Tuvojoties karstajai sezonai, kā arī 15. maijā atzīmējot Starptautisko ūdens drošības dienu, atgādinām par nepieciešamajiem drošības pasākumiem atrodoties ūdenī un tā tuvumā:

• rūpīgi izvērtē savus spēkus, peldi uz krastu, ja nogursti vai pasliktinās pašsajūta, tāpat nepeldi tālāk par zonu, kas norobežota ar bojām;
• izvēlies drošu peldvietu, ūdenī brien lēnām, sajūtot un iepazīstot ūdenstilpnes gultni;
• nelec ūdenī ne uz galvas, ne kājām un neļauj to darīt arī citiem;
• izvairies no peldēšanās tumsā, stiprā vējā vai negaisā;
• regulāri attīsti savu peldētprasmi;
• peldēties dodies kopā ar vēl kādu;
• izvairies no peldēšanās alkohola vai citu apreibinošu vielu ietekmē;
• karstā laikā ilgstoši atrodoties ūdenstilpnes tuvumā, atceries regulāri padzerties tīru ūdeni;
• karstā laikā atrodoties ūdenstilpnes tuvumā, atceries lietot saules aizsargkrēmu;
• vienmēr izvērtē savas spējas un, glābjot citu, neapdraudi sevi, sauc palīgā citus cilvēkus un glābējus;
• vienmēr uzraugi bērnus ūdenī un tā tuvumā, kā arī pārrunā ar viņiem drošu rīcību atpūšoties pie ūdens;
• pārvietojoties ar jeb kādu ūdens transportu, atceries uzvilkt peldvesti.

No 12. līdz 18. maijam tiek atzīmēta Pasaules sāls izpratnes veicināšanas nedēļa.

Paaugstināts asinsspiediens ir viens no vadošajiem sirds un asinsvadu saslimšanu (SAS) riska faktoriem [1], kas savukārt ir galvenais nāves cēlonis gan Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģionā [2], gan Latvijā [1]. Pārmērīgs sāls patēriņš paaugstina asinsspiedienu, kas tieši ietekmē SAS attīstības risku.

Sāls jeb NaCl satur minerālvielu nātriju, kas ir nepieciešama cilvēka organismam. Tā uztur gan osmotisko spiedienu, gan normalizē ūdens maiņu organismā, tomēr ikdienā to lietojam par daudz. Ikdienas sāls patēriņam nevajadzētu būt lielākam par 5 gramiem dienā, kas ir aptuveni viena tējkarote. Taču pētījumi liecina, ka cilvēks dienā uzņem vairāk sāls nekā būtu rekomendējams, t.i. 8-12 grami dienā [3]. Viegli pieejamais sāls trauciņš uz galda nav vienīgais vaininieks, kāpēc šī garšviela tiek uzņemta vairāk kā ieteicams. Ļoti daudz sāls tiek apēsta ikdienas uzturā iekļaujot gan pusfabrikātus, gan tādus gatavos produktus kā žāvētas zivis, gaļa, desas, konservi, siers, veikalā nopērkama maize, sāļās uzkodas un tml.

Ikdienā rekomendējams pēc iespējas vairāk gatavot ēdienu mājās, kā arī ņemt to līdzi uz darbu, nevis izvēlēties maltītes ieturēt, piemēram, ātrās ēdināšanas iestādēs.

Pareizi ir sāli pievienot ēdienam uzreiz pirms ēšanas, nevis gatavošanas laikā.

Sāls pārmērīga lietošana ikdienā rada ko līdzīgu atkarībai. Mūsu garšas kārpiņas pie tā pierod un ar laiku prasa arvien lielāku daudzumu, jo ēdiens ar nelielu sāls daudzumu var likties pliekans un negaršīgs. Tāpēc, sākot atradināties no šīs garšvielas, der padomāt par garšvielu klāsta palielināšanu savā virtuvē. Tie var būt ķiploki, zaļumi, dažāda veida pipari un speciālie bez sāls garšvielu maisījumi, ar kuriem mūsdienās ir ļoti bagāti veikalu plaukti [4].

Pamazām atradinoties no lielā sāls daudzuma, var sajust „īsto” ēdiena garšu un saprast, ka produktiem, kurus izmantojam ikdienā, piemīt pašiem savas dabiskas un patīkamas garšas īpašības.

[1] Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), Neinfekciju slimības – saslimstība, mirstība un riska faktori, situācija Latvijā 2006.-2015. gadā

[2] WHO/Europe report warns of lethal levels of salt consumption and uncontrolled high blood pressure

[3] Pētījums par sāls un joda patēriņu Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populācijā

[4] SPKC, Uzturs un fiziskās aktivitātes

Lieldienu brīvdienas ir laiks, ko pavadām, baudot dabu, atpūtu un svētku noskaņu. Taču arī svētku laikā negaidīti var saslimt, gūt traumu vai rasties cita situācija, kad vajadzīgs steidzams ārsta padoms. Tādēļ svarīgi zināt, kur meklēt vajadzīgo palīdzību. Nacionālais veselības dienests (NVD) sagatavojis praktisku informāciju par medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējām svētku brīvdienu laikā.

Ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis – 66016001

Vienkāršas saslimšanas, piemēram, saaukstēšanās, kakla sāpes, neliels drudzis, gremošanas traucējumi, gadījumā un hronisku slimību paasinājuma gadījumā aicinām sazināties ar Ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa speciālistiem, zvanot 66016001. Eksperti sniegs medicīniskus padomus par ieteicamo rīcību. Tāpat padomu var saņemt gadījumā, kad rodas šaubas, vai vajadzīga tūlītēja došanās pie ārsta, vai apmeklējumu tomēr var atlikt līdz nākamai darba dienai.

Dežūrārsti lielākajās Latvijas pilsētās

Lielākajās Latvijas pilsētās ir pieejami dežūrārstu pakalpojumi. Dežūrārsts sniedz tādus pašus pakalpojumus kā ģimenes ārsts un viņa konsultāciju var saņemt klātienē. Aktuālo dežūrārstu darba grafiku un pieņemšanas vietas var uzzināt NVD tīmekļvietnes www.vmnvd.gov.lv sadaļā “Dežūrārsti (ārpus ģimenes ārstu darba laika)”.

Steidzamās medicīniskās palīdzības punkti un slimnīcu uzņemšanas nodaļas

Traumu, apdegumu, pēkšņu veselības pasliktināšanās vai citu akūtu situāciju gadījumos palīdzību var saņemt tuvākajā steidzamās medicīniskās palīdzības punktā vai slimnīcas uzņemšanas nodaļā.

Atceries! Pirms lēmuma patstāvīgi doties uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu, ieteicams piezvanīt un pārrunāt situāciju, lai pārliecinātos, ka vajadzīgā palīdzība tur tiek sniegta. Piemēram, ir slimnīcu uzņemšanas nodaļas, kurās var vērsties, ja ir aizdomas par kaula lūzumu vai vajadzīga brūces šūšana, savukārt citās var saņemt palīdzību, ja gūti ķermeņa apdegumi. Jāņem vērā, ka došanās uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu nav alternatīva plānveida pakalpojumu saņemšanai. Tas ir risinājums akūtos gadījumos, kad nepieciešama tūlītēja medicīniska palīdzība.

Ārkārtas situācijās – zvans 113 vai 112

Dzīvībai bīstamos gadījumos, piemēram, ja ir pēkšņas sāpes krūtīs, gūta smaga trauma vai cilvēks atrodas bezsamaņā, nekavējoties jāzvana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam pa tālruni 113 vai uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112.

NVD atgādina – lai svētku brīvdienās izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, ir vērts arī laikus pārbaudīt savu mājas aptieciņu un pārliecināties, ka tajā ir viss nepieciešamais. Vai tajā ir pieejami medikamenti, kurus regulāri lietojat, kā arī pirmās palīdzības piederumi. Ja ir hroniskas slimības, ieteicams neatlikt recepšu atjaunošanu, lai brīvdienās, kad ģimenes ārsts nav pieejams, nebūtu jāsaskaras ar regulāri lietojamo zāļu trūkumu.

Tāpat svarīgi pievērst uzmanību  arī savam svētku galdam – sabalansēts uzturs, pietiekams ūdens daudzums un izkustēšanās svaigā gaisā palīdzēs justies organismam labāk un daudz patīkamāk pavadīt svētku laiku.

Detalizēta informācija par medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējām svētku brīvdienās ir pieejama NVD tīmekļvietnes www.vmnvd.gov.lv sadaļā “Kur saņemt medicīnisko palīdzību?”.

Informāciju sagatavoja:

Kitija Grīna

Nacionālā veselības dienesta

Sabiedrisko attiecību speciāliste

Tālr.: 67043787, 26370464