Veselīgam un sabalansētam uzturam ir svarīga loma jebkurā vecumā, tomēr senioru vecumā dažādi faktori, piemēram, fizioloģiskas pārmaiņas, medikamentu lietošana, funkcionālo spēju samazināšanās vai emocionālais stāvoklis var ietekmēt dažādus ikdienas paradumus. Protams,- arī ēšanas. Tādēļ ir svarīgi uzņemt organismam nepieciešamās galvenās uzturvielas – ogļhidrātus, šķiedrvielas, vitamīnus, olbaltumvielas un labos taukus. Vizualizējot, šīs ir galvenās uzturvielas, kas tiek norādītas arī uztura piramīdās – jo tuvāk piramīdas apakšai pārtikas produkti attēloti, jo lielāku daļu ikdienas uzturā tos vajadzētu iekļaut.
Dodies veselīgā pastaigā ar foto orientēšanos!
Ja nepieciešama ideja pastaigu maršrutam un plāno būt Rīgas centrā – iesakām apvienot pastaigu ar foto orientēšanos, atrodot kopumā 14 objektus, turklāt pie reizes ikdienā vēlamie 10 000 soļi jau “būs kabatā”!
Traumu profilakse ziemā un speciālistu ieteikumi kritienu gadījumā
Kā pareizi nokrist
Krītot ir svarīgi aizsargāt galvu – krītot uz aizmuguri, lieciet galvu uz priekšu, zodu pievelkot klāt krūškurvim; ja krītat uz priekšu, mēģiniet galvu pagriezt uz sāniem. Kritiena brīdī atlaidiet visus priekšmetus, kurus nesāt rokās. Krītot mēģiniet abas rokas vilkt sev klāt, jo, piezemējoties uz taisnām rokām, var salauzt gan plaukstas, gan apakšdelma kaulus.
Sasprindzinājums kritiena laikā var palielināt izredzes gūt traumu. Spriedze jūsu ķermenī neļaus absorbēt spēku no kritiena. Jūs varat mēģināt kritiena laikā izelpot, lai palīdzētu savam ķermenim atslābt.
Ko darīt, ja kritiens ir noticis
Nevajag censties uzreiz piecelties kājās, tas pasargā no iespējamiem papildu bojājumiem. Labāk ieturēt pauzi, nomierināties un saprast, kas ir noticis un kā jūtas ķermenis.
Pēc apzināšanās, kas ir noticis, un traumas seku novērtējuma varat mēģināt piecelties kājās. No sākuma ieteicams pagriezties uz sāniem, pievilkt ceļgalus un, pagriežoties ar roku palīdzību un atspiežoties uz kājām, celties augšā.
Lai pieceltos, palūdziet citu cilvēku palīdzību.
Kādas ir kaulu lūzuma pazīmes
Sāpes. Tā ir galvenā lūzuma pazīme. Sāpes pastiprinās, ja tiek veiktas jebkuras kustības. Atšķirībā no sasitumiem un sastiepumiem lūzuma gadījumā sāpes dinamikā būtiski nesamazinās.
Tūska. Lūzuma rajonā vienmēr veidojas tūska. Jo lielāka trauma, jo lielāka tūska.
Kustību ierobežojums. Lūzuma tuvumā locītavas nav iespējams pakustināt sāpju dēļ.
Nespēja atbalstīties uz traumētās kājas. Ja tiek salauzts kāds no kājas kauliem, tad parasti atbalstīties uz kājas nav iespējams. Mēģinājumi to darīt rada sāpes un nestabilitātes sajūtu.
Deformācija. Smagākos gadījumos ir redzamas rokas vai kājas formas izmaiņas, deformācija. Šāds simptoms ir raksturīgs lūzumiem ar kaulu fragmentu nobīdi. Parasti tas saistīts arī ar lielākām sāpēm un kustību ierobežojumu. Svarīgi ir neveikt liekas kustības ar traumēto roku vai kāju un meklēt mediķu palīdzību.
Ko darīt, ja ir lūzuma pazīmes
Ja pēc kritiena nav iespējams piecelties un pārvietoties, tad ieteicams zvanīt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam pa tālruni 113.
Ja spējat pārvietoties, bet, izvērtējot stāvokli pēc kritiena, rodas aizdomas par lūzumu, tad noteikti dodieties uz traumpunktu vai slimnīcas uzņemšanas nodaļu, lai veiktu papildu izmeklējumus un nozīmētu atbilstošu ārstēšanu. Parasti lūzumu diagnostikai tiek veikts rentgena izmeklējums. Ja rentgena uzņēmums nesniedz pilnīgu informāciju, var tikt nozīmēta datortomogrāfija. Ja aizdomas par lūzumu apstiprinās, tad traumētā ekstremitāte tiek imobilizēta, uzliekot ģipsi. Savukārt, ja ārsts konstatē lūzumu ar kaulu fragmentu nobīdi vai nestabilu lūzumu, tad var tikt nozīmēta operācija. Operācijas laikā ārsts fiksē pareizā stāvoklī kaula lūzuma fragmentus ar metāla implantiem. Ciskas kaula kakliņa lūzuma gadījumā var tikt veikta gūžas locītavas aizvietošana ar mākslīgu locītavu. Šādu operāciju sauc par endoprotezēšanu.
Lūzumu profilakse
Rūpējieties par kaulu veselību. Lietojiet D vitamīnu, kalciju saturošus uztura bagātinātājus, pirms tam konsultējoties ar ārstu. Pārbaudiet kaulu blīvumu. Pazemināts kaulu blīvums raksturīgs pacientam ar osteoporozi jeb kaulu trauslumu. Osteodensitometrija ir metode, ar kuras palīdzību tiek pārbaudīts kaulu blīvums. Ja izmeklējumā tiek konstatēta osteoporoze, tad par turpmāko rīcību konsultējieties ar savu ģimenes ārstu, jo osteoporozi var ārstēt.
Vingrojiet. Kļūstot vecākiem, lielākā daļa cilvēku zaudē koordināciju, elastību un līdzsvaru, kas palielina krišanas risku. Regulāra vingrošana uzlabo muskuļu spēku un līdzsvaru. Pētījumos norādīts, ka tieši līdzsvara vingrojumi samazina kritiena risku pat līdz 25%. Lai uzlabotu līdzsvaru un koordināciju, ir nepieciešama mērena vingrinājumu programma, kas senioriem jāveic regulāri, vēlams, speciālista uzraudzībā.
Esiet aktīvi, esiet droši. Fiziskās aktivitātes, kas ir vērstas uz spēka, līdzsvara, elastības un izturības treniņu, var samazināt kritiena risku. Ir pierādīts, ka programmas, kurās iekļauti divi vai vairāki no šiem komponentiem, samazina kritiena ātrumu. Kustības palīdz saglabāt arī locītavu veselību.
INFORMĀCIJU SAGATAVOJA RĪGAS 2.SLIMNĪCAS SPECIĀLISTI
Ziemas apstākļiem atbilstošu tehnisko palīglīdzekļu lietošana
Kritienu sekas var būt nepatīkamas visiem, taču vecāka gadagājuma cilvēkiem tie var kļūt liktenīgi. Tādēļ īpaši šobrīd, kad uz ceļiem vērojama atkala un ledus, aicinām būt īpaši uzmanīgiem! Lai izvairītos no kritiena, svarīgi ievērot vairākus priekšnosacījumus, piemēram, valkāt apavus, kas nodrošina saķeri ar sniegu vai apledojušu virsmu, kā arī ejot labāk turēt rokas gar sāniem, jo tas palīdzes saglabāt līdzsvaru uz slidenas virsmas. Vēl vērtīgs ieteikums ir lietot palīglīdzekļus, kas palīdzēs nodrošināt stabilāku atbalstu. Daži piemēri:
Ziemas pretslīdes radze. Ja pārvietojoties tiek izmantots kāds no mobilitātes tehniskajiem palīglīdzekļiem, piemēram, spieķis vai elkoņa atbalsta kruķi, tiek rekomendēts izmantot ziemas pretslīdes radzi, kuru iespējams viegli pacelt, tādējādi nodrošinot iespēju spieķi vai elkoņa atbalsta kruķi(-us) lietot iekštelpās, savukārt, nolaižot radzi, tos būs ērti un droši lietot ārējā vidē. Ziemas pretslīdes radze nodrošinās tehniskā palīglīdzekļa saķeri ar virsmu, līdz ar to būtiski mazinās kritiena risku.
1. attēls Ziemas pretslīdes radze
Ziemas zoles apaviem. Būtiski ir lietot apavus, kuri ir atbilstoša izmēra un stabili. Papildus tam, lai uzlabotu saķeri un personai sniegtu vēl lielāku drošības sajūtu, iespējams lietot ziemas zoles ar metāla radzēm. Tās ir divu veidu – uzmaucamas uz apavu purngaliem vai arī uz visas zoles.
2. attēls Ziemas zoles apaviem
Tāpat, ja pārvietojoties tiek izmantoti kādi no mobilitātes tehniskajiem palīglīdzekļiem, svarīgi, lai tie būtu individuāli pielāgoti personas antropometriskajiem rādītājiem. Tā, piemēram, lietojot elkoņa atbalsta kruķus, svarīgi ievērot:
- pārvietojoties elkoņiem jābūt saliektiem ~ 30° leņķī;
- elkoņa atbalsta augšējai malai jābūt ~ 2–3 cm zem elkoņa locītavas;
- roku atbalstam jābūt plaukstas pamatnes locītavas līmenī.
Savukārt, lietojot spieķi, tripodu vai kvadripodu, to rokturim arī jābūt plaukstas pamatnes locītavas līmenī.
Lai maksimāli mazinātu kritiena risku, nereti nepieciešama gan specialistu, gan tuvinieku iesaiste, lai ar personu, kura pakļauta kritiena riskam, tiktu pārrunāti drošas pārvietošanās pamatprincipi, tehnisko palīglīdzekļu lietošana, aktivitāšu modificēšana.
Informāciju sagatavoja:
RĪGAS 2.SLIMNĪCAS SPECIĀLISTI:
Kā pasargāt sevi no kritienu riska. Iesaka Rīgas 2.slimnīcas speciālisti
Kritienu sekas var būt nepatīkamas visiem, taču vecāka gadagājuma cilvēkiem tie var kļūt liktenīgi. Tādēļ īpaši šobrīd, kad uz ceļiem vērojama atkala un ledus, aicinām būt īpaši uzmanīgiem!
Rīgas 2. slimnīca – no stratēģijas līdz zīmolam
Rīgas domes (RD) kapitālsabiedrība SIA “Rīgas 2. slimnīca” atklājusi pilnveidoto zīmolu, prezentējot logotipu un vēstījumu, kas balstās uz medicīnas iestādes stratēģiju. Logotips atspoguļo slimnīcas profilu un vīziju – sadarbību starp pacientu un mediķi, pacientu mobilitāti un kustības prieku, slimnīcas sasniegumus.
Cigun – smelties spēku un līdzsvarot enerģiju
Ciguna vingrinājumu sistēma radusies senajā Ķīnā jau vairāk nekā pirms 5000 gadiem. “Ci” nozīmē “iekšējā enerģija”, bet “Gun” – “darbs ar sevi”. Ciguna vingrojumi ir ļoti vienkārši izpildāmi, neprasa īpašu sagatavotību, lokanību vai priekšzināšanas, turklāt vingrot var jebkurā vecumā.
Rīgas domes Labklājības departamenta īstenotajā projektā “Mēs par veselīgu Rīgu!”* iedzīvotājiem ir iespēja bez maksas apmeklēt cigun nodarbības, kurās piedalās iedzīvotāji arī ļoti cienījamā vecumā, piemēram, pat 94 un 95 gadu vecumā. “Možums acīs un azarts dzīvot” – tā savas ciguna vingrotāju grupiņas dalībniekus raksturo viena no ciguna instruktorēm – Anita Tamašauska.
Ir arī dalībnieki, kuri ciguna nodarbības turpina apmeklēt jau kopš paša projekta sākuma, laika gaitā paplašinot gan draugu loku, gan atrodot domubiedrus, ar kuriem dalīt kustību prieku. Kā raksturo instruktore, dabas, zemes un debesu spēka mijiedarbībā mūsu pašu enerģija gluži vai atdzīvojas.
Elpa ir būtisks pamats šo vingrojumu izpildē – saskaņā ar ciguna praksi, ieelpojot gaisu, cilvēks ieelpo arī visas piecas dabas stihijas. Ķīniešu tradīcijās tās ir uguns, ūdens, zeme, metāls un koks. Ieelpojot gaisu, izelpa jāvirza pa visu ķermeni.
Dažādie fizisko kustību vingrinājumi, pašmasāžas tehnikas un elpas sakārtošana dod virkni pozitīvu ieguvumu veselībai: palīdz sakārtot domas, kustības, uzlabot darbaspējas, veselīgu miegu, atslābināt nervu sistēmu, mazināt stresa sekas, kā arī muguras un galvas sāpes. Izmantojot elpas spēku, mērķtiecīgi virzot domas un ķermeņa spēku vienotā plūdumā, tas palīdz veicināt gan psihoenerģētisko līdzsvaru, gan attīstīt līdzsvaru un uzlabot stāju arī tiešākā nozīmē.
Ciguna vingrošanā:
- elpa ir lēna, gara un dziļa. Elpošanas veidi var variēties no vēdera un dziļās elpošanas līdz elpošanai ar skaņām;
- kustības visbiežāk ir maigas un plūstošas, relaksējošas;
- domas saistās ar uzmanības koncentrēšanu un vizualizāciju.
Dinamiskās jeb aktīvās ciguan tehnikas galvenokārt koncentrējas uz ķermeņa, īpaši uz roku un kāju, kustībām. Meditatīvās jeb pasīvās ciguna kustības var praktizēt, ieņemot noteiktu pozu stabilitātei un veicot elpas un prāta vingrinājumus.
Ja vēlaties pieteikties ciguna nodarbībām, aicinām ieskatīties Pasākumu kalendārā, izvēloties sev ērtāko laiku un vietu, turklāt nemaksājot par tām ne centa – pašiem vien jāparūpējas par nokļūšanu nodarbības vietā un jāpiesakās pie ciguna instruktoriem.
* Nodarbības tiek īstenotas Eiropas Savienības Sociālā fonda projekta Nr.9.2.4.2./16/I/021 “Mēs par veselīgu Rīgu – daudzveidīgi un pieejami veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi!” ietvaros.
Piesakies nākamajām bezmaksas lekcijām tiešsaistē – Kā atrast, stiprināt un noturēt savus iekšējos resursus
22., 29. novembra un 6.decembra vakarā (plkst. 18:00-19:30) aicinām noklausīties bezmaksas tiešsaistes lekciju ciklu par iekšējo resursu stiprināšanu emocionālās labsajūtas veicināšanai.
Lekcijas vadīs klīniskā psiholoģe Lauma Tīsa. Reģistrācijas saite ŠEIT – https://forms.gle/9oieuzwxAq8mKRsE9
Lekcijas notiks zoom platformā (saite uz lekciju norisi tiek nosūtīta pēc reģistrācijas).
Pieteikties iespējams gan visām trim lekcijām, gan kādai no tām atsevišķi.
Reģistrācija: www.lapsihologi.lv. Vairāk informācijas par lekciju norisi, rakstot uz e-pastu atkaribas.psihologi@gmail.com
Vienā lekciju ciklā ietvertas lekcijas par šādām tēmām:
- 1.lekcija: Iekšējos resursus meklējot (22.novembrī).
- 2.lekcija: Iekšējie resursi: izvēlēties patiesi svarīgāko (29.novembrī).
- 3.lekcija: Iekšējie resursi: nepazaudēt un noturēt (6.decembrī).
Rīgā norisinājās Eiropas Slimnīcu un veselības aprūpes federācijas vadības sanāksme
2022.gada 31. oktobrī Rīgā norisinājās Eiropas Slimnīcu un veselības aprūpes federācijas (European Hospital and Healthcare Federation – HOPE) pārstāvju ikgadējā sanāksme. Eiropas medicīnas iestāžu jumta organizāciju vadītājus uzņēma Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB), starptautisko sanāksmi rīkojot Rīgas 2. slimnīcā, Pārdaugavā. Iepriekš HOPE sanāksme Latvijā norisinājās 2012. gadā.
HOPE ir Eiropas bezpeļņas organizācija, kura kopš 1966. gada nodrošina starptautisku pieredzes apmaiņu veselības aprūpes vidē. Federācija pārstāv 36 valstu publisko un privāto slimnīcu un veselības aprūpes iestāžu asociāciju vai biedrību intereses. Sanāksmes laikā tiks ieskicēti aktuālākie jautājumi medicīnas aprūpes un sociālajā jomā, tostarp inflācijas un enerģētikas krīzes ietekme uz slimnīcu darbību, kā arī labās prakses ietekmes mazināšanai. Latvijas slimnīcu intereses jau 25 gadus pārstāv LSB.
“Latvijas Slimnīcu biedrība kā HOPE nacionālā pārstāve ir gandarīta par iespēju jau otro reizi Rīgā uzņemt kolēģus no visas Eiropas. Ir svarīgi Latvijas medicīnas iestāžu problēmas risināt Eiropas kontekstā, gan apmainoties idejām, gan piedaloties pieredzes apmaiņas programmā,” komentēja dr. Jevgēņijs Kalējs, LSB valdes priekšsēdētājs.
Ik gadu tiek realizēta starptautiskās pieredzes apmaiņas programma “HOPE”, kurā aktīvi piedalās arī LSB pārstāvji. Šogad programmas dalībnieku gala konferencē piedalījās 10 pārstāvji, tostarp dr. Sandris Petronis, Rīgas 2. slimnīcas valdes priekšsēdētājs, LSB valdes loceklis.
Gadskārtējā pieredzes apmaiņas programmas “HOPE” dalībnieku sanāksmē, kas norisinājās šā gada jūnija sākumā Briselē, tika pieņemts, ka ikgadējā HOPE vadītāju sanāksme norisināsies Rīgas 2. slimnīcā.
Programmas galvenais mērķis ir dalīties pieredzē un sekmēt zināšanu mijiedarbību, kā arī pārnesi starp medicīnas jomā slimnīcās strādājošiem speciālistiem visā Eiropā. Pēdējos gadus liels uzsvars ir tieši uz pierādījumos balstītu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu. Nākamā pieredzes apmaiņa notiks 2023. gada maijā.
Pārbaudīt holesterīna un glikozes līmeni asinīs – vienkārši, bet ļoti svarīgi!
Paaugstināts holesterīna un glikozes (cukura) līmenis asinīs ir riska faktors, kas ietekmē sirds un asinsvadu sistēmu, turklāt holesterīna vielmaiņas traucējumi var būt arī iedzimti un simptomi neparādīties uzreiz – tādēļ nevajag atlikt holesterīna līmeņa pārbaudi uz vēlāku laiku un pārbaudīt to vajadzētu ikvienam. Ja ikdienas gaitās šķiet, ka visu darāmo ir grūti atcerēties – vērts izveidot savu veselības dienasgrāmatu, kurā ierakstīt gada laikā veicamās profilaktiskās veselības pārbaudes.
