Izstrādāta mācību filma pusaudžiem par narkotiskajām vielām un to radītajām sekām

Posted on | by Gunta

Veselības ministrija kopā ar ekspertiem ir izstrādājusi mācību filmu pusaudžiem par narkotiskajām vielām un to radītajām sekām. Filma skaidro atkarību raisošo vielu būtību un to, kā palīdzēt pateikt “nē” narkotikām. 

Mācību filma radīta, lai sekmētu pusaudža kritisko domāšanu un problēmsituāciju risināšanu dažādās pusaudzim atpazīstamās dzīves situācijās un rosinātu pieņemt savai veselībai un drošībai labvēlīgus lēmumus. Mācību filmu veido divas epizodes. Pirmajā epizodē “Vielas un atkarības” narkoloģe Inga Landsmane sniedz skaidrojumus par populārāko narkotisko vielu nelabvēlīgo ietekmi uz veselību, psihisko stāvokli, uzvedību, atkarību veidošanās mehānismiem un lietošanas sekām. Otrajā epizodē “Kā palīdzēt pateikt “nē” narkotikām” psihoterapeits Artūrs Miksons analizē atkarību mehānismu, to, ko cilvēki meklē narkotikās un sniedz padomus, kā jaunietim pateikt “nē” narkotisko vielu lietošanai, nekļūstot apsmietam un atraidītam. Filma sniedz informāciju arī par to, kur meklēt palīdzību un atbalstu atkarību jautājumos.

Lai arī mācību filmas primārā mērķauditorija ir jaunieši vecumā no 13 līdz 18 gadiem, tomēr tā ir arī kā atbalsta materiāls vecākiem un pedagogiem darbā ar pusaudžiem. Katras epizodes beigās iekļauti diskusiju veicinoši jautājumi. Pārrunājot tos, pusaudži var modelēt situācijas, kurās, pamatojoties uz filmas saturu, tiek piedāvāts iedomāties sevi kādā filmas epizodē, iejusties dažādās situācijās, tādējādi veicinot empātiju un ļaujot detalizētāk veidot izpratni par filmā iesaistīto varoņu rīcības motīviem, prognozēt rīcības sekas. Tas palīdz pārdomāt savu uzvedību un attieksmi un, padziļinoties izpratnei, sekmē attieksmes un uzvedības maiņu. Savukārt pedagogiem pieejams metodiskais materiāls, kas ietver situācijas aprakstu, filmas satura izklāstu un ieteikumus, kā strādāt ar filmu.

Filmai ir pievienoti subtitri un izstrādāta arī filmas versija ar surdotulkojumu. Filma tapusi Veselības ministrijas īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta “Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” (identifikācijas Nr. 9.2.4.1/16/I/001) ietvaros. 

 

Filma ar surdotulkojumu pieejama šeit: https://ej.uz/sbyi

Materiāls mācību filmai pieejams šeit: https://ej.uz/kmyj

 

Foto: Veselības ministrija

Biežākās acs traumas. Zilās gaismas filtri un to efektivitāte.

Posted on | by Gunta

Bieži neaizdomājamies par acs ievainojumiem, darot ikdienas darbus, bet, tā kā lielākā daļa no šādiem savainojumiem notiek mājās un no tiem iespējams izvairīties, ieteicams pievērst uzmanību rūpēm par acu drošību. Biežākās acs traumas rada kāds svešķermenis radzenē vai zem plakstiņa. Tas var izraisīt radzenes nobrāzumu, acs gļotādas iekaisumu. Diemžēl tikai aptuveni trīs no desmit cilvēkiem lieto acu aizsardzības līdzekļus, kad tie būtu vajadzīgi. Vairums acs traumu ir viegli novēršamas, tāpēc svarīgi ievērot drošības pamatprincipus gan saulainās dienās, lai aizsargātu acis no ultravioletajiem stariem, gan sadzīviskās situācijas, lai novērstu nepatīkamus atgadījumus:

  1. darbojoties darbnīcā vai garāžā jālieto aizsargbrilles, lai pasargātu acis no putekļiem, lidojošām atlūzām, dzirkstelēm, izgarojumiem. Elektroinstrumentu lietošanas laikā acīs var negaidīti ielidot koka skaidas u.c. un izraisīt ievainojumu;
  2. darbojoties pagalmā vai dārzā svarīgi vilkt aizsargbrilles, kad lieto zāles pļāvēju, trimmeri vai tamlīdzīgas ierīces, jo mazi akmentiņi, smiltis, gruži u.tml. svešķermeņi var negaidīti strauji lidot gaisā un nonākt acīs;
  3. sportojot īpaši svarīgi lietot katram sporta veidam nepieciešamo aizsargekipējumu, ķiveri, brilles, lai mazinātu iespēju gūt traumu no bumbas, sitiena vai kritiena rezultātā;
  4. uzmanīgi jālieto sadzīves ķīmija, acs ķīmisku apdegumu var iegūt, piemēram, iešļakstot tīrīšanas līdzekli acīs vai paberzējot acis ar rokām, mājas tīrīšanas laikā. Svarīgi tīrīšanas laikā lietot gumijas cimdus, vēdināt telpas un uzmanīgi apieties ar izsmidzināmiem līdzekļiem, lai tie nejauši netiktu iepūsti acīs;
  1. jālieto saulesbrilles vai sporta brilles ar ultravioleto (UV) staru aizsardzību. Saules UV stari palielina kataraktas un mākulas deģenerācijas attīstības risku, tāpēc ir svarīgi izvēlēties brilles, kas aizsargā gan no UVA, gan no UVB stariem.

Bet no kā īsti aizsargā brilles ar zilās gaismas filtriem?

Mūsdienās ikdienā gandrīz nav iespējams izvairīties no ilgas laika pavadīšanas pie ekrāniem. Īpaši to izjutām pandēmijas laikā attālināto mācību un darba dēļ – telefons, dators, planšetdatori u.c. ekrānierīces ir nepārtraukti līdzās un tos lietojam pat astoņas un vairāk stundas dienā.

Zilā gaisma ir sastopama dabīgi saules staros un arī mākslīgajā apgaismojumā – spuldzēs, LED lampās, datora ekrānos, telefonos u.c. ierīcēs ar ekrāniem. Pēdējos gados brilles ar zilās gaismas filtriem bieži tiek ieteiktas, lai mazinātu acu nogurumu un iespējamu tīklenes bojājumu, kas varētu rasties zilās gaismas ietekmē pēc ilga laika. Tomēr pētījumi rāda, ka daudzus ekrānierīču izraisītos nevēlamos simptomus brilles ar zilās gaismas filtriem nespēj novērst. Jutīgums pret gaismu, galvassāpes, pasliktināta redze, miglaina redze, muguras un kakla sāpes un līdzīgi simptomi var būt saistīti ar nepareizu datora ekrāna novietojumu, atspīdumu no ekrāna, ilgu vēršanos ekrānā bez pārtraukuma, samazinātu mirkšķināšanas biežumu un, līdz ar to, acs sausumu. Lai uzlabotu šos simptomus, vēlams pievērst uzmanību sēdēšanas pozai, ik pa laikam piecelties no sēdus pozīcijas un ik pēc 20 minūtēm vismaz 20 sekundes novērsties no ekrāna un palūkoties tālumā. Tāpat acs sausuma sajūtai var palīdzēt acs pilieni, tomēr ieteicams konsultēties ar speciālistu, jo, iespējams, ekrāni nav šīs sajūtas cēlonis. Speciālists varēs arī ieteikt piemērotākos acu pilienus, ja tie būs nepieciešami.

Zilā gaisma var iztraucēt dienas – nakts ritmu jeb cirkadiāno režīmu, kas organismam signalizē, kad ir laiks doties gulēt un kad pamosties. Ja vakaros bieži pavadiet laiku pie datora vai telefona ekrāna, iespējams, vērts izmēģināt brilles ar zilās gaismas filtriem normāla dienas – nakts režīma uzturēšanai. Tomēr jāatzīmē, ka pētījumi par briļļu ar zilās gaismas filtriem ietekmi uz miega ilgumu un kvalitāti ir neviennozīmīgi, tāpēc visdrošāk labākam miegam ieteicams atturēties no ekrānierīču lietošanas vismaz divas stundas pirms miega.

Raksta autore: Dace Markevica, oftalmologs. 

Raksts tapis, Rīgas domes Labklājības departamentam sadarbojoties ar SIA "OnPlate"

Veselīgs uzturs senioriem

Posted on | by vr_admin

Veselīgam un sabalansētam uzturam ir svarīga loma jebkurā vecumā, tomēr senioru vecumā dažādi faktori, piemēram, fizioloģiskas pārmaiņas, medikamentu lietošana, funkcionālo spēju samazināšanās vai emocionālais stāvoklis var ietekmēt dažādus ikdienas paradumus. Protams,- arī ēšanas. Tādēļ ir svarīgi uzņemt organismam nepieciešamās galvenās uzturvielas – ogļhidrātus, šķiedrvielas, vitamīnus, olbaltumvielas un labos taukus.  Vizualizējot, šīs ir galvenās uzturvielas, kas tiek norādītas arī uztura piramīdās – jo tuvāk piramīdas apakšai pārtikas produkti attēloti, jo lielāku daļu ikdienas uzturā tos vajadzētu iekļaut.

Continue reading →

Traumu profilakse ziemā un speciālistu ieteikumi kritienu gadījumā

Posted on | by vr_admin

Kā pareizi nokrist

Svarīgi aizsargāt galvu – krītot uz aizmuguri, galva jāliec uz priekšu, zodu pievelkot klāt krūškurvim; savukārt krītot uz priekšu, jāmēģina galvu pagriezt uz sāniem. Kritiena brīdī jāatlaiž visi priekšmeti, kas tiek nesti rokās. Krītot jāmēģina abas rokas vilkt sev klāt, jo, piezemējoties uz taisnām rokām, var salauzt gan plaukstas, gan apakšdelma kaulus.

Sasprindzinājums kritiena laikā var palielināt izredzes gūt traumu. Spriedze ķermenī neļauj absorbēt spēku no kritiena. Var mēģināt kritiena laikā izelpot, lai palīdzētu savam ķermenim atslābt.

Ko darīt, ja kritiens ir noticis

Nevajag censties uzreiz piecelties kājās, tas pasargā no iespējamiem papildu bojājumiem. Labāk ieturēt pauzi, nomierināties un saprast, kas ir noticis un kā jūtas ķermenis.

Pēc apzināšanās, kas ir noticis, un traumas seku novērtējuma var mēģināt piecelties kājās. No sākuma ieteicams pagriezties uz sāniem, pievilkt ceļgalus un, pagriežoties ar roku palīdzību un atspiežoties uz kājām, celties augšā.

Lai pieceltos, jāpalūdz citu cilvēku palīdzība.

Kādas ir kaulu lūzuma pazīmes

Sāpes. Tā ir galvenā lūzuma pazīme. Sāpes pastiprinās, ja tiek veiktas jebkuras kustības. Atšķirībā no sasitumiem un sastiepumiem lūzuma gadījumā sāpes dinamikā būtiski nesamazinās.

Tūska. Lūzuma rajonā vienmēr veidojas tūska. Jo lielāka trauma, jo lielāka tūska.

Kustību ierobežojums. Lūzuma tuvumā locītavas nav iespējams pakustināt sāpju dēļ.

Nespēja atbalstīties uz traumētās kājas. Ja tiek salauzts kāds no kājas kauliem, tad parasti atbalstīties uz kājas nav iespējams. Mēģinājumi to darīt rada sāpes un nestabilitātes sajūtu.

Deformācija. Smagākos gadījumos ir redzamas rokas vai kājas formas izmaiņas, deformācija. Šāds simptoms ir raksturīgs lūzumiem ar kaulu fragmentu nobīdi. Parasti tas saistīts arī ar lielākām sāpēm un kustību ierobežojumu. Svarīgi ir neveikt liekas kustības ar traumēto roku vai kāju un meklēt mediķu palīdzību.

Ko darīt, ja ir lūzuma pazīmes

Ja pēc kritiena nav iespējams piecelties un pārvietoties, tad ieteicams zvanīt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam pa tālruni 113.

Ja var pārvietoties, bet, izvērtējot stāvokli pēc kritiena, rodas aizdomas par lūzumu, tad noteikti jādodas uz traumpunktu vai slimnīcas uzņemšanas nodaļu, lai veiktu papildu izmeklējumus un nozīmētu atbilstošu ārstēšanu. Parasti lūzumu diagnostikai tiek veikts rentgena izmeklējums. Ja rentgena uzņēmums nesniedz pilnīgu informāciju, var tikt nozīmēta datortomogrāfija. Ja aizdomas par lūzumu apstiprinās, tad traumētā ekstremitāte tiek imobilizēta, uzliekot ģipsi. Savukārt, ja ārsts konstatē lūzumu ar kaulu fragmentu nobīdi vai nestabilu lūzumu, tad var tikt nozīmēta operācija. Operācijas laikā ārsts fiksē pareizā stāvoklī kaula lūzuma fragmentus ar metāla implantiem. Ciskas kaula kakliņa lūzuma gadījumā var tikt veikta gūžas locītavas aizvietošana ar mākslīgu locītavu. Šādu operāciju sauc par endoprotezēšanu.

Lūzumu profilakse

Regulāri jārūpējas par kaulu veselību. Jālieto D vitamīns, kalciju saturoši uztura bagātinātāji, pirms tam konsultējoties ar ārstu. Jāpārbauda kaulu blīvums ar osteodensitometrijas metodi. Pazemināts kaulu blīvums raksturīgs pacientam ar osteoporozi. Ja izmeklējumā tiek konstatēta osteoporoze, tad par turpmāko rīcību jākonsultējas ar ģimenes ārstu.

Jāvingro. Kļūstot vecākiem, lielākā daļa cilvēku zaudē koordināciju, elastību un līdzsvaru, kas palielina krišanas risku. Regulāra vingrošana uzlabo muskuļu spēku un līdzsvaru. Pētījumos norādīts, ka tieši līdzsvara vingrojumi samazina kritiena risku pat līdz 25 %. Lai uzlabotu līdzsvaru un koordināciju, ir nepieciešama mērena vingrinājumu programma, kas senioriem jāveic regulāri, vēlams, speciālista uzraudzībā.

Jābūt aktīvam un drošam. Fiziskās aktivitātes, kas ir vērstas uz spēka, līdzsvara, elastības un izturības treniņu, var samazināt kritiena risku. Ir pierādīts, ka programmas, kurās iekļauti divi vai vairāki no šiem komponentiem, samazina kritiena ātrumu. Kustības palīdz saglabāt arī locītavu veselību.

INFORMĀCIJU SAGATAVOJA RĪGAS 2. SLIMNĪCAS SPECIĀLISTI

Ziemas apstākļiem atbilstošu tehnisko palīglīdzekļu lietošana

Posted on | by vr_admin

Kritienu sekas var būt nepatīkamas visiem, taču vecāka gadagājuma cilvēkiem tie var kļūt liktenīgi. Tādēļ, kad uz ceļiem vērojama atkala un ledus, aicinām būt īpaši uzmanīgiem! Lai izvairītos no kritiena, svarīgi ievērot vairākus priekšnosacījumus, piemēram, valkāt apavus, kas nodrošina saķeri ar sniegu vai apledojušu virsmu, kā arī ejot labāk turēt rokas gar sāniem, jo tas palīdzes saglabāt līdzsvaru uz slidenas virsmas. Vēl vērtīgs ieteikums ir lietot palīglīdzekļus, kas palīdzēs nodrošināt stabilāku atbalstu.

Ziemas pretslīdes radze. Ja pārvietojoties tiek izmantots kāds no mobilitātes tehniskajiem palīglīdzekļiem, piemēram, spieķis vai elkoņa atbalsta kruķis, tiek rekomendēts izmantot ziemas pretslīdes radzi, kuru iespējams viegli pacelt, tādējādi nodrošinot iespēju spieķi vai elkoņa atbalsta kruķi (-us) lietot iekštelpās, savukārt, nolaižot radzi, tos būs ērti un droši lietot ārējā vidē. Ziemas pretslīdes radze nodrošinās tehniskā palīglīdzekļa saķeri ar virsmu, līdz ar to būtiski mazinās kritiena risku.

Ziemas pretslīdes radze

1. attēls Ziemas pretslīdes radze

Ziemas zoles apaviem. Būtiski ir lietot apavus, kuri ir atbilstoša izmēra un stabili. Papildus tam, lai uzlabotu saķeri un personai sniegtu vēl lielāku drošības sajūtu, iespējams lietot ziemas zoles ar metāla radzēm. Tās ir divu veidu – uzmaucamas uz apavu purngaliem vai arī uz visas zoles.

Ziemas zoles apaviem

2. attēls Ziemas zoles apaviem

 

Tāpat, ja pārvietojoties tiek izmantoti kādi no mobilitātes tehniskajiem palīglīdzekļiem, svarīgi, lai tie būtu individuāli pielāgoti personas antropometriskajiem rādītājiem. Tā, piemēram, lietojot elkoņa atbalsta kruķus, svarīgi ievērot:

  • elkoņiem jābūt saliektiem ~ 30° leņķī;
  • elkoņa atbalsta augšējai malai jābūt ~ 2 – 3 cm zem elkoņa locītavas;
  • roku atbalstam jābūt plaukstas pamatnes locītavas līmenī.

Savukārt, lietojot spieķi, tripodu vai kvadripodu, to rokturim arī jābūt plaukstas pamatnes locītavas līmenī.

Lai maksimāli mazinātu kritiena risku, nereti nepieciešama gan specialistu, gan tuvinieku iesaiste, lai ar personu, kura pakļauta kritiena riskam, tiktu pārrunāti drošas pārvietošanās pamatprincipi, tehnisko palīglīdzekļu lietošana, aktivitāšu modificēšana.

 

Rīgas 2. slimnīca – no stratēģijas līdz zīmolam

Posted on | by vr_admin

Rīgas domes (RD) kapitālsabiedrība SIA “Rīgas 2. slimnīca” atklājusi pilnveidoto zīmolu, prezentējot logotipu un vēstījumu, kas balstās uz medicīnas iestādes stratēģiju. Logotips atspoguļo slimnīcas profilu un vīziju – sadarbību starp pacientu un mediķi, pacientu mobilitāti un kustības prieku, slimnīcas sasniegumus.

Continue reading →

Cigun – smelties spēku un līdzsvarot enerģiju

Posted on | by vr_admin

Ciguna vingrinājumu sistēma radusies senajā Ķīnā jau vairāk nekā pirms 5000 gadiem. “Ci” nozīmē “iekšējā enerģija”, bet “Gun” – “darbs ar sevi”. Ciguna vingrojumi ir ļoti vienkārši izpildāmi, neprasa īpašu sagatavotību, lokanību vai priekšzināšanas, turklāt vingrot var jebkurā vecumā.

Rīgas domes Labklājības departamenta īstenotajā projektā “Mēs par veselīgu Rīgu!”* iedzīvotājiem ir iespēja bez maksas apmeklēt cigun nodarbības, kurās piedalās iedzīvotāji arī ļoti cienījamā vecumā, piemēram, pat 94 un 95 gadu vecumā. “Možums acīs un azarts dzīvot” – tā savas ciguna vingrotāju grupiņas dalībniekus raksturo viena no ciguna instruktorēm – Anita Tamašauska.

Ir arī dalībnieki, kuri ciguna nodarbības turpina apmeklēt jau kopš paša projekta sākuma, laika gaitā paplašinot gan draugu loku, gan atrodot domubiedrus, ar kuriem dalīt kustību prieku. Kā raksturo instruktore, dabas, zemes un debesu spēka mijiedarbībā mūsu pašu enerģija gluži vai atdzīvojas.

Elpa ir būtisks pamats šo vingrojumu izpildē – saskaņā ar ciguna praksi, ieelpojot gaisu, cilvēks ieelpo arī visas piecas dabas stihijas. Ķīniešu tradīcijās tās ir uguns, ūdens, zeme, metāls un koks. Ieelpojot gaisu, izelpa jāvirza pa visu ķermeni.

Dažādie fizisko kustību vingrinājumi, pašmasāžas tehnikas un elpas sakārtošana dod virkni pozitīvu ieguvumu veselībai: palīdz sakārtot domas, kustības, uzlabot darbaspējas, veselīgu miegu, atslābināt nervu sistēmu, mazināt stresa sekas, kā arī muguras un galvas sāpes. Izmantojot elpas spēku, mērķtiecīgi virzot domas un ķermeņa spēku vienotā plūdumā, tas palīdz veicināt gan psihoenerģētisko līdzsvaru, gan attīstīt līdzsvaru un uzlabot stāju arī tiešākā nozīmē.

Ciguna vingrošanā:

  • elpa ir lēna, gara un dziļa. Elpošanas veidi var variēties no vēdera un dziļās elpošanas līdz elpošanai ar skaņām;
  • kustības visbiežāk ir maigas un plūstošas, relaksējošas;
  • domas saistās ar uzmanības koncentrēšanu un vizualizāciju.

Dinamiskās jeb aktīvās ciguan tehnikas galvenokārt koncentrējas uz ķermeņa, īpaši uz roku un kāju, kustībām. Meditatīvās jeb pasīvās ciguna  kustības var praktizēt, ieņemot noteiktu pozu stabilitātei un veicot elpas un prāta vingrinājumus.

Ja vēlaties pieteikties ciguna nodarbībām, aicinām ieskatīties Pasākumu kalendārā, izvēloties sev ērtāko laiku un vietu, turklāt nemaksājot par tām ne centa – pašiem vien jāparūpējas par nokļūšanu nodarbības vietā un jāpiesakās pie ciguna instruktoriem.

* Nodarbības tiek īstenotas Eiropas Savienības Sociālā fonda projekta Nr.9.2.4.2./16/I/021 “Mēs par veselīgu Rīgu – daudzveidīgi un pieejami veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi!” ietvaros.

Rīgā norisinājās Eiropas Slimnīcu un veselības aprūpes federācijas vadības sanāksme

Posted on | by Gunta

2022. gada 31. oktobrī Rīgā norisinājās Eiropas Slimnīcu un veselības aprūpes federācijas (European Hospital and Healthcare Federation – HOPE) pārstāvju ikgadējā sanāksme. Eiropas medicīnas iestāžu jumta organizāciju vadītājus uzņēma Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB), starptautisko sanāksmi rīkojot Rīgas 2. slimnīcā, Pārdaugavā. Iepriekš HOPE sanāksme Latvijā norisinājās 2012. gadā.

HOPE ir Eiropas bezpeļņas organizācija, kura kopš 1966. gada nodrošina starptautisku pieredzes apmaiņu veselības aprūpes vidē. Federācija pārstāv 36 valstu publisko un privāto slimnīcu un veselības aprūpes iestāžu asociāciju vai biedrību intereses. Sanāksmes laikā ieskicēti aktuālākie jautājumi medicīnas aprūpes un sociālajā jomā, tostarp inflācijas un enerģētikas krīzes ietekme uz slimnīcu darbību. Latvijas slimnīcu intereses jau 25 gadus pārstāv LSB.

“Latvijas Slimnīcu biedrība kā HOPE nacionālā pārstāve ir gandarīta par iespēju jau otro reizi Rīgā uzņemt kolēģus no visas Eiropas. Ir svarīgi Latvijas medicīnas iestāžu problēmas risināt Eiropas kontekstā, gan apmainoties idejām, gan piedaloties pieredzes apmaiņas programmā”, komentēja dr. Jevgēņijs Kalējs, LSB valdes priekšsēdētājs.

Ik gadu tiek realizēta starptautiskās pieredzes apmaiņas programma “HOPE”, kurā aktīvi piedalās arī LSB pārstāvji. Šogad programmas dalībnieku gala konferencē piedalījās 10 pārstāvji, tostarp dr. Sandris Petronis, Rīgas 2. slimnīcas valdes priekšsēdētājs, LSB valdes loceklis.

Gadskārtējā pieredzes apmaiņas programmas “HOPE” dalībnieku sanāksmē, kas norisinājās šā gada jūnija sākumā Briselē, tika pieņemts, ka ikgadējā HOPE vadītāju sanāksme norisināsies Rīgas 2. slimnīcā.

Programmas galvenais mērķis ir dalīties pieredzē un sekmēt zināšanu mijiedarbību, kā arī pārnesi starp medicīnas jomā slimnīcās strādājošiem speciālistiem visā Eiropā. Pēdējos gadus liels uzsvars ir tieši uz pierādījumos balstītu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu. Nākamā pieredzes apmaiņa notiks 2023. gada maijā.