu sasniedz ceturtajā, piektajā dienā pēc dzemdībām un pazūd laikā līdz divām nedēļām pēc dzemdībām. Lai gan simptomi ir neparedzami un bieži rada papildus satraukumu, tie neietekmē sievietes spēju darboties un rūpēties par jaundzimušo. Tomēr jaunajai māmiņai nepieciešamas rūpes un atbalsts no tuviniekiem. Pēcdzemdību skumjām nav nepieciešama specifiska ārstēšana, bet reizēm tās var vēstīt par nopietnākiem garastāvokļa traucējumiem, kas prasa vēršanos pie ģimenes ārsta, īpaši, ja sievietei anamnēzē jau bijusi depresija iepriekš.
Atšķirībā no pēcdzemdību skumjām, pēcdzemdību depresijai raksturīgi ilgstošāki un izteiktāki simptomi. Pēcdzemdību depresija ir depresijas pazīmēm atbilstoši traucējumi, kas var parādīties pirmo 12 mēnešu laikā pēc dzemdībām. Nereti tā attīstās pakāpeniski, to var būt grūti pamanīt ne tikai jaunajai māmiņai, bet arī apkārtējiem. No pēcdzemdību depresijas cieš aptuveni 10 – 15 % jauno māmiņu. Tas nozīmē, ka katra 8 – 10 sieviete piedzīvo šo stāvokli. Visbiežākie pēcdzemdību depresijas simptomi, kas novērojami pēdējo 2 nedēļu laikā, ir nomākts garastāvoklis un skumjas, patstāvīgs nogurums, grūtības iemigt, trausls miegs vai pārāk ilga gulēšana, miegainība dienas laikā, grūtības koncentrēties, nevēlēšanās rūpēties un veidot saikni ar mazuli vai nepārejošas bažas par spēju uzņemties rūpes par mazuli, bailes palikt divatā ar bērnu, izteikti pazemināta vai pastiprināta apetīte, viegla aizkaitināmība, galvassāpes, krampji, gremošanas trakta traucējumi, pastiprināts satraukums par bērniņa veselību, domas par miršanu vai pāri nodarīšanu bērniņam, izolēšanās no sabiedrības, libido samazināšanās. Smagas pēcdzemdību depresijas gadījumā var attīstīties arī psihotiski simptomi, piemēram, balsis galvā. Šādos gadījumos steidzami jāmeklē palīdzība.
Pēcdzemdību psihoze ir vissmagākā pēcdzemdību psihisko traucējumu forma. Tā ir reta un attīstās aptuveni 1 līdz 2 no 1 000 sievietēm pēc dzemdībām. Tās sākums bieži ir straujš, un simptomi var parādīties jau pirmajās 48 līdz 72 stundās pēc dzemdībām, tomēr visbiežāk tie sākas pirmajās divās nedēļās pēc bērniņa piedzimšanas. Sākotnējās pazīmes ir nemiers, aizkaitināmība un bezmiegs. Sievietēm, kuras piedzīvo šos traucējumus, ir mainīgs, nomākts vai pacilāts garastāvoklis, dezorientācija (priekšstata zaudēšana par laiku un telpu), apjukums un neorganizēta uzvedība. Raksturīgi murgi, halucinācijas, mānija, paranoja vai apjukums. Pēcdzemdību psihoze ir akūts medicīnisks stāvoklis, un ir svarīgi nekavējoties meklēt palīdzību, zvanot pa tālruni 113 vai dodoties uz tuvāko neatliekamās medicīniskās palīdzības punktu. Sievietēm ar pēcdzemdību psihozi var būt risks nodarīt pāri sev vai savam bērnam, tādēļ palīdzība jāsaņem pēc iespējas ātrāk. Atveseļošanās ir iespējama, saņemot profesionālu palīdzību.
Lai gan ir veikti pētījumi, kuros mēģināts noskaidrot veidus kā novērst pēdzemdību psihisko traucējumu attīstību, nav pierādījumu par vienu noteiktu aktivitāti, kas traucējumus varētu novērst. Rekomendējams piekopt pēc iespējas veselīgāku dzīvesveidu.
Neaizmirst rūpēties par sevi:
- ieteicams aprunāties ar partneri, radinieku, labu draugu par to kā jūties, tas var būt milzīgs atvieglojums – būt uzklausītam un sadzidrētam;
- socializēšanās;
- palīdzības lūgšana mājas darbos partnerim, radiniekiem, draugiem u.c.;
- brīvā laika ieplānošana un veltīšana sev;
- pievienošanās bērniņam gulēšanas brīžos;
- regulāras un pārdomātas maltītes;
- regulāras fiziskās aktivitātes;
- speciālista palīdzības meklēšana nepieciešamības gadījumā.
Informācijas avots:
Slimību profilakses un kontroles centrs | Jauno vecāku psihiskā veselība pēzdzemdību periodā
spkc_psihiska_veseliba_pecdzemdibu_periodaPhoto by Bethany Beck on Unsplash
