Speciālistiem, kas strādā ar vecāka gadagājuma cilvēkiem, ir pozitīva attieksme pret senioru brīvprātīgo darbu, taču vecāka gadagājuma cilvēkiem pašiem ir nepieciešams vairāk motivācijas, lai būtu aktīvi – tādi ir galvenie secinājumi seminārā, kurš notika 2016. gada 14. janvārī projekta „Būsim aktīvi! – Vecāka gadagājuma cilvēku sociālās izolētības mazināšana caur brīvprātīgo darbu Igaunijā, Latvijā un Somijā” ietvaros.
Seminārā bija sapulcējušies aptuveni 30 pašvaldību un nacionālie eksperti, lai apspriestu jautājumus saistībā ar senioru sociālo aktivitāti Pērnavā, Rīgā un Turku. Seminārā tika prezentēti katrā pilsētā veiktā pētījuma par senioru brīvprātīgo darbu rezultāti.
“Turku viena trešā daļa senioru jau ir aktīvi, viena trešā daļa gribētu uzsākt brīvprātīgo darbu un viena trešā daļa nav ieinteresēti, “ pastāstīja Nea Kosonena (Nea Kosonen), projekta koordinatore no Turku.
Situācija Rīgā un Pērnavā nav tik spoža, jo lielākā daļa vecāka gadagājuma cilvēku neiesaistās nekādās sociālās aktivitātēs un arī neizjūt vēlmi kaut kur iesaistīties.
“Kad runājam tieši par senioru brīvprātīgo darbu Latvijā, tad vajadzētu ņemt vērā, ka šis jēdziens ir salīdzinoši jauns un būs vajadzīgs laiks, lai popularizētu senioru brīvprātīgā darba kustību, veicinot sabiedrības izpratni par tā nozīmīgumu,” teica Aija Vecenāne, projekta koordinatore no Rīgas domes Labklājības departamenta. Viņa arī pastāstīja, ka projekta ietvaros februārī Rīgā darbu uzsāks Senioru zvanu centrs, kurā pēc brīvprātības principa darbosies vecāka gadagājuma cilvēki, motivējot citus seniorus būt aktīviem un iesaistīties brīvprātīgajā darbā.
Bieži vien informācijas trūkums par brīvprātīgā darba iespējām liedz senioriem būt aktīviem un iesaistīties brīvprātīgajā darbā. Katrā pilsētā ir iespējas, bet cilvēki par tām nezina. “Informācija ir ļoti svarīga, tāpēc mēs nolēmām Pērnavas Aprūpes centra mājas lapā apkopot informāciju par to, kur brīvprātīgie seniori tiek gaidīti,” pastāstīja Heli Kallasmā (Heli Kalasmaa), Centra direktore.
Pētījums parādīja, ka lielākajai daļai sociālo darbinieku ir pozitīva attieksme pret senioru brīvprātīgo darbu. Viņi uzskata, ka senioru iesaiste brīvprātīgajā darbā palīdzētu arī viņiem savā darbā. “Tie ir lieliski jaunumi! Brīvprātīgie vēlas tikt novērtēti, “ komentēja Saija Ohtonena- Džonsa (Saija Ohtonen-Jones), eksperte un Somijas Sarkanā Krusta un projekta “Dzīvo dzīvi pilnvērtīgi, jo esi pensionārs» koordinatore.
“Jā, mums ir problēmas ar gados vecāku cilvēku motivāciju būt aktīviem. Lai to mainītu, ir nepieciešams mainīt vecāka gadagājuma cilvēka tēlu sabiedrībā. Tas šobrīd nav pozitīvs,” teica Reija Heinola, programmas “Aktīvs vecums- nekad neņemiet vērā gadus” direktore, eksperte no Somijas.
2016. gada februārī projekta komanda un 30 sociālā darba speciālisti kopā ar Pasaules Veselības organizācijas pārstāvjiem izstrādās turpmāko rīcību, kā motivēt seniorus socializēties un likt lietā savu dzīves pieredzi un prasmes arī pēc aktīvajām darba gaitām.
Semināra atklāšanā piedalījās vokālā grupa no Latvijas Sieviešu Invalīdu asociācijas “Aspazija”.
