Aicinām iepazīties un izmēģināt receptes no gatavošanas meistarklases “Lai dzīve saldāka”, ko Rīgas valstspilsētas pašvaldības Labklājības departaments organizē sadarbībā ar SIA “OnPlate”.
PVO aicina cilvēkus apzināties alkohola saikni ar vēzi un citām slimībām
Pasaules Veselības organizācija (turpmāk tekstā PVO) vērš uzmanību, ka Eiropā katra vienpadsmitā nāve ir tieši saistīta ar alkohola lietošanu [1]. Tāpēc PVO aicina cilvēkus apzināties alkohola saikni ar vēzi un citām slimībām.
Alkohols ir riska faktors vairāk nekā 200 slimībām, no kurām vismaz septiņas ir onkoloģiskas, tostarp krūts un resnās zarnas vēzis [2;3]. Reģistrētais absolūtā alkohola patēriņš Latvijā ir viens no augstākajiem PVO Eiropas reģiona valstu vidū – 2022. gadā tas bijis 11,9 litri uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju, neieskaitot tūristu absolūtā alkohola patēriņu [4]. 2022. gadā veiktā Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma dati liecina, ka pēdējo 12 mēnešu laikā alkoholu lietojuši gandrīz 80 % Latvijas iedzīvotāju [5] un vairāk nekā 36 % iedzīvotāju alkoholu lietojuši riskantā veidā (vismaz sešdesmit grami absolūtā alkohola vienā iedzeršanas epizodē) [6].
Papildus fiziskajai ietekmei alkohols veicina arī plašākas sabiedrības problēmas. Kā liecina dati, alkohola lietošana ir viens no galvenajiem vardarbības, tostarp seksuālās un ar dzimumu saistītas vardarbības, ceļu satiksmes negadījumos zaudēto dzīvību, kā arī gūto traumu un citu kaitējuma veidu faktoriem, kas ietekmē ne tikai pašus alkohola lietotājus, bet arī viņu ģimenes un kopienas [7]. Aplēses liecina, ka Latvijas valsts budžetam un ekonomikai ar alkohola lietošanu saistītās tiešās un netiešās izmaksas ir 1,3 – 1,8 % no IKP [8].
Kampaņas “Pārdefinē alkoholu” (Redefine alcohol – angļu val.) mērķis ir samazināt informācijas trūkumu par alkoholu kā slimību izraisītāju, daloties ar jaunākajiem pētījumiem un veicinot atklātu diskusiju par veselības kaitējumu, kas bieži publiskajās diskusijās netiek ņemts vērā. “Pārdefinē alkoholu” aicina Eiropas iedzīvotājus pārdomāt savas attiecības ar alkoholu, mudinot pārskatīt tā lomu ikdienas dzīvē, svinībās un tradīcijās.
Kampaņas materiāliem iespējams sekot līdzi tās oficiālajā mājas lapā Redefining alcohol for a healthier, safer, and happier Europe (who.int), kā arī PVO pārstāvniecības Latvijā facebook lapā.
Izmantotā literatūra un atsauces:
- WHO, General facts about alcohol use
- Alcohol, health and policy response in the WHO European Region in 2019
- Health and cancer risks associated with low levels of alcohol consumption; Anderson, Benjamin O et al.; The Lancet Public Health, Volume 8, Issue 1, e6 – e7
- SPKC, Reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš Latvijā, 2024
- SPKC, Grīnberga, D., Velika, B., Pudule, I., Gavare, I., Villeruša, A. Iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījumu dati
- SPKC, Alkohola lietošanas izplatība un sekas Latvijā, 2022. gadā
- Global status report on alcohol and health and treatment of substance use disorders. Geneva: World Health Organization; 2024. Licence: CC BY-NC-SA 3.0 IGO.
- Pļuta, A., Zasova, A., Gobiņa, I., Stars, I., Sauka, A. Pētījums par alkohola lietošanu, tās radītajām sekām un profilakses ekonomiskajiem ieguvumiem valstī
Photo by Thomas Martinsen on Unsplash
Receptes no gatavošanas meistarklases
Projekta “Mentality” programmas ”Komandas pārdomas” ieviešanas process
Projekta “Mentality” programmas ”Komandas pārdomas” atgriezeniskā saite
10. oktobris – Pasaules psihiskās veselības diena
Katru gadu 10. oktobrī tiek atzīmēta Pasaules psihiskās veselības diena. Pasaules psihiskās veselības dienas galvenie mērķi ir virzīt psihisko veselību un labbūtību par pritoritāti visā pasaulē, veicināt sabiedrības rūpes par psihisko veselību un mazināt stigmu pret psihiskajām saslimšanām.
Šā gada Pasaules psihiskās veselības dienas devīze ir “Psihiskā veselība darbā”, uzsverot drošu, veselīgu darba vidi kā vienu no psihiskās veselības aizsardzības faktoriem. Neveselīgi darba apstākļi, tostarp stress, stigmatizācija, diskriminācija un pakļautība tādiem riskiem kā uzmākšanās, agresija, vardarbība u. tml., var radīt negatīvas sekas, ietekmējot nodarbinātā psihisko veselību, vispārējo dzīves kvalitāti un līdz ar to – līdzdalību un produktivitāti darbā.
Stress darbā ir viens no būtiskākajiem riska faktoriem psihiskās veselības traucējumiem pieaugušajiem (darbspējīgajiem) iedzīvotājiem. Ilgstošs stress var radīt depresiju, neirotiskus, ar stresu saistītus traucējumus, izdegšanas sindromu, pastiprinātu atkarību izraisošo vielu lietošanu un citas problēmas. Ar darbu saistīts stress ir cilvēka reakcija uz darba prasībām un spiedienu, kas neatbilst zināšanām un spējām, apgrūtinot personas spēju pārvarēt to. Stress var rasties dažādos darba apstākļos, taču bieži vien tas pastiprinās, ja darbinieks jūt par maz atbalsta no vadītājiem un kolēģiem, kā arī zemu kontroli pār darba procesiem.
Lai vairotu darba devēju un iedzīvotāju zināšanas par dažādiem psihosociālajiem riska faktoriem darbavietā, aicinām iepazīties ar Slimību profilakses un kontroles centra (turpmāk tekstā SPKC) speciālistu izstrādāto infografiku “Psihosociālie apdraudējumi darbavietā”, kurā apkopoti biežākie apdraudējuma veidi darbavietā un potenciālie risinājumi to preventīvai novēršanai.
Tāpat, lai sekmētu iedzīvotāju labsajūtu, mazinātu spriedzi un palielinātu enerģijas līmeni ikdienā, SPKC speciālisti ir izstrādājuši infografiku, kurā apkopotas biežāk pielietotās pašpalīdzības metodes psihiskās veselības veicināšanai.
Pasaules psihiskās veselības dienā aicinām iepazīties un apskatīt arī citus SPKC izstrādātos informatīvos materiālus saistībā ar tēmu:
- brošūra “Kas ir somatoforma veģetatīva disfunkcija?“;
- brošūra “Kas ir neirotiski ar stresu saistīti traucējumi?“;
- brošūra “Kas ir ēšanas traucējumi?“;
- brošūra “Kas ir miega traucējumi?“;
- brošūra “Kas ir depresija?“;
- brošūra “Jauno vecāku psihiskā veselība pēcdzemdību periodā”;
- brošūra “Pašpalīdzības darba burtnīca psihiskās veselības veicināšanā pusaudžiem”;
- brošūra “Bērna psihoemocionālā un sociālā audzināšana pirmsskolas vecumā”;
- brošūra “Informatīvs materiāls vecākiem par ņirgāšanās novēršanu izglītības iestādes vidē”;
- brošūra “Pirmā psiholoģiskā palīdzība”;
- brošūra “Padomi saskarsmē, komunikācijā un sadzīvē ar cilvēkiem ar dažādām psihiskām saslimšanām”;
- infografika “Psihiskā veselība un stigma”;
- infografika “Ieteikumi vecākiem bērna sociālās un emocionālās attīstības veicināšanai pirmsskolas vecumā”;
- infografika “Veselīgs miegs”;
- infografika “Pašnāvības: fakti un mīti”;
- infografika “Depresija: fakti un mīti”;
- infografika “Izdegšana darbā”;
- infografika “Kā pārvarēt stresu?”;
- informācija SPKC mājaslapā.
Receptes no gatavošanas meistarklases
Trešā darba grupas tikšanās Tallinā, Igaunijā starptautiskā tīkla “Eiropas pilsētas pret narkotikām” ietvaros
2024. gada 26. septembrī Tallinā, Igaunijā norisinājās trešā starptautiskā tīkla “Eiropas pilsētas pret narkotikām” (European cities against drugs – ECAD) vadītā projekta “Vielu lietošanas profilakses izpratnes modeļu veidošana Baltijas valstu pilsētās” (“Building Networks Promoting Health Developing Substance Use Prevention Awareness Models in the Baltic Cities”) darba grupas tikšanās.
Darba grupas uzmanības centrā bija “valsts un pašvaldības sadarbības iespējas atkarību profilakses politikas veidošanā”.
Speciālisti uzsvēra starptautiskās sadarbības nozīmi (labās prakses piemēri), kā arī starpsektoru sadarbības nozīmi jauniešu riska uzvedības, narkotiku un garīgās veselības profilakses jautājumos, jo tā ir kopīga interese un speciālisti saskaras ar jaunām tendencēm un izaicinājumiem.
Strādājot atkarību profilakses jomā, ir būtiska sistemātiska un regulāra pieeja un dažādu ieinteresēto pušu iesaiste, piemēram, profilakses speciālistu, praktiķu, vecāku, skolu pārstāvju, tiesību aizsargājošo iestāžu, politikas veidotāju un, jo īpaši, pašu jauniešu iesaiste.
8. oktobrī notiks seminārs senioriem “Mans ķermenis ir mana pils”
8. oktobrī plkst. 18:00-20:20 aicinām apmeklēt semināru un radošu meistarklasi senioriem “Mans ķermenis ir mana pils”, kas notiks, atzīmējot Pasaules psihiskās veselības dienu. Ik gadu tās norisē uzmanība tiek pievērsta psihiskās veselības problemātikai, ietekmei uz iedzīvotāju labbūtību un sabiedrības izpratnes veicināšanai, tostarp, dažādiem aizspriedumiem un mītiem.
Rīgas valstspilsētas pašvaldības Labklājības departamenta organizētais bezmaksas seminārs būs veltīts demences profilaksei, tās atpazīšanai un izaicinājumiem, saskaroties ar kognitīvo funkciju pasliktināšanos, piemēram, atmiņas, loģiskās domāšanas un uzvedības izmaiņām.
Semināra noslēgumā tā dalībnieki būs aicināti darboties aktīvi un izpaust savas radošās spējas, piedaloties gleznošanas meistarklasē ar kafiju mākslinieces Sofijas Sabuņevičas vadībā! Savu darbiņu katrs, protams, varēs ņemt līdzi uz mājām.
Semināru vadīs:
- Aleksandra Koņevņina (ārste, psihiatre). Uzzināsim, kas ir demence, kādi ir biežākie mīti un aizspriedumi par prāta funkciju traucējumiem; kādas ir galvenās kognitīvo funkciju sūdzības un kādi ir galvenie demences riska faktori; kādas ir diagnostikas iespējas un kur vērsties pēc palīdzības. Psihiatre ieteiks arī dažādus prātu stimulējošus uzdevumus, ko vērts iekļaut ikdienas nodarbēs, un skaidros, kā tie ietekmē cilvēka kognitīvo funkciju stiprināšanu. Īpaši vērtīgi būs uzzināt arī par to, kā elpošanas vingrinājumi un relaksācijas tehnikas var mazināt stresa ietekmi, un kāda tam ir saistība arī psihiskās veselības traucējumiem.
Seminārs notiks SIA “OnPlate” Veselības telpā, Alauksta ielā 21, Rīgā. Semināram lūdzam pieteikties iepriekš, jo vietu skaits ir ierobežots: aizpildot anketu elektroniski ŠEIT.
Tā kā novecošanās procesā dažādi kognitīvie jeb prāta funkciju traucējumi sākotnēji var izpausties viegli jeb būt grūtāk pamanāmi, par tiem var trūkt pietiekamas izpratnes. Dažkārt tie tiek dēvēti pat par “normālu novecošanās procesu”. Šī būs vērtīga iespēja uzzināt svarīgāko informāciju par saslimšanu ar demenci, tās savlaicīgu diagnosticēšanu, bet īpaši uzsverot profilakses pasākumus, lai savlaicīgi pasargātu sevi vai savus tuviniekus.
! Informējam, ka pasākuma laikā tiks veiktas fotofiksācijas Rīgas valstspilsētas pašvaldības Labklājības departamenta publicitātes materiālu vajadzībām.























