Aicinām iepazīties un izmēģināt receptes no gatavošanas meistarklases “Pilngraudu produkti garšīgā un sabalansētā maltītē”, ko Rīgas domes Labklājības departaments organizē sadarbībā ar SIA “OnPlate”.
PELĒKO ZIRŅU PLĀCEŅI:
Sastāvdaļas:
Pagatavošana:
ŠĶELTO ZIRŅU SAUTĒJUMS
Pirms sautējuma gatavošanas zirņus iemērc ūdenī vismaz uz 6 stundām, jo tad ēdiena pagatavošanas process būs daudz ātrāks!
Sastāvdaļas:
Pagatavošana:
SALDIE SKLANDRAUŠI
Sastāvdaļas:
Mīklai
Biezpiena masai
Burkānu masai
Pagatavošana:
Mīkla: olu sakuļ, sadala uz pusēm, pusi noliek malā. Otrai pusei pievieno cukuru, sāli, ūdeni un izmaisa. Pievieno miltus, sviestu, ar rokām veido mīklu. Tai jāveidojas stingrai, uz mirkli var ietīt pārtikas plēvē un ielikt ledusskapī atdzesēties.
Burkānu masa: burkānu izvāra, atdzesē, sablendē ar olu un grieķu jogurtu, pievieno kanēli un samaisa.
Biezpiena masa: visas sastāvdaļas sablendē kopā.
Mīklu izrullē, aptuveni 3 mm plānu, ar glāzi izspiež aplīšus. Veido maliņas. Kārto uz plātnes, kur izklāts cepamais papīrs. Ar karoti liek biezpiena masu un pa virsu burkāna masu, pārkaisa ar kanēli. Cep 200 grādos 20 – 25 minūtes. Kad gatavi, atdzesē un ēd.
Vai zini atbildi uz šo mīklu “Abi gali balti, vidus zaļš”?
Dažādām mīklu minēšanas tradīcijām ir sena izcelsme un lielākoties šīs radošās nodarbes norise saistāma ar vakarēšanu ģimenes, saimes vai kaimiņu lokā. Tradicionāli ar mīklu minēšanu ļaudis nodarbojās vēlā rudenī un ziemas pirmajā pusē (sākot no Mārtiņiem). Laikam ritot, šī tradicionālā mutvārdu folkloras forma kļuvusi daudzpusīgāka – attīstoties arī joku jautājumu mīklām, burtu un zilbju mīklām, šarādēm un attēlu mīklām. Radošā un tēlainā mīklu minēšana kļuvusi arī īstenu prāta asināšanas uzdevumu, un mūsdienās mīklu daudzveidīgums no lappušu pāršķirstīšanas dažādos tematiskajos žurnālos un avīzēs iet roku rokā ar “prāta mežģiem” arī digitālajā vidē.
Tuvojoties gadu mijai, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Labklājības departaments novēl nerimstošu zinātkāri, radošas aktivitātes un, protams, veselību! Tādēļ aicinām ielūkoties zemāk redzamajā saitē, lai atvērtu nākamā 2024.gada gada Veselības kalendāru un minētu krustvārdu mīklas* par dažādām veselības tēmām – sirds veselību, veselīgu uzturu, psihoemocionālo veselību, fiziskajām aktivitātēm un citām tēmām. Lai veicas!
*Zemāk pievienotas arī pareizās atbildes janvāra mēnesim.
Pareizās atbildes janvāra mēnesim.
Tiešsaistes video lekcijā (sk. zemāk) Rīgas valstspilsētas medicīnas iestāžu SIA “Rīgas 2. slimnīca” un SIA “Rīgas veselības centrs” (RVC) ārsti sniedz rekomendācijas un dalās piemēros, atsvaidzinot un papildinot zināšanas par izvairīšanos no traumatisma un rūpēm par augšējo elpceļu veselību, lai ar drošu soli izbaudītu ziemas aktivitātes.
Gada slidenākajā periodā ir jo īpaši svarīgi pievērst uzmanību drošas pārvietošanās principiem un ar mēru izbaudīt dažādas āra aktivitātes. Rīgas 2. slimnīcas traumatologs, ortopēds dr. Rihards Sīpols savā prezentācijā “Kritiena risks ziemā” iepazīstina ar tipiskākajām ziemas traumām un piesardzības pasākumiem, minot praktiskus piemērus un jo īpaši uzsverot, ka jāvelk piemēroti apavi (ar rievotu, neslīdošu gumijas zoli vai uzliekot speciālas radzes) un nepieciešamības gadījumā, jo īpaši senioriem, ir ieteicams lietot tehniskos palīglīdzekļus. Drošības garants – iešana lēnāk un ar mazākiem soļiem, izvēloties iespējami drošāku maršrutu. Ja ir ļoti slidens segums, ieteicams pārvietoties pingvīna gaitā, t.i., maziem soļiem.
Traumatoloģijā un ortopēdijā specializētās slimnīcas ārsts atgādināja, ka “pareizi” krītot, lai negūtu savainojumus, ir ātri jāreaģē un jāsagrupē ķermenis. Savukārt, ja pēc kritiena ir gūts sasitums, sastiepums, mežģījums, lūzums, visu traumu gadījumā pirmā neatliekamā medicīniskā palīdzība sniedzama atbilstoši RICE (angļu: R – rest, I – ice, C – compress, E – elevate) principam, traumēto roku vai kāju novietojot atslodzes režīmā, lietojot aukstuma kompresi, imobilizējot, piem., ar elastīgo saiti, un paceļot skarto ekstremitāti uz augšu. Rīgas 2. slimnīcas komanda palīdzēs risināt neplānotās dzīves situācijas, kas saistītas ar traumām un ierobežotu mobilitāti.
RVC filiāles “Ķengarags” otorinolaringologs (LOR) dr. Oļegs Sokolovs-Karijs savā prezentācijā “Augšējo elpceļu iekaisumi ziemas periodā” izklāsta sezonai raksturīgāko augšējo elpceļu iekaisumu (deguna dobumā – iesnas, rīklē – tonsillīts, faringīts) gaitu, kā arī dalās ar efektīvākajiem līdzekļiem cīņā pret saslimšanām, uzskaitot priekšrocības, lietojot aerosolus, pilienus, sīrupus, tabletes u.c. līdzekļus atkarībā no situācijas.
Akūta rinosinusīta jeb iesnu ārstēšanai otorinolaringologs rekomendē vienmēr dot priekšroku aerosoliem, nevis pilieniem, un pēc 5 dienu lietošanas asinsvadus sašaurinošus līdzekļus atcelt vai nomainīt pret deguna hormonāliem līdzekļiem.
LOR jo īpaši uzsvēra, ka, sirgstot ar rīkles iekaisumu, to nekādā gadījumā nevajag skalot ar sāli, jodu, sodu, citronu vai medu jebkādā kombinācijā. Rīkle ir jāskalo ar speciāli tam paredzētiem līdzekļiem, kas satur medikamentus.
Zinātniskie pētījumi liecina, ka atveseļošanos paātrina selēna uzņemšana, kā arī ir svarīgi uzņemt D vitamīnu, jo tā trūkums pasliktina imunitāti. D vitamīnam ir nozīmīga loma arī kaulu un locītavu veselības nodrošināšanai.
Par Rīgas 2. slimnīcu
Rīgas 2. slimnīca ir vienīgā ārstniecības iestāde Daugavas kreisajā krastā, kas sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību traumu gadījumos un plānveida ortopēdisko ārstēšanu dažādām kaulu un locītavu slimībām.
Par RVC
SIA “Rīgas veselības centrs” darbojas sešās filiālēs – Ziepniekkalnā, Imantā, Iļģuciemā, Ķengaragā, Torņakalnā, Bolderājā un sniedz veselības aprūpes pakalpojumus vairumam Pārdaugavas un daļai Ķengaraga iedzīvotāju iespējami tuvu viņu dzīves vietai.
Pasaules ergoterapijas dienā speciālisti mudina pievērst uzmanību savām ikdienas aktivitātēm.
“Mēs katrs pats esam atbildīgs par savu veselību, tāpēc aicinu pievērst uzmanību tam, kā tiek veiktas ikdienas aktivitātes,” tā Pasaules ergoterapijas dienā, 27. oktobrī, mudina sertificēta Rīgas 2. slimnīcas ergoterapeite Terēze Meire.
Ergoterapija ir veselības aprūpes profesija, kas pamatojas uz zināšanām par mērķtiecīgām nodarbēm un kuras galvenais uzdevums ir veicināt indivīda dalību ikdienas dzīves nodarbēs, veselību un labklājību visos dzīves aspektos. Ergoterapeita galvenais uzdevums ir palīdzēt apgūt prasmes, kas ļauj pacientam būt neatkarīgam ikdienas nodarbēs.
Kā jau ierasts, arī šogad ergoterapeiti dalās ar #1padomuveselībai. Rīgas 2. slimnīcas speciālisti rūpējas par pacientu kaulu un locītavu veselību, tāpēc ergoterapeites Terēzes Meires šā gada ieteikums veselībai balstīts tieši uz šiem aspektiem: “Veicot ikdienas aktivitātes, ņemiet vērā locītavu aizsardzības principus”
Neatkarīgi no tā, vai pacients dzīvo mājā vai dzīvoklī, lai mājvietā justos droši, tā ir jāpielāgo. Tas var ietvert spilgtāka apgaismojuma uzstādīšanu, mēbeļu pārvietošanu u.c. Ergoterapeite aicina novērtēt mājas vides drošību, aizpildot anketu:
Uz ergoterapeita konsultāciju var pieteikties, zvanot uz Rehabilitācijas nodaļas tālruni: 67 607 263 (darba dienās plkst. 8:00 – 16:00).
Informāciju sagatavoja: SIA “Rīgas 2. slimnīca”
Pasaules artrīta diena ik gadu tiek atzīmēta 12. oktobrī. Šajā dienā sabiedrības ievērība tiek vērsta locītavu iekaisumam jeb artrītam un tā profilaksei. Rīgas 2. slimnīcas traumatologs, ortopēds dr. Jegors Kovaļevskis ikdienā rūpējas par iedzīvotāju kaulu un locītavu veselību un skaidro, kā izvairīties no diagnozes “artrīts” vai arī stabilizēt tā radītās sekas.
Artrīts ir bieži izplatīta hroniska, deģeneratīva locītavu iekaisuma slimība, kas ietekmē locītavu audus ap locītavu un citus saistaudus. Ir zināmi vairāk nekā 100 artrīta paveidu, bet populācijā visizplatītākais ir osteoartrīts un reimatoīdais artrīts. Par artrītu var liecināt šādas sūdzības, ja tās ilgst vizmaz divas nedēļas: locītavu sāpes, stīvums, kustību ierobežojumi un locītavu pietūkums. Ja ir laikus noteikts locītavu iekaisuma veids, ārstēšanu var uzsākt agrīnāk, tādējādi maksimāli mazinot locītavu bojājumu.
“Dzīvība ir kustībā, tādēļ Pasaules artrīta dienā jo īpaši padomāsim par savu locītavu veselību. Šī izplatītā slimība ierobežo kustības, arī rada invaliditāti, un tāpēc nelabvēlīgi ietekmē dzīves kvalitāti. Pirms cīnāmies ar sekām, mēs katrs varam piedomāt par savas ikdienas paradumiem un likt pamatus veselīgākām vecumdienām,” uzsver dr. J. Kovaļevskis.
Cēloņi un riska faktori
Osteoartrīta attīstību var ietekmēt un veicināt dažādi faktori:
Ārstēšana
Traumatologs, ortopēds dr. Jegors Kovaļevskis ikdienas praksē saskaras ar artrīta radītajām sekām: “Aicinu ikvienu rūpēties par savu kaulu un locītavu veselību jau no mazotnes – regulāri nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm, lietot veselīgu uzturu. Mēs kā ārsti palīdzam atvieglot kustības, sniedzam iespēju turpināt savas ierastās aktivitātes, taču ir svarīgi, ka pacienti pēc iespējas vairāk realizē profilaktiskos pasākumus un jau pirmo sūdzību gadījumā vēršas pie ģimenes ārsta. Ar motivāciju un kopīgiem spēkiem ikvienam izdosies saglabāt kustību prieku.”
Lai saglabātu veselību un novērstu artrīta risku, ir svarīgi ievērot veselīgu dzīvesveidu, regulāri kustēties, uzturēt veselīgu ķermeņa svaru un, ja nepieciešams, saņemt ārsta aprūpi un ārstēšanu.
FAKTI
|
Informāciju sagatavoja: Rīgas 2. slimnīcas speciālisti
Rīgā 2023. gada oktobrī un decembrī sākās projekta “Mentality”* programmas “Komandas pārdomas”** ieviešana Rīgas sociālās aprūpes centrā (turpmāk tekstā RSAC) “Mežciems”.
Aizvadītas pimās divas pilotapmācības iestādes speciālistiem. Pirmā grupas tikšanās norisinājās 05.10.2023., kurā piedalījās 19 dalībnieki, savukārt otrā jeb atkārtotā tikšanās norisinājās 07.12.2023.
* Programma “Komandas pārdomas” RSAC “Mežciems” un citās iestādēs Rīgā ieviesta projekta “Mentality” ietvaros, kura galvenais mērķis ir izplatīt daudzsološu praksi psihiskās veselības aprūpē, īpašu uzmanību pievēršot bērniem, veselības aprūpes un citiem aprūpes darbiniekiem, cilvēkiem ar jau esošām garīgās veselības problēmām un psihosociāliem traucējumiem, migrantiem un pakalpojumu sniedzējiem.
** Programma “Komandas pārdomas” ir paredzēta, lai veicinātu aprūpes speciālistu psihoemocionālo veselību paaugstinātas slodzes un augsta stresa apstākļos. Pieejas pamatā ir ideja, ka veselības aprūpes speciālisti profesionāla speciālista klātbūtnē, zināmā vidē, kopā ar kolēģiem, kuri piedzīvojuši vienādus izaicinājumus, apmainās ar pieredzi un kļūst par padomdevējiem, kā pārvaldīt stresu un palīdzēt viens otram noturēties sarežģītās situācijās. Programmas autori ir speciālisti no Nīderlandes, kas programmu izstrādāja, lai uzlabotu medicīnas un aprūpes iestāžu darbinieku psihoemocionālo veselību un stresa noturību COVID-19 pandēmijas apstākļos. Programmas autori ir apmācījuši speciālistus, kas veica programmas ieviešanu Rīgā.
Rīgā 2023. gada septembrī un novembrī norisinājās projekta “Mentality”* programmas “Komandas pārdomas”** ieviešana Rīgas patversmē.
Aizvadītas pimās divas pilotapmācības speciālistiem. Pirmā grupas tikšanās norisinājās 13.09.2023., kurā piedalījās 13 dalībnieki, savukārt otrā jeb atkārtotā tikšanās norisinājās 09.11.2023. Rīgas patversmes komandas darbinieki ir profesionāļi, kuri sniedz klientiem psihosociālu palīdzību un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, lai sekmētu krīzes situācijas pārvarēšanu un veicinātu šo personu iekļaušanos sabiedrībā.
* Programma “Komandas pārdomas” Rīgas patversmē un citās iestādēs Rīgā ieviesta projekta “Mentality” ietvaros, kura galvenais mērķis ir izplatīt daudzsološu praksi psihiskās veselības aprūpē, īpašu uzmanību pievēršot bērniem, veselības aprūpes un citiem aprūpes darbiniekiem, cilvēkiem ar jau esošām garīgās veselības problēmām un psihosociāliem traucējumiem, migrantiem un pakalpojumu sniedzējiem.
** Programma “Komandas pārdomas” ir paredzēta, lai veicinātu aprūpes speciālistu psihoemocionālo veselību paaugstinātas slodzes un augsta stresa apstākļos. Pieejas pamatā ir ideja, ka veselības aprūpes speciālisti profesionāla speciālista klātbūtnē, zināmā vidē, kopā ar kolēģiem, kuri piedzīvojuši vienādus izaicinājumus, apmainās ar pieredzi un kļūst par padomdevējiem, kā pārvaldīt stresu un palīdzēt viens otram noturēties sarežģītās situācijās. Programmas autori ir speciālisti no Nīderlandes, kas programmu izstrādāja, lai uzlabotu medicīnas un aprūpes iestāžu darbinieku psihoemocionālo veselību un stresa noturību COVID-19 pandēmijas apstākļos. Programmas autori ir apmācījuši speciālistus, kas veica programmas ieviešanu Rīgā.
Veselības inspekcija sadarbībā ar Slimību profilakses un kontroles centru ir izstrādājusi rekomendācijas izglītības iestādēm (t.sk. bērnudārziem) un to dienesta viesnīcām Legionella baktēriju izplatības samazināšanai. Šie ieteikumi ir paredzēti izglītības iestāžu (t.sk. izglītības iestāžu sporta centru) un to dienesta viesnīcu atbildīgajām personām par ēku apsaimniekošanu (saimniecības pārziņiem u.c.), lai vērstu uzmanību uz Legionella baktēriju izplatības riskiem un to samazināšanu iestāžu ūdensapgādes sistēmās, sevišķi pēc vasaras brīvlaika un citiem garākiem iestāžu darbības pārtraukumiem.
Izglītības iestādēs sezonāli ir novērojams ilglaicīgi (līdz pat diviem mēnešiem) stāvošs ūdens, kas ir istabas temperatūrā (vasarā, kad skolas un dienesta viesnīcas ir tukšas, aukstā ūdens temperatūra var sasniegt vismaz 22 – 25 ºC, bet siltā ūdens sildīšana tiek atslēgta), līdz ar to ir labvēlīga vide Legionella baktēriju izplatībai. Tādējādi, audzēkņiem un personālam atgriežoties izglītības iestādēs un dienesta viesnīcās, tie tiek potenciāli pakļauti paaugstinātam saslimšanas ar leģionāru slimību riskam, it sevišķi izmantojot dušas.
1. Kas ir legioneloze?
Legioneloze jeb leģionāru slimība ir Legionella baktērijas izraisīta infekcijas slimība, kas izpaužas kā smaga pneimonija (plaušu karsonis).
2. Ierosinātājs: Legionella spp. baktērijas.
3. Infekcijas avots: baktēriju (legionellu) saturošs ūdens.
4. Ar legionelozi VAR inficēties: ieelpojot baktērijas saturošas aerosolizētas ūdens daļiņas, kas veidojas no sīkiem ūdens pilieniņiem, kad ar legionellām piesārņotais ūdens atsitas pret cietām virsmām vai ūdens strūkla tiek izsmidzināta, kad tā iet caur dušas galviņu u.tml.
Jo sīkāki ir aerosolizētie ūdens pilieniņi, jo lielāks ir inficēšanās risks.
5. Inficēšanās avoti izglītības iestādēs, to dienesta viesnīcās un sporta centros: iekārtas, kas veido ūdens aerosolu: karstā un aukstā ūdens apgādes sistēmas, t.sk. dušas un krāni, baseini, saunas, turku pirtis, gaisa mitrinātāji, gaisa kondicionēšanas iekārtas, kurās gaisa dzesēšanai tiek izmantots ūdens (tā saucamie dzesēšanas torņi), dekoratīvās strūklakas u.c.
6. Faktori, kas veicina legionellu izplatību:
6.1. ūdens temperatūra (robežās no +20 līdz +45℃);
6.2. bioloģiskais aplikums, nosēdumi, katlakmens, korozija;
6.3. stāvošs ūdens vai ūdens ar nelielu plūsmu;
6.4. dušas iekārtas un jaucējkrāni, kuri tiek reti izmantoti.
7. Ar legionelozi NEVAR inficēties:
7.1. dzerot ūdeni;
7.2. mazgājoties vannā;
7.3. peldoties;
7.4. kontaktu rezultātā ar citu cilvēku vai dzīvnieku.
8. Legionelozei raksturīgs:
8.1. straujš sākums;
8.2. paaugstināta temperatūra (39 – 40,5 ℃);
8.3. galvassāpes un muskuļu sāpes;
8.4. sauss klepus;
8.5. sāpes krūtīs, apgrūtināta elpošana;
8.6. pneimonija;
8.7. sirds un nieru darbības traucējumi;
8.8. caureja.
9. Riska grupas:
9.1. cilvēki ar hroniskām slimībām;
9.2. cilvēki ar novājinātu imunitāti;
9.3. smēķētāji;
9.4. cilvēki virs 50 gadiem.
10. Kur legionellas var augt un izplatīties?
Legionellas var augt ēkas ūdens apgādes sistēmu daļās, un dažas ierīces pēc tam var izplatīt piesārņotus ūdens pilienus. Piemēri:
10.1. karstā un aukstā ūdens uzglabāšanas tvertnes (rezervuāri);
10.2. ūdens sildītāji (boileri);
10.3. izplešanās tvertnes (spiedkatli, hidrofori);
10.4. lokālie ūdens filtri;
10.5. jaucējkrāni, jaucējkrānu ūdens plūsmas ierobežotāji, aeratori, sietiņi;
10.6. dušas galviņas (uzgaļi) un dušas pievadi;
10.7. cauruļvadi, vārsti;
10.8. aerosolu veidojoši gaisa mitrinātāji;
10.9. gaisa apstrādes iekārtas (dzesēšanas torņi), kurās gaisa dzesēšanai tiek izmantots ūdens;
10.10. dekoratīvās strūklakas.
11. Lai izvairītos no inficēšanās, svarīgi:
11.1. sekot tam, lai aukstā ūdens temperatūra būtu zem +20 ℃, bet karstā ūdens virs +50 ℃;
11.2. regulāri veikt dušas uzgaļu un izlietnes krānu tīrīšanu no aplikuma, dezinficēt ar hloru saturošiem sadzīves dezinfekcijas līdzekļiem;
11.3. nedaudz notecināt ūdeni pirms dušas izmantošanas, un to darīt tādā veidā, lai pēc iespējas neveidotos ūdens šļakatas;
11.4. vismaz reizi nedēļā notecināt karsto un auksto ūdeni krānos un dušās, kas tiek reti izmantoti, kā arī pēc ilgstošas prombūtnes;
11.5. gaisa mitrinātājos izmantot tikai tīru un svaigi ielietu ūdeni, kas ir novārīts un atdzesēts.
12. Ieteikumi ūdens apgādes sistēmu lietošanas atsākšanai pēc vasaras brīvlaika un citiem garākiem iestādes darbības pārtraukumiem:
Vispirms izvadīt sastāvējušos ūdeni no aukstā un karstā ūdens apgādes sistēmām, to īstenojot pa soļiem:
12.1. aukstā ūdens notecināšana sanitāri tehniskajās ierīcēs (dušās, roku un trauku mazgātņu un vannu jaucējkrānos, dzeramā ūdens strūklakās u.c. ūdens izplūšanas vietās):
(a) aukstā ūdens notecināšanu sāk ar krānu vai ierīci, kas ir vistuvāk vietai, kur ūdens ienāk ēkā (ēkas ievadam), un sistemātiski virzās uz vistālāko vietu ēkā, kur ūdens tiek lietots;
(b) ūdens notecināšanu turpina veikt vienlaicīgi no visiem ūdensvada atzara krāniem un ierīcēm, ieskaitot klozetpodus, urinālus, bidē u.c.;
(c) auksto ūdeni notecina līdz tas ir dzidrs, vēss, un tekošā ūdens temperatūra vairs nemainās.
12.2. karstā ūdens notecināšana sanitāri tehniskajās ierīcēs:
(a) ja iestādes darbības pārtraukumā bijusi atslēgta karstā ūdens sagatavošana, tad skalošanas darbus vēlams veikt pirms karstā ūdens sagatavošanas atsākšanas;
(b) karstā ūdens notecināšanu sāk ar krānu vai ierīci, kas ir vistuvāk vietai, kur karstais ūdens ienāk ēkā (ēkas ievadam), lokālajam karstā ūdens sildītājam (boileram), un sistemātiski virzās uz vistālāko vietu ēkā, kur ūdens tiek lietots;
(c) ūdens notecināšanu vienlaicīgi veikt no visiem ūdensvada atzara krāniem un ierīcēm;
(d) gadījumā, ja karstā ūdens apgāde ir tikusi nodrošināta neatkarīgi no iestādes darbības pārtraukuma, tad ūdeni notecina līdz tā temperatūra sasniedz vismaz 55°C.
Svarīgi ņemt vērā
Ūdens notecināšanu veic tā, lai samazinātu ūdens aerosola veidošanos:
• sākot notecināt, ūdens plūsmai vēlams būt lēnai aptuveni 1 min., pēc tam ūdens plūsmu pakāpeniski var palielināt, atverot krānus līdz galam;
• dušas galviņu (uzgali) iegremdē traukā (spainī) piepildītā ar ūdeni vai novieto ar ūdens strūklu uz leju pēc iespējas tuvāk ūdens novadīšanas teknei, stacionārajās dušās, ja iespējams, noņem dušas galviņu pirms ūdens notecināšanas, klozetpodiem aizver vākus;
• ūdens notecināšanas laikā turēties atstatus no sanitāri tehniskajām ierīcēm, var lietot individuālos aizsarglīdzekļus – sejas masku, kas samazinās ūdens aerosola ieelpošanas iespējas.
12.3. Sanitāri tehnisko ierīču, ūdens sildītāju, ūdens apstrādes iekārtu apkope:
(a) dušas galviņu (uzgaļu) un izlietnes krānu iekšējo virsmu aplikuma noņemšana un dezinfekcija ar hloru saturošiem sadzīves tīrīšanas līdzekļiem vai ievietošana verdošā ūdenī;
(b) ūdens tvertņu (konteineru), vārstu, filtru, sietiņu, aeratoru u.c. tīrīšana un dezinfekcija, ja tāda ir pieļaujama, izmantojot piemērotu tīrīšanas līdzekli saskaņā ar ražotāja norādījumiem;
(c) ūdens sildītājos (boileros) pēc tīrīšanas vēlams uzkarsēt ūdeni līdz maksimālajai temperatūrai (ieteicams virs +70°C), vienlaikus jāuzmanās no katlakmens izgulsnēšanās. Profilakses nolūkos vienu reizi dienā vēlams uzsildīt karsto ūdeni līdz +60 °C.
Projekta “Mentality” galvenais mērķis ir izplatīt daudzsološu praksi psihiskās veselības aprūpē, īpašu uzmanību pievēršot bērniem, veselības aprūpes un citiem aprūpes darbiniekiem, cilvēkiem ar jau esošām garīgās veselības problēmām un psihosociāliem traucējumiem, migrantiem un pakalpojumu sniedzējiem.
Savukārt projekta programma “Komandas pārdomas” paredzēta, lai veicinātu aprūpes speciālistu psihoemocionālo veselību paaugstinātas slodzes un augsta stresa apstākļos. Pieejas pamatā ir ideja, ka veselības aprūpes speciālisti profesionāla speciālista klātbūtnē, zināmā vidē, kopā ar kolēģiem, kuri piedzīvojuši vienādus izaicinājumus, apmainās ar pieredzi un kļūst par padomdevējiem, kā pārvaldīt stresu un palīdzēt viens otram noturēties sarežģītās situācijās.
Pirms programmas “Komandas pārdomas” apmācību procesa uzsākšanas un ieviešanas bija nepieciešams atrast piemērotu psihologu ar pieredzi stresa un krīzes pārvarēšanas grupu vadīšanā, kurš varētu piedalīties ne tikai apmācāmo apmācībā, bet arī pašā programmas ieviešanas procesā. Pasniedzēji ir “Cieņas un lepnuma programmas” īstenotāji Nīderlandē Noud van Hecke un René van het Erve.
Savukārt apmācāmie speciālisti ir Rīgas sociālās aprūpes centra “Mežciems” direktore Solvita Rudoviča un Veselības aprūpes nodaļas vadītāja Karīna Kurtiša, Rīgas domes Labklājības departamenta Veselības pārvaldes Sabiedrības veselības veicināšanas un profilakses nodaļas vadītājas vietniece Ieva Grietēna un psiholoģe Inga Dreimane. Pēc apmācību procesa pabeigšanas apmācāmie kļūst par jaunajiem treneriem un var īstenot programmas “Komandas pārdomas” ieviešanu iestādēs.
Kopsummā organizētas 4 speciālistu apmācības darbam ar mērķa grupu:
Kā arī notikušas divas supervīzijas projekta nodarbību vadītājiem ar programmas autoriem:
Lai nodrošinātu veiksmīgu apmācību procesa uzsākšanu ar mērķa grupu, no 2023. gada maija līdz jūlijam tika tulkotas darba burtnīcas un citi materiāli latviešu valodā un no 2023. gada jūlija līdz augustam veikta šo materiālu maketēšana un drukāšana.