Mediācijas mērķis ir panākt, lai katra konfliktējošā puse panāktu uz savām interesēm vērstu rezultātu. Mediācijā nav zaudētāju. Ar mediācijas palīdzību konflikts var tikt atrisināts ātrākā laikā vai arī no tā var izvairīties pavisam. Mediācija ir brīvprātīgs process, kurā konfliktējošās puses ar neitrālas trešās personas – mediatora – palīdzību pašas mēģina atrast abām pusēm pieņemamu domstarpību risinājumu.
Mediācija no tiesas procesa, kas ir ierastākais un pazīstamākais šķietami sarežģītu konfliktu risināšanas veids, galvenokārt atšķiras ar to, ka tiesas procesā gandrīz vienmēr ir viens uzvarētājs un viens zaudētājs. Veiksmīgas mediācijas rezultāts ir abu pušu panākta vienošanās un abas puses jūtas kā ieguvējas. No likuma viedokļa taisnīgs lēmums var neapmierināt nevienu no pusēm, bet mediācijas laikā abpusēji apmierinošus lēmumus pieņem paši dalībnieki, tāpēc viņi ar šiem lēmumiem būs apmierināti un pildīs uzņemtās saistības.
Mediācijai raksturīgākās pazīmes
- Mediācija nozīmē konfliktu risināšanu.
- Mediācija ir konfliktu risināšanas process komunikācijas ceļā, kurā abas puses tiek atbalstītas, lai tās noslēgumā justos kā uzvarētājas.
- Mediācija atbalsta puses, lai tās savu konfliktu risinātu pašas. Mediācija koncentrējas uz interesēm, kas slēpjas aiz pušu ieņemtajām pozīcijām, tādējādi paplašinot konflikta risinājumu iespējas.
- Mediācijas process var beigties ar juridiski saistošu vienošanos.
- Mediācija ir brīvprātīgs process. Tikai no pašām iesaistītajām pusēm ir atkarīgs vai mediācijas procesa rezultāts būs veiksmīgs.
Mediācijas process nav iespējams, ja kāda no strīda pusēm ir pielietojusi fizisku vardarbību pret otru pusi vai sirgst ar atkarību (vielu, spēļu u.c. atkarības formas).
Mediators ir neitrāla, strīda risināšanā neiesaistīta persona, kas vada sarunu procesu un atbalsta abas puses nonākt pie abpusēji izdevīga risinājuma. Mediators ir tam speciāli apmācīts.
Kā notiek mediācijas process?
Mediators vai mediatori satiekas ar strīdā iesaistītajām pusēm, izskaidro mediācijas norisi, mediatora funkcijas, pušu tiesības un mediācijas pamatprincipus. Mediators/-i uzsāk mediāciju ar strīdā iesaistītajām pusēm, uzklausot abu pušu viedokļus, pozīcijas, noskaidro patiesās vajadzības un priekšlikumus strīda risināšanai. Parasti mediācijas procesā piedalās abas strīdus puses, tomēr mediators var tikties ar katru no pusēm atsevišķās mediācijas sesijās. Mediators nepieņem lēmumus, bet iesaista abas puses strīda risināšanā un puses pašas vienojas par abām pusēm pieņemamāko strīda risinājumu. Mediācija ir konfidenciāls process – nekas no mediācijas sesijā runātā netiek izpausts trešajām personām. Mediācija ir vienlīdzīgs process attiecībā pret abām strīdā iesaistītajām pusēm.
Ja mediācija ir noritējusi sekmīgi un noslēgusies ar abām pusēm izdevīgu strīda risinājumu, puses var parakstīt mediācijas vienošanos, ko palīdz sastādīt mediators. Ja mediācija noslēgusies bez abu pušu vienošanās – puses nav spējušas rast abpusēji pieņemamu risinājumu, strīdu tālāk var risināt tiesā.
Ja mediācijas rezultātā tiek atsaukta prasība tiesā, tiek atmaksāta valsts nodeva 50% apmērā.
Ieguvumi, ja konflikts tiek risināts mediācijā:
– tiek ietaupīti līdzekļi;
– tiek ietaupīts laiks;
– tiek saglabātas savstarpējās attiecības un abas puses jūtas kā uzvarētājas;
– puses pašas pieņem lēmumu par sev izdevīgu strīda risinājumu;
– neformāls, konfidenciāls un uz abu pušu interesēm balstīts process;
– pusēm ir tiesības izvēlēties abām pusēm pieņemamu mediatoru.
Rīgas pašvaldībā deklarētajām ģimenēm mediācijas pakalpojums līdz šī gada novembra beigām ir pieejams bez maksas 8 – 10 stundu apmērā ar Rīgas sociālā dienesta nosūtījumu, atkarībā no konkrētā gadījuma. Potenciālajam klientam ir jāierodas uz konsultāciju Rīgas Sociālajā dienestā (informācija par tuvāko teritoriālo centru atbilstoši faktiskajai dzīvesvietai var uzzināt, zvanot uz informatīvo tālr. nr. 67105048), sociālais darbinieks izvērtēs klienta vajadzības.
Mediācijas pakalpojuma mērķis – palīdzēt risināt vecāku domstarpības, kas skar arī bērnu intereses, un veicināt ģimeņu stiprināšanu, ļaujot saglabāt cieņpilnas attiecības starp vecākiem un nodrošinot turpmāku vecāku spēju kopīgi konstruktīvi risināt jautājumus, kas saistīti ar bērna ikdienas aprūpi, audzināšanu un izglītošanu.
Foto: AIFS
