Veselības profilakses un aprūpes jomā tik bieži lietotais jēdziens “infekcijas slimības” dažkārt prasa plašāku skaidrojumu, jo plašāks skaidrojums var sniegt lielāku izpratni par tik vienkāršiem veidiem, kā sevi no tām pasargāt.
Infekcijas slimības ir dažādu mikroorganismu, kā baktēriju, vīrusu, sēnīšu vai parazītu, izraisītas saslimšanas. Daudzi no šiem mikroorganismiem dzīvo mūsu ķermenī vai uz tā. Parasti tie ir nekaitīgi (vai pat noderīgi), taču pie noteiktiem apstākļiem daži no tiem var izraisīt saslimšanu. Dažas no infekcijas slimībām tiek nodotas no cilvēka cilvēkam, dažas tiek nodotas tālāk caur insektu vai dzīvnieku kodumiem. Savukārt citas tiek iegūtas, lietojot neapstrādātu vai nepareizi apstrādātu pārtiku vai ūdeni.
Infekcijas slimības var izraisīt:
- baktērijas;
- vīrusi;
- sēnītes;
- parazīti.
Katrai infekcijas slimībai piemīt savas pazīmes un simptomi. Vispārīgās pazīmes vairumam saslimšanu ir:
- drudzis;
- caureja;
- nogurums;
- muskuļu sāpes.
Infekcijas slimību pazīmes un simptomi ir atkarīgi no konkrētā mikroorganisma, kas izraisījis infekciju, tomēr visbiežāk novērotie simptomi ir tieši drudzis un vispārējs nespēks. Vieglas saslimšanas gadījumā parasti pietiek ar ārstēšanos mājas apstākļos, turpretim smagu vai dzīvībai bīstamu infekciju gadījumā ir nepieciešama hospitalizācija.
Ārsta palīdzību jāmeklē, ja:
- iekodis dzīvnieks;
- ir apgrūtināta elpošana;
- ilgstošs klepus (vairāk kā nedēļu);
- smagas galvassāpes un paaugstināta temperatūra;
- izsitumi vai pietūkums;
- neizskaidrojams drudzis;
- pēkšņas redzes problēmas.
Kas ir tiešā kontakta saslimšana?
Visvienkāršākais veids kā saslimt ar vairumu infekciju slimību ir tiešais kontakts, kas ir infekciju izplatīšanās veids, kad slimību izraisošie mikroorganismi tiek pārnesti tiešā saskarē ar inficētu cilvēku vai dzīvnieku.
Infekciju slimību izplatīšanās veidi ir:
- no cilvēka uz cilvēku;
- no dzīvnieka uz cilvēku;
- netiešais kontakts;
- insektu kodumi;
- nepietiekama pārtikas un ūdens apstrāde.
No cilvēka uz cilvēku – tas ir viens no biežākajiem infekciju izplatīšanās veidiem, kad baktērijas, vīrusi vai citi mikroorganismi tiek tieši pārnesti no viena cilvēka otram. Tas var notikt, piemēram, pieskaroties, klepojot vai skūpstoties ar inficētu personu. Mikrobi var izplatīties arī seksuālo kontaktu laikā vai ar asinīm, piemēram, veicot asins pārliešanu. Cilvēks, no kura slimība tiek iegūta, var būt tikai slimības pārnēsātājs un pats nejust slimības simptomus. Infekcijas slimības var tikt nodot arī no mātes bērnam. Tas var notikt grūtniecības laikā, jo daži mikroorganismi spēj šķērsot placentu, tāpat inficēšanās var notikt arī dzemdību laikā.
No dzīvnieka uz cilvēku – tas ir infekciju izplatīšanās veids, kad slimību izraisošie mikroorganismi tiek pārnesti no dzīvnieka uz cilvēku. Inficēta dzīvnieka kodums vai skrāpējums (arī mājdzīvnieka), var izraisīt saslimšanu, un smagos gadījumos sekas var būt ļoti nopietnas vai pat letālas. Infekcijas pārnešana var notikt arī saskarē ar dzīvnieku izkārnījumiem. Piemēram, toksoplazmozes infekciju var iegūt, tīrot kaķa tualeti.
Netiešais kontakts – tas ir infekciju izplatīšanās veids, kad slimību izraisošie mikroorganismi tiek pārnesti ar starpniekiem, piemēram, priekšmetiem vai virsmām. Daudzi mikroorganismi spēj ilgstoši saglabāties uz dažādām virsmām – galdiem, durvju rokturiem, ūdens krāniem u.c. Infekcija var rasties, pieskaroties šādām virsmām, kuras iepriekš ir aizskāris, piemēram, ar gripu vai saaukstēšanos saslimis cilvēks. Ja pēc tam rokas netiek nomazgātas un cilvēks pieskaras sejai (acīm, mutei vai degunam), mikroorganismi var iekļūt organismā un izraisīt saslimšanu.
Insektu kodumi – tas ir infekciju izplatīšanās veids, kad slimību izraisošie mikroorganismi tiek pārnesti ar insektu starpniecību. Daži mikrobi izmanto insektus – pārnēsātājus, piemēram, odus, mušas, blusas, utis un ērces, lai nokļūtu no viena saimnieka uz citu. Šos pārnēsātājus sauc par vektoriem. Piemēram, ērces var pārnēsāt baktērijas, kas izraisa Laimas boreliozi.
Nepietiekama pārtikas un ūdens apstrāde – tas ir infekciju izplatīšanās veids, kad slimību izraisošie mikroorganismi nonāk organismā ar piesārņotu pārtiku vai ūdeni. Šādā veidā mikrobi var vienlaikus ietekmēt lielu cilvēku skaitu, jo izplatās no viena avota. Piemēram, E. coli baktērijas var atrasties nepietiekami termiski apstrādātā pārtikā, piemēram, liellopa gaļas burgeros, vai nepasterizētos dzērienos, piemēram, augļu sulā.
Komplikācijas
Vairumam infekcijas slimību ir nenozīmīgas komplikācijas. Tomēr dažos gadījumos infekcijas var izraisīt nopietnas veselības problēmas un kļūt dzīvībai bīstamas. Piemēram, tādas slimības kā pneimonija, AIDS vai meningīts var radīt smagas komplikācijas.
Dažas infekcijas var atstāt ilgtermiņa ietekmi uz veselību un ir saistītas ar paaugstinātu vēža risku:
- cilvēka papilomas vīruss tiek saistīts ar dzemdes kakla vēzi;
- Helicobacter pylori infekcija paaugstina kuņģa vēža risku;
- Epšteina-Barra vīruss tiek saistīts ar limfomas attīstības risku.
Profilakse
Infekcijas izraisītājs organismā var nokļūt caur ādu (tieša kontakta vai savainojuma gadījumā); ieelpojot (ar gaisu pārnestas baktērijas, vīrusus); norijot (lietojot uzturā nepietiekami apstrādātu pārtiku un dzērienus); ar kukaiņu kodumiem (ērču vai odu kodumiem); seksuālu kontaktu ceļā.
Rekomendējams:
- mazgāt rokas – tas ir īpaši svarīgi pirms un pēc ēdiena gatavošanas, pirms ēšanas un pēc tualetes apmeklējuma. Nav ieteicams pieskarties acīm, degunam un mutei, jo tas ir viens no biežākajiem mikroorganismu nokļūšanas veidiem organismā;
- vakcinēties – imunizācija var ievērojami samazināt daudzu infekcijas slimību risku. Jāpārliecinās, ka tiek ievērots vakcinācijas kalendārs gan sev, gan bērniem;
- jāpaliek mājās slimības laikā – nav ieteicams iet uz darbu vai sabiedriskām vietām, ja ir vemšana, caureja vai drudzis. Tāpat nav ieteicams sūtīt bērnus uz skolu vai bērnudārzu, ja viņiem ir kāds no minētajiem simptomiem;
- gatavot ēdienu droši – uzturēt virtuves virsmas tīras un gatavot pārtiku atbilstošā temperatūrā. Ja nepieciešams, izmantot pārtikas termometru, lai pārliecinātos par ēdiena gatavību. Izvairīties no ēdienu pārpalikumu uzglabāšanas istabas temperatūrā;
- nodarboties ar drošu seksu – vienmēr izmantot prezervatīvus, īpaši gadījumos, ja jums vai jūsu partnerim ir bijušas seksuāli transmisīvas infekcijas vai pastāv augsts inficēšanās risks;
- nelietot svešas higiēnas lietas – neizmantot citu cilvēku zobu birstes, matu ķemmes vai skuvekļus. Izvairīties no kopīgu glāžu un galda piederumu lietošanas;
- ceļot apdomīgi – pirms došanās uz citām valstīm noskaidrot, vai nepieciešama vakcinācija vai citi profilakses pasākumi, un, ja vajadzīgs, konsultēties ar ārstu.
Photo by National Institute of Allergy and Infectious Diseases on Unsplash
