Kā pasargāt sevi no kritienu riska. Iesaka Rīgas 2.slimnīcas speciālisti

Kritienu sekas var būt nepatīkamas visiem, taču vecāka gadagājuma cilvēkiem tie var kļūt liktenīgi. Tādēļ īpaši šobrīd, kad uz ceļiem vērojama atkala un ledus, aicinām būt īpaši uzmanīgiem!

Kritienu riska faktori:

• vecums;
• agrāk piedzīvots kritiens;
• slikta redze;
• hroniskas slimības;
• bailes no kritiena;
• galvas reiboņi;
• medikamentu lietošana.

Lai izvairītos no kritiena, svarīgi ievērot vairākus priekšnosacījumus:

Darīšanas ārpus mājas mēģiniet plānot atbilstoši laika apstākļiem. Ja ir iespējams, izvairieties iziet no mājas sliktos laikapstākļos, piemēram, kad ir slidens un ielas vēl nav notīrītas un nokaisītas. Ja jums tomēr kaut kur ir jādodas, tad ieplānojiet pietiekami daudz laika, jo steidzoties vai kavējot ir lielāks risks pakrist.

Valkājiet piemērotu apģērbu un apavus. Svarīgi ir valkāt apavus, kas nodrošina saķeri ar sniegu vai apledojušu virsmu. Valkājiet cimdus un neturiet rokas kabatās. Turiet rokas gar sāniem, jo tas palīdzes saglabāt līdzsvaru uz slidenas virsmas. Nenesiet neko smagu rokās, jo tas palielina risku nenoturēt līdzsvaru. Priekšmetu pārvietošanai un iepirkumu nešanai labāk izmantot mugursomas, lai rokas būtu brīvas.

Ejiet kā pingvīns. Kājas turiet platāk, palielinot atbalsta laukumu, pirkstgalus izvērsiet uz āru, veiciet mazākus, īsākus soļus, lai nodrošinātu stabilitāti.

Nesteidzieties un esiet piesardzīgs. Izvairieties no vēlmes skriet, lai paspētu uz sabiedrisko transportu vai šķērsotu ielu.

Lūdziet palīdzību. Ja uz ielas jūtaties nestabili, lūdziet palīdzību, lai kāds jums palīdz šķērsot ielu vai pārvietoties pa slidenu virsmu.

Izmantojiet margas. Ejot pa kāpnēm vai rampu, pieturieties pie margām, ja tādas ir pieejamas. Ja ejat pa nogāzi, kur nav margu, esiet īpaši piesardzīgs.

Esiet piesardzīgs, izkāpjot no automašīnas. Novietojiet abas kājas uz zemes un pieturieties pie mašīnas durvīm, izkāpjot no tās.

Tumsā lietojiet lukturīti. Rekomendēts izmantot galvas lukturīti, tādā veidā nodrošinot brīvas rokas. Tas ļaus jums vieglāk pārredzēt pārvietošanās zonu un padarīs jūs redzamāku garām braucošajiem autovadītājiem. Esiet īpaši uzmanīgs laikapstākļos, kad ir atkala.

Lietojiet palīglīdzekļus. Būtiski ir izvērtēt nepieciešamību lietot tehnisko palīglīdzekli pat tad, ja ikdienā tas netiek lietots, jo, pārvietojoties pa slidenu virsmu, papildus ir nepieciešams stabils atbalsts.

Pareiza mobilitātes tehnisko palīglīdzekļu lietošana. Ja pārvietojoties tiek izmantoti kādi no mobilitātes tehniskajiem palīglīdzekļiem, svarīgi, lai tie būtu individuāli pielāgoti personas antropometriskajiem rādītājiem. Tā, piemēram, lietojot elkoņa atbalsta kruķus, svarīgi ievērot:

• pārvietojoties elkoņiem jābūt saliektiem ~ 30° leņķī;
• elkoņa atbalsta augšējai malai jābūt ~ 2–3 cm zem elkoņa locītavas;
• roku atbalstam jābūt plaukstas pamatnes locītavas līmenī.

Savukārt, lietojot spieķi, tripodu vai kvadripodu, to rokturim arī jābūt plaukstas pamatnes locītavas līmenī.

Lai maksimāli mazinātu kritiena risku, nereti nepieciešama gan specialistu, gan tuvinieku iesaiste, lai ar personu, kura pakļauta kritiena riskam, tiktu pārrunāti drošas pārvietošanās pamatprincipi, tehnisko palīglīdzekļu lietošana, aktivitāšu modificēšana.

Lūzumu profilakse

Rūpējieties par kaulu veselību. Lietojiet D vitamīnu, kalciju saturošus uztura bagātinātājus, pirms tam konsultējoties ar ārstu. Pārbaudiet kaulu blīvumu. Pazemināts kaulu blīvums raksturīgs pacientam ar osteoporozi jeb kaulu trauslumu. Osteodensitometrija ir metode, ar kuras palīdzību tiek pārbaudīts kaulu blīvums. Ja izmeklējumā tiek konstatēta osteoporoze, tad par turpmāko rīcību konsultējieties ar savu ģimenes ārstu, jo osteoporozi var ārstēt.

Vingrojiet. Kļūstot vecākiem, lielākā daļa cilvēku zaudē koordināciju, elastību un līdzsvaru, kas palielina krišanas risku. Regulāra vingrošana uzlabo muskuļu spēku un līdzsvaru. Pētījumos norādīts, ka tieši līdzsvara vingrojumi samazina kritiena risku pat līdz 25%. Lai uzlabotu līdzsvaru un koordināciju, ir nepieciešama mērena vingrinājumu programma, kas senioriem jāveic regulāri, vēlams, speciālista uzraudzībā.

Esiet aktīvi, esiet droši. Fiziskās aktivitātes, kas ir vērstas uz spēka, līdzsvara, elastības un izturības treniņu, var samazināt kritiena risku. Ir pierādīts, ka programmas, kurās iekļauti divi vai vairāki no šiem komponentiem, samazina kritiena ātrumu. Kustības palīdz saglabāt arī locītavu veselību.

Ziemas apstākļiem atbilstošu tehnisko palīglīdzekļu lietošana – lasi ŠEIT

Kā pareizāk nokrist un ko darīt, ja kritiens ir noticis – lasi ŠEIT

---

Pēdējos gados ir palielinājies vecāka gadagājuma cilvēku traumu skaits. Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, kritieni ir otrs nozīmīgākais ārējais nāves cēlonis veciem cilvēkiem Latvijā – 13% no visiem ārējiem nāves cēloņiem iedzīvotājiem, kas vecāki par 65 gadiem, un šis rādītājs ir trīs reizes augstāks nekā iedzīvotājiem vecumā līdz 65 gadiem. Līdz ar vecuma palielināšanos kritienu risks strauji palielinās.

Tas ir saistīts ar vienlaicīgu blakusslimību klātbūtni, pakāpenisku pilnīgas autonomijas zaudēšanu un lielu traumatisku notikumu risku. Redzes, balsta un kustību aparāta un nervu sistēmas deficīts ar samazinātu redzes asumu, stājas nestabilitāti, refleksu pasliktināšanos un reakcijas laika palēnināšanos ir cieši saistīts ar vecumu. Kā sekas pēc kritiena gados vecākiem cilvēkiem var būt: lūzumi, sasitumi, brūces, iekšējo orgānu bojājumi, galvas traumas. Visbīstamākās ir galvaskausa traumas, kas saistītas ar augstu mirstību, tomēr visbiežāk seniori gūst kaulu lūzumus. Pārsvarā traumas gūst sievietes, turklāt lielāks risks ir osteoporozes gadījumā. Seniori, kas vecāki par 65 gadiem, visbiežāk gūst spieķa kaula, augšdelma kaula, potīšu, kā arī ciskas kaula lūzumus. Pēdējie atstāj vislielāko negatīvo ietekmi uz senioru veselību un dzīvību.

INFORMĀCIJU SAGATAVOJA RĪGAS 2.SLIMNĪCAS SPECIĀLISTI:

 

Foto: istockphoto.com