Vecāki un ikviens interesents aicināts apmeklēt nākamo „Vinnija Pūka skolas” semināru, kurā šoreiz būs vēl nebijusi tēma „Vecākiem par bērnu sāpēm”.
Seminārs notiks 12. decembrī no plkst. 10:00 līdz 14:00, VSIA “Bērnu klīniskās universitātes slimnīca”, Rīgā, Vienības gatvē 45.
Semināru vadīs BKUS speciālisti – dr. I.Allarda, bērnu neirologs dr. A.Kovaldins un bērnu gastroenteroloģe dr. I.Puķīte, lai pastāstītu par sāpēm bērniem – to mītiem, faktiem un palīdzības iespējām, kā arī vienām no biežākajām sāpēm bērnu vecumā – galvassāpēm un vēdera sāpēm.
Lai apmeklētu semināru, lūdzam savu dalību pieteikt iepriekš – zvanot pa tālruni 27597546 vai rakstot e-pastā: vinnijapukaskola@gmail.com.
Sāpes, neatkarīgi no lielākas vai mazākas intensitātes, ir nepatīkama un lielākoties grūti paciešama ķermeņa reakcija uz dažādiem sāpju izraisītājiem un slimībām. Sāpes cilvēku nepārņem bez iemesla – sāpes būtībā kalpo par trauksmes un brīdinājuma sistēmu, lai novērstu ievainojuma vai slimības cēloni. Lai novērtētu sāpju intensitāti, raksturu un sāpju lokalizācijas vietu, mediķi izmanto dažādas metodes, piemēram, vērtē paša slimnieka stāstīto, novērotāja vai vecāku viedokli vai ķermeniskas reakcijas. Bērna subjektīvais viedoklis ir pats svarīgākais, tomēr tajā pašā laikā tas ir emocionāls un individuāls, un tādēļ grūti sāpes novērtēt pilnīgi precīzi. Tāpat var būt situācijas, gan ievainojums vai trauma ir nelāga, toties sāpes nav tik izteiktas, kā varētu šķist sākotnēji. Svarīgi zināt, ka nekādā gadījumā bērna sāpes nedrīkst ignorēt un bērnam apgalvot, ka kādā gadījumā sāpēt nemaz nevar – ne vienmēr par sāpēm liecina kādas ķermeniskas reakcijas un sāpēm var būt psiholoģisks iemesls, kas izpaužas fiziskā organisma reakcijā, piemēram, reaģējot un stresu vai krīzes situācijām ģimenē.
Kā sāpes var paust bērns? To var manīt, piemēram, pēc ārējās uzvedības – piemēram, par ausu sāpēm var liecināt ausu ļipiņu staipīšana, un pavisam mazam zīdainītim – 
intensīva un ilgstoša raudāšana. Tāpat bērns sāpošo ķermeņa daļu cenšas nekustināt vai arī vispār var kļūt mazāk kustīgs. Tieši vecākiem izmaiņas bērna uzvedībā noteikt ir vieglāk, jo viņi vislabāk zina bērna uzvedības paradumus. Tāpat par sāpēm var liecināt tādas organisma fizioloģiskās reakcijas, kā paātrināta sirdsdarbība, elpošanas ātrums, svīšana un citi rādītāji.
Seminārā BKUS speciālisti pastāstīs arī par sāpju veidiem – akūtām un hroniskām sāpēm, iespējamām sāpju ārstēšanas un remdēšanas metodēm, kā arī iespējamo rīcību vecākiem, lai spētu novērtēt situāciju un, vēršoties pie speciālistiem, palīdzēt raksturot situāciju, piemēram, sāpju pavadošos simptomus (vemšana, nepatika pret gaismu vai citiem ārējiem kairinājumiem, galvas reiboņiem un citiem simptomiem) vai sāpju izpausmēm un raksturojumu (t.sk. pēc iespējas noteikt to intensitāti, lokalizāciju; vai tās ir lēkmjveida vai hroniskas un tml.).
Kam pievērst uzmanību un kad nekavējoties meklēt ārstu palīdzību, īpaši gadījumos, kad bērns vēl ir pavisam mazs un vēl neprot runāt un paskaidrot savas sajūtas – šos jautājumus ir būtiski un īpaši dzīvībai svarīgi zināt it visiem bērnu vecākiem.
Foto: www.mybodypain.com, www.timeoutdubai.com
