“Onkoloģisku saslimšanu skaits arvien pieaug, un šā brīža prognozes liecina, ka pasaulē uz 2032. gadu tas palielināsies par 70%!” atzīst Latvijas Onkologu asociācijas prezidents, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Onkoloģijas katedras vadītājs, asociētais profesors un vadošais pētnieks, LOC Krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs, Dr.med. Jānis Eglītis.
Joprojām trūkst atsaucības skrīninga programmai
Jānis Eglītis norāda, ka joprojām ir spēkā visiem zināmā patiesība par veselīga dzīvesveida pamatprincipiem: nesmēķēt, neaizrauties ar alkoholiskajiem dzērieniem, būt fiziski aktīvam, sekot savam svaram, uzturā lietot daudz dārzeņus un augļus. “Ievērojot šo visu, ļaundabīgo audzēju attīstības risku iespējams samazināt par 30%,” saka dakteris.
Tomēr statistikas dati ir nepielūdzami, lai gan arī ne dramatiski – pēdējos 10 gados onkoloģijas pacientu skaits mūsu valstī ir samērā konstants – pirmreizēji diagnoze vēzis gada laikā tiek uzstādīta apmēram 11000 – 11500 cilvēkiem. Jāpiebilst, ka sievietēm reproduktīvā vecumā joprojām biežākais mirstības cēlonis ir krūts vēzis, savukārt mirstība no ļaundabīgiem audzējiem ir otrs biežākais nāves cēlonis pēc sirds un asinsvadu slimībām Latvijā.
“Tomēr nedrīkst aizmirst, ka, pateicoties mūsdienīgām diagnostikas metodēm un efektīvām ārstniecības iespējām, pasaulē vēzi vairs neuztver kā smagu, neārstējamu slimību, bet gan kā hronisku saslimšanu, ar kuru var ilgstoši sadzīvot, nezaudējot darba spējas un aktīvu atrašanos sabiedrībā,” uzsver onkologu priekšstāvis un piebilst, ka ar diagnostiku Latvijā nav problēmu, turpretī ārstēšanas jomā joprojām aktuāls ir jautājums par mūsdienīgām zālēm.
Otra tikpat nozīmīga problēma ir tieši agrīna diagnostika un valsts ieviestās skrīninga programmas maksimāla izmantošana. “Pieejamie dati liecina, ka atsaucība no sievietēm joprojām ir salīdzinoši maza un viņas neizmanto skrīninga programmas ietvaros piedāvāto iespēju bez maksas veikt mamogrāfiju krūtīm. Arī citiem vēža veidiem noteiktās bezmaksas skrīninga iespējas cilvēki izmanto ļoti kūtri, lai gan uzlabojumi ir vērojami. Šogad sasniegti 50%,” norāda Jānis Eglītis. Viņš pauž cerību, ka tuvākajā laikā šis process tiks uzlabots vēl vairāk, pateicoties dažādām idejām un iestrādēm.
“Veicot profilaktiskās pārbaudes un piedaloties valsts organizētajās skrīninga programmās, iespējams atklāt pirmsvēža saslimšanas un audzējus agrīnā stadijā un veiksmīgāk izārstēt pacientu,” teic Jānis Eglītis.
Vienkopus pieejama palīdzība
Latvijā onkoloģisko pacientu ārstēšanas jomā par flagmani uzskatāms Latvijas Onkoloģijas centrs, kur palīdzību saņem 80% pacientu. LOC gadā tiek veiktas aptuveni 8000 operācijas, 36 000 ķīmijterapijas procedūras, 52 000 staru terapijas procedūras un sniegtas vairāk nekā 98 000 speciālistu konsultācijas ambulatorajā daļā.
“Tas ir praktisks izaicinājums – saglabāt LOC kā vadošo onkoloģisko pacientu ārstniecības iestādi valstī, kurā tiek sniegti 80% no specializētās onkoloģiskās palīdzības,” uzsver Jānis Eglītis un piebilst, ka tikpat būtiska ir arī personalizēta pieeja ārstniecībā, kas nozīmē gan modernu audzēju un citu bioloģisko substanču morfoloģisko un ģenētisko izmeklēšanu, gan jaunu medikamentu ieviešanu valsts kompensējamo zāļu sarakstā, gan inovatīvu iekārtu un tehnoloģiju iegādi progresīvākai onkoloģisko pacientu ārstēšanai. “Koncentrējot nepieciešamos līdzekļus vienā, specializētā iestādē efektīvākai onkoloģisko pacientu ārstēšanai, tas ir realizējams, turpretī, ja mēs sadalīsim kūku mazos gabaliņos, mēs turpināsim stagnēt, un augs tikai statistikas cipari ar novēlotiem saslimšanas gadījumiem,” teic profesors.
Tāpat joprojām ir spēkā “Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns 2017.-2020.gadam”. Profesors teic: “Pateicoties papildu piešķirtajam finansējumam, tagad onkoloģijas pacientiem pieejami vairāk nekā desmit jauni mērķterapijas medikamenti, kas iekļauti valsts kompensējamo zāļu sarakstā. Gribētos cerēt, ka šī tendence turpināsies un neaprobežosies līdz ar vēlēšanām, jo Latvijā sistēmiskajā ārstēšanā lielākoties esam spiesti izmantot novecojušus medikamentus pretēji praksei Eiropā, tostarp Lietuvā un Igaunijā, kur aizvien vairāk izmanto efektīvāku un pacientu veselību saudzējošāku personalizētu medicīnisko aprūpi.”
Jānis Eglītis arī norāda, ka vajadzētu vienkāršot procesu, kā medikamenti nonāk apritē. Viņaprāt, ekonomiskās efektivitātes izvērtēšanas mehānisms medicīnā ir pārāk sarežģīts: “Tie nav salīdzināmi lielumi, ko izvērtējam – cilvēka dzīvība, veselība pret naudas daudzumu, kas nepieciešams, lai ārstētu pacientu.”
Raksts sagatavots Rīgas domes Labklājības departamenta un Eiropas Savienības Sociālā fonda projekta Nr.9.2.4.2./16/I/021 “Mēs par veselīgu Rīgu – daudzveidīgi un pieejami veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi!” ietvaros. Raksts pirmo reizi publicēts 2018.gada novembrī.
