Kritienu sekas var būt nepatīkamas visiem, taču vecāka gadagājuma cilvēkiem tie var kļūt liktenīgi. Tādēļ, kad uz ceļiem vērojama atkala un ledus, aicinām būt īpaši uzmanīgiem!
Kritienu riska faktori:
- vecums;
- agrāk piedzīvots kritiens;
- slikta redze;
- hroniskas slimības;
- bailes no kritiena;
- galvas reiboņi;
- medikamentu lietošana.
Lai izvairītos no kritiena, svarīgi ievērot vairākus priekšnosacījumus
Darīšanas ārpus mājas jāplāno atbilstoši laika apstākļiem. Ja iespējams, jāizvairās iziet no mājas sliktos laikapstākļos, piemēram, kad ir slidens un ielas vēl nav notīrītas un nokaisītas. Ja tomēr kaut kur ir jādodas, tad jācenšas ieplānot pietiekami daudz laika, jo steidzoties vai kavējot ir lielāks risks pakrist.
Jāvalkā piemērots apģērbs un apavi. Svarīgi ir valkāt apavus, kas nodrošina saķeri ar sniegu vai apledojušu virsmu. Jāvalkā cimdi un jāizvairās rokas likt kabatās. Tās jātur gar sāniem, jo tas palīdz saglabāt līdzsvaru uz slidenas virsmas. Neiesaka nest neko smagu rokās, jo tas palielina risku nenoturēt līdzsvaru. Priekšmetu pārvietošanai un iepirkumu nešanai labāk izmantot mugursomu, lai rokas būtu brīvas.
Pingvīna gaita. Kājas jātur platāk, palielinot atbalsta laukumu, pirkstgali jāizvērš uz āru un jāveic mazāki, īsāki soļi, lai nodrošinātu stabilitāti.
Jāizslēdz steiga. Jāizvairās no vēlmes skriet, lai paspētu uz sabiedrisko transportu vai šķērsotu ielu.
Jālūdz palīdzība. Ja ir nestabila sajūta, jālūdz palīdzība, lai kāds palīdz šķērsot ielu vai pārvietoties pa slidenu virsmu.
Jāizmanto margas. Ejot pa kāpnēm vai rampu, jāpieturas pie margām, ja tādas ir pieejamas. Savukārt, ja iet pa nogāzi, kur nav margu, jābūt īpaši piesardzīgam.
Tāpat jāuzmanās, izkāpjot no automašīnas. Kāpjot laukā, jānovieto abas kājas uz zemes un jāturas pie mašīnas durvīm.
Tumsā jālieto lukturītis. Rekomendēts izmantot galvas lukturīti, tādā veidā nodrošinot brīvas rokas. Tas ļauj vieglāk pārredzēt pārvietošanās zonu un padarīt gājēju redzamāku garām braucošajiem autovadītājiem. Jābūt īpaši uzmanīgam laikapstākļos, kad ir atkala.
Jālieto palīglīdzekļus. Būtiski ir izvērtēt nepieciešamību lietot tehniskos palīglīdzekļus pat tad, ja ikdienā tie netiek lietoti, jo, pārvietojoties pa slidenu virsmu, papildus ir nepieciešams stabils atbalsts.
Pareiza mobilitātes tehnisko palīglīdzekļu lietošana
Ja pārvietojoties tiek izmantoti kādi no mobilitātes tehniskajiem palīglīdzekļiem, svarīgi, lai tie būtu individuāli pielāgoti personas antropometriskajiem rādītājiem. Tā, piemēram, lietojot elkoņa atbalsta kruķus, svarīgi ievērot:
- elkoņiem jābūt saliektiem ~ 30° leņķī;
- elkoņa atbalsta augšējai malai jābūt ~ 2 – 3 cm zem elkoņa locītavas;
- roku atbalstam jābūt plaukstas pamatnes locītavas līmenī.
Savukārt, lietojot spieķi, tripodu vai kvadripodu, to rokturim jābūt plaukstas pamatnes locītavas līmenī.
Lai maksimāli mazinātu kritiena risku, nereti nepieciešama gan specialistu, gan tuvinieku iesaiste, lai ar personu, kura pakļauta kritiena riskam, tiktu pārrunāti drošas pārvietošanās pamatprincipi, tehnisko palīglīdzekļu lietošana, aktivitāšu modificēšana.
Lūzumu profilakse
Jārūpējas par kaulu veselību. Jālieto D vitamīns, kalciju saturoši uztura bagātinātāji, pirms tam konsultējoties ar ārstu. Ieteicams pārbaudīt kaulu blīvumu ar osteodensitometrijas metodi. Pazemināts kaulu blīvums raksturīgs pacientam ar osteoporozi. Ja izmeklējumā tiek konstatēta osteoporoze, tad par turpmāko rīcību jākonsultējas ar ģimenes ārstu.
Jāvingro. Kļūstot vecākiem, lielākā daļa cilvēku zaudē koordināciju, elastību un līdzsvaru, kas palielina krišanas risku. Regulāra vingrošana uzlabo muskuļu spēku un līdzsvaru. Pētījumos norādīts, ka tieši līdzsvara vingrojumi samazina kritiena risku pat līdz 25 %. Lai uzlabotu līdzsvaru un koordināciju, ir nepieciešama mērena vingrinājumu programma, kas senioriem jāveic regulāri, vēlams, speciālista uzraudzībā.
Jābūt aktīviem. Fiziskās aktivitātes, kas ir vērstas uz spēka, līdzsvara, elastības un izturības treniņu, var samazināt kritiena risku. Ir pierādīts, ka programmas, kurās iekļauti divi vai vairāki no šiem komponentiem, samazina kritiena ātrumu. Kustības palīdz saglabāt arī locītavu veselību.
Ziemas apstākļiem atbilstošu tehnisko palīglīdzekļu lietošana – lasi ŠEIT
Kā pareizāk nokrist un ko darīt, ja kritiens ir noticis – lasi ŠEIT
Pēdējos gados ir palielinājies vecāka gadagājuma cilvēku traumu skaits. Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem kritieni ir otrs nozīmīgākais ārējais nāves cēlonis veciem cilvēkiem Latvijā – 13 % no visiem ārējiem nāves cēloņiem iedzīvotājiem, kas vecāki par 65 gadiem, un šis rādītājs ir trīs reizes augstāks nekā iedzīvotājiem vecumā līdz 65 gadiem. Līdz ar vecuma palielināšanos kritienu risks strauji palielinās.
Tas ir saistīts ar vienlaicīgu blakusslimību klātbūtni, pakāpenisku pilnīgas autonomijas zaudēšanu un lielu traumatisku notikumu risku. Redzes, balsta un kustību aparāta un nervu sistēmas deficīts ar samazinātu redzes asumu, stājas nestabilitāti, refleksu pasliktināšanos un reakcijas laika palēnināšanos ir cieši saistīts ar vecumu. Kā sekas pēc kritiena gados vecākiem cilvēkiem var būt: lūzumi, sasitumi, brūces, iekšējo orgānu bojājumi, galvas traumas. Visbīstamākās ir galvaskausa traumas, kas saistītas ar augstu mirstību, tomēr visbiežāk seniori gūst kaulu lūzumus. Pārsvarā traumas gūst sievietes, turklāt lielāks risks ir osteoporozes gadījumā. Seniori, kas vecāki par 65 gadiem, visbiežāk gūst spieķa kaula, augšdelma kaula, potīšu, kā arī ciskas kaula lūzumus. Pēdējie atstāj vislielāko negatīvo ietekmi uz senioru veselību un dzīvību.
INFORMĀCIJU SAGATAVOJA RĪGAS 2. SLIMNĪCAS SPECIĀLISTI
