Pasaulē ikgadu 1. oktobrī tiek atzīmēta Starptautiskā senioru diena!
Tā ir diena, kad tiek atgādināts par īpašas uzmanības pievēršu vecāka gadagājuma cilvēkiem, viņu vajadzībām un tiesībām, kā arī tiek veicināta izpratne par sabiedrības novecošanas procesiem, ar mērķi kopā veidot iekļaujošu sabiedrību, kurā ikviens cilvēks, neatkarīgi no vecuma, tiek cienīts, novērtēts un atbalstīts.
Novecošana ir dabisks dzīves process, kas sākas jau no dzimšanas un laika gaitā ietekmē cilvēka ķermeni, prātu un ikdienas spējas. Cilvēkam kļūstot vecākam, organismā pakāpeniski notiek dažādas pārmaiņas – šūnas atjaunojas lēnāk, samazinās organisma spēja atjaunoties un var pasliktināties atsevišķu orgānu darbība. Tāpēc ar laiku var samazināties fiziskais spēks, izturība, kustību ātrums, līdzsvars, redze vai dzirde, kā arī palielināties dažādu veselības problēmu risks.
Novecošana ietekmē ne tikai ķermeni, bet arī cilvēka emocionālo labsajūtu. Nozīmīga daļa dzīves kvalitātē ir attiecībām ar līdzcilvēkiem, iespējai iesaistīties sabiedriskajā dzīvē un justies vajadzīgam.
Veselīga novecošanās ir process, kurā cilvēks, novecojot, saglabā labu fizisko, psihisko un emocionālo labsajūtu, dzīvojot aktīvu un pilnvērtīgu dzīvi. Novecojot īpaši svarīgi ir savlaicīgi rūpēties par veselību un pievērst uzmanību izmaiņām pašsajūtā. Daudzi veselības riski ir novēršami vai kontrolējami, ja tie tiek laikus pamanīti. Senioru veselības veicināšanā nozīme ir gan regulārām veselības pārbaudēm, gan ikdienas dzīvesveidam.
Aicinām seniorus rūpēties par savu veselību
- Regulāri mērīt asinsspiedienu – paaugstināts asinsspiediens nereti nerada izteiktus simptomus, tāpēc ir svarīgi to kontrolēt arī tad, ja cilvēks jūtas labi. Ja asinsspiediens ilgstoši ir paaugstināts, jākonsultējas ar ārstu.
- Veikt vecumam un dzimumam atbilstošus vēža skrīningus – profilaktiskās pārbaudes palīdz noteikt noteiktas slimības agrīnā stadijā, kad ārstēšana var būt efektīvāka. Ir svarīgi ievērot valstī noteiktās skrīninga programmas un ārsta ieteikumus.
- Būt fiziski aktīvam – regulāras un vecumam atbilstošas fiziskās aktivitātes palīdz saglabāt muskuļu spēku, kustīgumu, līdzsvaru un patstāvību. Tās var būt pastaigas, vingrošana, peldēšana, riteņbraukšana vai citas aktivitātes, kas cilvēkam ir piemērotas.
- Ievērot veselīga uztura principus – ikdienas uzturā vēlams iekļaut dažādus dārzeņus un augļus, pilngraudu produktus, pākšaugus, zivis un citus olbaltumvielu avotus. Svarīgi arī pietiekami uzņemt šķidrumu un ierobežot pārmērīgu sāls, cukura un ļoti pārstrādātu produktu lietošanu.
- Samazināt atkarību izraisošu vielu lietošanu – alkohola lietošana var paaugstināt kritienu, traumu un citu veselības problēmu risku, kā arī var mijiedarboties ar medikamentiem. Smēķēšana savukārt palielina sirds un asinsvadu, elpošanas sistēmas un citu slimību risku. Tāpēc atteikšanās no smēķēšanas un alkohola lietošanas samazināšana vai pārtraukšana var būt nozīmīgs solis veselības saglabāšanā un dzīves kvalitātes uzlabošanā.
- Regulāri apmeklēt ģimenes ārstu un citus speciālistus – profilaktiskas pārbaudes ļauj savlaicīgi pamanīt veselības izmaiņas un nepieciešamības gadījumā sākt ārstēšanu.
- Pievērst uzmanību pašsajūtas un spēju izmaiņām – ja parādās ilgstošs nogurums, reiboņi, elpas trūkums, sāpes, kustību grūtības, atmiņas izmaiņas vai citas neierastas pazīmes, par tām jāinformē veselības aprūpes speciālists.
Kā arī aicinām līdzcilvēkus sekot līdzi senioru veselībai un pašsajūtai
- Palīdzēt sekot līdzi asinsspiedienam un citiem veselības rādītājiem – ja senioram ir nepieciešams atbalsts, var palīdzēt regulāri veikt mērījumus, pierakstīt rezultātus un atgādināt par ārsta apmeklējumiem.
- Atgādināt par profilaktiskajām pārbaudēm un skrīningu – senioram var būt nepieciešams praktisks atbalsts, lai pieteiktos pārbaudēm, nokļūtu pie ārsta vai izprastu saņemtos ieteikumus.
- Veicināt ikdienas fiziskās aktivitātes – pastaiga kopā, vienkārši vingrojumi vai palīdzība nokļūt līdz piemērotai nodarbībai var veicināt seniora kustīgumu un patstāvību. Aktivitātes jāpielāgo seniora veselības stāvoklim un fiziskajām spējām.
- Rūpēties par pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu – īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai seniors regulāri ēstu un pietiekami uzņemtu šķidrumu. Ja senioram ir grūtības pašam pagatavot ēdienu vai iepirkties, nepieciešams nodrošināt praktisku palīdzību.
- Pievērst uzmanību atkarību izraisošu vielu lietošanai un nepieciešamības gadījumā piedāvāt atbalstu.
- Sekot līdzi seniora ikdienas funkcionēšanai – būtiski pamanīt, ja cilvēkam pēkšņi kļūst grūtāk staigāt, mazgāties, ģērbties, gatavot ēdienu, lietot medikamentus vai veikt citas ierastās darbības. Šādas pārmaiņas var liecināt par veselības stāvokļa pasliktināšanos un nepieciešamību konsultēties ar speciālistu.
- Veicināt sociālo un emocionālo labsajūtu – sarunas, kopīgas aktivitātes, tikšanās ar tuviniekiem un iespēja piedalīties sabiedriskajā dzīvē palīdz mazināt vientulību un saglabāt dzīvesprieku.
–
–
–
Photo by Age Cymru on Unsplash
Informācijas avoti
