Drīzumā gaidāma jau otrā lekcija veiksmīgi aizsāktajā projektā „Vinnija Pūka skola”, kas pulcē vecākus no visas Latvijas, lai saņemtu zināšanas un ieteikumus par dažādām viņu bērnu veselību ietekmējošām tēmām. Visas lekcijas vada Bērnu klīniskas universitātes slimnīcas ārsti un speciālisti ar ilggadēju pieredzi un zināšanām atbilstošajā tēmā, kas veicinājis lekciju lielo atzinību un atsaucību no vecāku puses.
Nākamā lekcija „Vinnija Pūka skolā” gaidāma jau pavisam drīz – 8.novembrī poliklīnikā „Šarlotes”, kad speciālistes Doc. Iveta Dzīvīte-Krišāne, Dr. Jurgita Gailīte un psiholoģe Karīna Agadžanjana stāstīs par bērnu liekā svara problēmām, to cēloņiem un uztura ieteikumiem.
Kamēr uz šo lekciju vēl aktīvi rit pieteikšanās, vēlamies sniegt arī nelielu ieskatu pagājušās lekcijas tēmās par atopisko dermatītu un pārtikas alerģijām un to atpazīšanu (aicinām ieskatīties arī Foto galerijā).
ATOPISKAIS DERMATĪTS
Izplatīts tieši jaundzimušajiem
Atopiskais dermatīts (AD) ir pēdējos gados pieaugoša hroniska un parasti ģenētiski iedzimta ādas slimība, turklāt viena no izplatītākajām slimībām tieši jaundzimušo vidū (Rietumvalstu populācijās AD skar katru piekto bērnu). Ar šo slimību nevar inficēties, un bieži tā attīstās bērniem, kuru vecākiem arī ir kādas alerģiskas saslimšanas.
Tipiskākās AD pazīmes ir ādas apsārtums, nieze, mitrošanās (mitruma parādīšanās uz sejas, rokām un kājām, kā arī ādas krokās (īpaši bieži – pamperu vietās)) un izteikts ādas sausums. Visbiežāk dermatīts tiek novērots plānas un jūtīgas ādas rajonos, piemēram, uz sejas, kakla, ģenitāliju un padušu rajonā, kā arī cirkšņu apvidū.
Lielākiem bērniem un pusaudžiem āda dermatīta dēļ var izskatīties vecāka un iekaisums vairāk veidojas kakla daļā līdz zodam.
Svarīgākais AD klīniskais simptoms ir pastāvīga un intensīva nieze, kas izraisa kasīšanos līdz pat asinīm. Būtībā AD veido gluži kā „apburto loku”, jo niezes rezultātā veidojas ādas sakasījumi, tālāk veidojas iekaisuma mediatori un iekaisums, kas, savukārt – rada vēl izteiktāku un lielāku niezi. Pati galvenā AD pamatproblēma ir ādas epidermālās barjeras disfunkcija, jo visam pamatā ir – sausa āda, kas veidojusies dēļ nepietiekama lipīdu jeb nepiesātināto taukskābju daudzuma ādas raga slānī. Nepiesātināto taukskābju trūkums raga slānī nozīmē to, ka āda netiek „ievaskota”, lai no ādas neizvadītos organismam nepieciešamais ūdens, tādēļ pastiprinās sausums.
60% bērnu slimība sākas līdz 1 gada vecumam, bet 85% bērnu – līdz 5 gadu vecumam. Bērniem (50%) AD simptomi saglabājas līdz pat pusaudžu periodam. Tā kā šī slimība ir ilgstoša un tās uzliesmojumi periodiski var skart visa mūža garumā, tomēr pareiza ādas kopšana šīs slimības uzliesmojumus var būtiski mazināt.
Cilvēka ķermeņa aizsargbarjera
Mūsu āda veido vislielāko virsmas laukumu cilvēka ķermenī, un tā mūs aizsargā gan no apkārtējās vides faktoriem, gan ir būtiska daļa no kompleksa mūsu ķermeņa mehānisma – piemēram, regulējot ķermeņa temperatūru un izvadot ķermenim kaitīgās vielas. Āda mūs pasargā no pārmērīga ūdens zuduma – tā teikt, nodrošina ūdens barjeras funkciju, ko veido tauku un sviedru dziedzeru izdalītais sekrēts kā ūdens tauku emulsijas plēvīte.
Pirmā aizsardzības līnija pret vides kaitīgo ietekmi ir ādas raga slānis. Ādas raga slānis sastāv no pārragotām nedzīvām šūnām – 15 slāņiem, kas „iesaiņoti” lipīdu apvalkos. Ja ādas raga slāņiem trūkst nepiesātinātā linolskābe, kas nodrošina mitrumu un elastību mūsu ādā, sākas iepriekš minētie simptomi – sausa, piesarkusi, zvīņaina vai saplaisājusi āda, uz kuras mēdz būt iekaisumi vai savelkoša un dedzinoša sajūta, kā arī nieze.
Jaundzimušo bērniņu āda ir sausa un tās virsmas skābums ph ir 6.5-7.5. Jaundzimušajiem ādas lipīdu ķīmiskais sastāvs ir atšķirīgs, un arī enzīmu jeb olbaltumvielu aktivitāte mazuļu ādā ir zemāka nekā pieaugušajiem. Arī zīdaiņa ādas caurlaidība ir ļoti augsta, un tā daudz straujāk zaudē mitrumu. Tāpat jaundzimušajiem āda ir plāna, epiderma ir irdena, bet derma – vāji attīstīta ar bagātīgu asinsriti. Sviedru dziedzeri funkcionē neregulāri, bet tauku dziedzeri ir ļoti aktīvi.
Jaundzimušā bērniņa āda ir nozīmīgākā ķermeņa aizsargbarjera, kas ir īpaši jūtīga pret ārējiem kairinātājiem, piemēram, ķīmiskām vielām (arī zemā koncentrācijā) un pat siekalām. Tādēļ pat māmiņas „nevainīga” samīļošana un buča gadījumā, ja mammai ir aukstumpumpa, var izraisīt slimības saasināšanos.
Atopiskā dermatīta veidi
AD iedalās divos veidos – alerģiskais un nealerģiskais. Alerģiskais dermatīts rodas, kā atbildes reakcija uz kairinājuma faktoru jeb alergēnu, un to var konstatēt, veicot ādas alerģiskos testus, jo ārējās vides kairinātājus var uzrādīt asins analīzēs. 70-85% alerģiskā AD tiek konstatēts agrīnā vecumā, un rodas pēc atkārtotas saskares ar ārējās vidē sastopamām dabiskas izcelsmes vielām, pārtiku, netīrumiem, baktērijām, kā arī ķīmiskiem savienojumiem. Tie ir plašā klāstā sastopami mazgāšanas līdzekļos, sadzīves ķīmijā (ne tikai veļas pulveru, veļas mīkstinātāju un balinātāju sastāvā), bet arī kosmētiskajos līdzekļos, kuru sastāva ir alkohols, arī ziepēs un smaržās, kas var radīt ādas kairinājumu, apsārtumu un pastiprināt niezi.
Dēļ izmainītās ādas barjerfunkcijas un mitruma zuduma ādā AD slimnieki ir arī jūtīgāki pret bakteriālām, sēnīšu un vīrusu ādas infekcijām.
Nealerģiskais dermatīts tiek konstatēts 15-30% gadījumu un tam nav citu atopisko slimību, turklāt veicot ādas alerģiskos testus, tie uzrādās kā negatīvi.
Pareiza ādas kopšana visa mūža garumā
Hronisku slimības saasinājumu un uzliesmoju dēļ slimība var prasīt pat ilgstošu ārstēšanu, tomēr pie pareizas medikamentu lietošanas iespējams ne vien mazināt vai novērst slimības progresēšanu, bet arī būtiski uzlabot slimnieka un viņa tuvinieku dzīves kvalitāti (miega kvalitāte, emocionālais stāvoklis, iekļaušanās psihosociālā apkārtējā vidē un citi aspekti). Ādas nieze var izraisīt ne vien miega traucējumus un dusmas ne tikai mazajam slimniekam, bet arī psiholoģisku stresu viņa tuviniekiem. Maziem bērniem nieze izraisa kasīšanos, ko viņi paši nespēj kontrolēt, tādēļ vecākiem nākas būt radošiem un pacietīgiem, lai līdztekus pareizai ādas kopšanai novērstu arī mazuļa uzmanību no kasīšanās. Var teikt, ka ģimenei jāveido gluži kā draudzīga komanda, lai kopējā „saspēlē” atbalstītu cits citu un palīdzētu mazajam/lielajam slimniekam sadzīvot ar šo ādas slimību.
Ieteikumi
Svarīgākie AD ārstēšanas un slimības simptomu samazināšanas soļi ir atbilstoši ādas mitrināšanas līdzekļi, uzturs un ērts apģērbs (vislabāk – kokvilnas, kas nekairina ādu. Jāizvairās no vilnas, sintētikas un apspīlēta materiāla drēbēm.Daudziem slimniekiem nieze saasinās karstumā un sasvīstot, tādēļ ieteicama ir vēsāka temperatūra guļamistabā (labāk ir segties ar plānāku segu). Bērna gultiņu nevar likt tuvumā radiatoriem un, lai veidotos labāka gaisa cirkulācija, neiesaka bērnu likt sieta jeb pārnēsājamās gultiņās. Labākais klimats AD slimniekiem būtu silts un mitrs.
Ādas sausumu veicina arī telpu apkure, tādēļ aukstā laikā ādas mitrinātāji – emolienti, kas uzlabo ādas aizsargfunkciju, jālieto pastiprināti. Tos pamatā izmanto uz vazelīna bāzes vai krēmus – eļļa/ūdenī atkarībā no individuālā ādas statusa, sezonas vai klimata), kas nodrošina mākslīgu paaugstināta ādas sausuma aizsargu. Emolienti jālieto vismaz 2 reizes dienā, un bērniem mitrinātāju nepieciešamais daudzums nedēļā ir apmēram 150-200 grami. Mazgājoties nav ieteicams lietot ziepes. Pēc ūdens procedūrām jālieto emolienti. Vannai un dušai ieteicams lietot vēsāku, ķermeņa temperatūras, ūdeni (piemēram, 36 grādu temperatūra), bet noslaukoties ādu nevajag stipri berzt. Pēc mazgāšanās mitrinošs krēms jāuzklāj uz miklas ādas vismaz trīs minūšu laikā pēc mazgāšanās.
!!! Atcerieties – lai konstatētu, vai Jūsu bērnam nav atopiskais dermatīts, noteikti nepieciešama konsultācija pie speciālista – dermatologa, kurš arī precīzi spēs noteikt, vai AD ir alerģiskas vai nealerģiskas izcelsmes, un kādi medikamenti un kopšana Jūsu bērnam ir nepieciešama.
