Kā padarīt drošāku mājas vidi, lai pasargātu sevi vai tuviniekus no kritieniem, kas ir vienas no biežākajām traumām senioru vecumā? Kā pieņemt fiziskās un garīgās pārmaiņas, kas rodas novecošanās procesa gaitā? Kādēļ tik svarīga nozīme ir asinsspiediena, pulsa un citu veselības rādītāju pārbaudei, ko veic ģimenes ārsts vizītes laikā? Kuras ir svarīgākās profilaktiskās veselības pārbaudes, un kādi ikdienas paradumi palīdz saglabāt možu prātu un garu?
Novecošanās ir dabisks process, tomēr zināšanas un atbildes uz šiem un daudziem citiem jautājumiem palīdz šo procesu izprast, pieņemt, un rast iespējas vecumdienas pavadīt pēc iespējas pilnvērtīgāk.
Lai pastāstītu par novecošanās procesu no dažādiem aspektiem, Rīgas domes Labklājības departaments aicināja uz sarunu vairākus veselības jomas ekspertus, kuri sarunā ar moderatori – ģimenes psihoterapeiti Ainu Poišu runā par šādām tēmām: senioru traumatismu, demenci, veselīgu dzīvesveidu no gerontoloģijas viedokļa un primāro veselības aprūpi. Ar zināšanām, pieredzes stāstiem un novērojumiem savā ārstu praksē, kā arī vērtīgiem ieteikumiem dalās:
- Sandris Petronis – traumatologs-ortopēds, SIA “Rīgas 2.slimnīca” valdes priekšsēdētājs, Rīgas Stradiņa universitātes Ortopēdijas katedras pasniedzējs;
- Vita Kurganova – Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Rehabilitācijas nodaļas ergoterapeite, Rīgas Stradiņa universitātes Rehabilitācijas katedras pasniedzēja;
- Elmārs Tērauds – psihiatrs, VSIA “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” ambulatorā centra “Pārdaugava” vadītājs;
- Žanna Raka – SIA “Rīgas veselības centrs” filiāles “Ziepniekkalns” ģimenes ārste;
- Jānis Zaļkalns – profesors, geriatrs, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Gerontoloģijas klīnikas vadītājs.
Šajos video viena no paustajām atziņām vēsta par veselīgas un aktīvas novecošanās saistību ar cilvēka personību un ikdienas dzīvesveidu. Lai gan mēs nevaram novērst novecošanās ietekmējošus faktorus, piemēram iedzimtību, tomēr mūsu ikdienā un dzīvesveidā ir pašu spēkiem paveicamas iespējas, lai arī senioru vecumā pēc iespējas ilgāk saglabātu savu ikdienas kvalitāti.
Tā sarunā par demenci psihiatrs E.Tērauds uzsver, ka īpaši jāsargā sevi no galvas traumām jau jaunībā, kas paaugstina risku attīstīties demences procesam vecumdienās. Tādēļ jau kopš mazotnes jālieto ķivere un cits aizsargekipējums sportojot. Tāpat psihiatrs pauž atziņu, ka personības attīstība neapstājas nevienā vecumā – īpaši vērtīga ir mācīšanās vai jaunu prasmju apguve, kas arī samazina demences risku. Savukārt traumatologs-ortopēds S.Petronis stāsta par kritieniem, kas ir biežākie traumatisma cēloņi un daudzos gadījumos izraisa lūzumus ar grūtāku atveseļošanos senioru vecumā, tādēļ mājvietas labiekārtošana vai vienkārši ergonomiski palīglīdzekļi ir veids, kā palīdzēt senioram pārvietoties brīvāk un drošāk.
Šie video vienkopus skatāmi gan www.veseligsridzinieks.lv sadaļā SENIORIEM, gan www.youtube.lv kanālā VESELĪGS RĪDZINIEKS. Skatoties sižetus Youtube kanālā, aprakstā pievienoti arī video pieturas punkti. Uz tiem uzspiežot, nonāksiet attiecīgajā sarunas tēmā.
