No 1. līdz 7. augustam tiek atzīmēta Pasaules zīdīšanas veicināšanas nedēļa, kuras mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par zīdīšanas nepieciešamību mātes un bērna veselības saglabāšanā. Šogad šīs tematiskās nedēļas sauklis ir “Novēršot nevienlīdzību. Zīdīšanas atbalsts visiem.” (angl. “Closing the gap. Breastfeeding support for all.”).
Pasaules Veselības organizācija iesaka:
· uzsākt zīdīšanu stundas laikā pēc bērna piedzimšanas,
· nodrošināt ekskluzīvo* zīdīšanu līdz 6 mēnešu vecumam,
· nodrošināt zīdīšanu pēc pieprasījuma, kad vien bērns to vēlas, ieskaitot zīdīšanu naktī,
· nepiedāvāt bērnam pudelīti, māneklīti,
· 6 mēnešu vecumā uzsākt atbilstošu papildu ēdināšanu,
· zīdīt bērnu līdz 2 gadu vecumam vai ilgāk.
*bērns saņem tikai mātes pienu un nesaņem nekāda veida cietu barību vai citus šķidrumus (t. sk. ūdeni).
Statistika par pēdējiem 10 gadiem liecina, ka Latvijā ekskluzīvo zīdīšanu līdz 3 mēnešu vecumam saņem vidēji 33% bērnu, bet līdz 6 mēnešu vecumam ekskluzīvi zīdīti tiek vidēji 18% bērnu. Ir būtiski sniegt nepieciešamo atbalstu jaunajām māmiņām, lai šis rādītājs palielinātos un Latvijā bērni tiktu ekskluzīvi zīdīti pēc iespējas ilgāk.
Aicinām arī iepazīties ar baušļiem un mītiem par zīdīšanu:
10 baušļi par zīdīšanu *
- Ir svarīgi, lai bērns būtu pareizi pielikts pie krūts
Zīdīšanai nevajadzētu būt sāpīgai, mammai jāieņem ērta poza, tad var zīdīt, cik ilgi un bieži gribās. Ja krūtsgaliem ir parādījušies noberzumi, sasprēgājumi, mammai sāp mugura – tātad, mazulis nepareizi satver krūti vai ir zīdīšanai neērta poza. Dažkārt nepareiza pielikšana var arī būt bezsāpīga, bet bērnam tad neizdodas pilnvērtīgi izzīst pienu, un viņš var slikti uzņemt svaru. Šāda situācija ir jālabo. Mazulim nav pareiza krūtsgala satveršanas refleksa, viņš gaida, ka mamma viņam to iemācīs, un ne krūtsgala forma, ne krūšu lielums nav tam šķērslis.
- Zīdīšanas ilgumu un biežumu nosaka bērns
Mēs zīdam mazuli pēc pieprasījuma – pieliekam pie krūts pie jebkura nemiera un nenoņemam no tās, līdz viņš pats neatlaidīs. Mammas uzdevums ir sekot tam, lai abas krūtis labi un vienmērīgi tukšotos. Labāk ir dot vienu krūti vienā ēdināšanas reizē, tad bērns saņems ne tikai sākumpienu, bet arī trekno beigupienu – tas ir nodrošinājums tam, ka vēderiņš darbosies kā nākas un svara pieaugums būs labs. Pārtraukumi starp ēdināšanām dienas laikā bērniem pirmajos dzīves mēnešos vidēji nav ilgāki par divām stundām, bet mazulis var prasīt pēc krūts arī biežāk – tas ir pilnīgi normāli. Diennakts laikā var sanākt 10-12 ēdināšanas un vairāk, jo mātes piens, atšķirībā no maisījumiem, viegli pārstrādājas un ātri tiek uzņemts. Mātes piens satur fermentus paša pārstrādei, tādā veidā slodze mazuļa gremošanas sistēmai ir minimāla.
- Zīdīšana naktīs ir svarīga mammai un bērnam
Naktīs arī vajag zīdīt bērnu. Tas ir svarīgi viņam, lai labi pieņemtos svarā, un svarīgi mammai, lai viņai būtu pietiekami daudz piena. Nekāda „burvīga” tēja nepalīdzēs uzlabot laktāciju, ja krūtis pietiekami nestimulē bērns. Naktīs pārtraukumi starp ēdināšanām, vidēji, nav ilgāki par 4 stundām.
- Labāk ir atteikties no māneklīšiem un knupīšiem
Mazulis pavisam atšķirīgi satver knupīti un krūti – tiek iesaistītas atšķirīgas muskuļu grupas, dažādas zīšanas tehnikas. Knupītis apgrūtina iemācīties pareizi satvert krūtsgalu, izmantojot to, bērns var nesaņemt pietiekami daudz piena. Pietam, pastāv risks, ka bērns rezultātā atteiksies no krūts par labu knupītim.
- Nevajag atslaukt pienu pēc zīdīšanas
Piena ir tieši tik daudz, cik ir nepieciešams bērnam – mātes organisms tam pieskaņojas 2-3 nedēļu laikā pēc dzemdībām. Atslaukt pienu var būt nepieciešams gadījumos, kad māte ar bērnu ir šķirti kaut kāda iemesla dēļ.
- Krūtīm nav nepieciešama nekāda īpašā higiēna
Nevajag tās mazgāt vai smērēt ar kaut ko pirms un pēc zīdīšanas. Īpaši dziedzeri uz krūtīm izdala mīkstinošu bakteriālu smērvielu, ja to aktīvi mazgāt nost – āda paliek sausa, ir augstāks risks to traumēt. Pietiekami ir vienkārši parūpēties par regulārām gaisa vannām un ērtu, pēc izmēra pareizi piemeklētu, veļu.
- Nevajag svērt bērnu pirms un pēc ēdināšanas
Kontroles svēršanas nedod precīzu atbildi uz jautājumu, „vai bērnam pietiek piena”, zīdot pēc pieprasījuma. Lai sekotu svara pieaugumam, pilnībā pietiek nosvērt mazuli reizi nedēļā. Vai mazulis ir paēdis, var spriest pēc izlietoto autiņbiksīšu daudzuma. Pirmajā mēnesī labs rādītājs būs, ja novērojam bērniņam vēdera izeju 3 un vairāk reizes dienā, un pieslapinātas autiņbiksītes nomainām 6-8 reizes dienā.
- Līdz 6 mēnešiem zīdainim nav nepieciešams nekāds papildus uzturs vai dzirdīšana ar ūdeni
Mātes pienā ir absolūti viss, kas nepieciešams mazuļa uzturam. Tas par 87% sastāv no ūdens, kurš kompensē organisma nepieciešamību pēc šķidruma. Turklāt viss, izņemot mātes pienu, būs lieka slodze bērna gremošanas sistēmai.
- Zīdīšana ir veselīga mazulim līdz 2 gadiem un pat vairāk
Pēc gada samazinās piena barojošā vērtība – tā ir taisnība. Un tas arī ir dabiski, jo bērns tādā vecumā jau praktiski ēd to pašu ko pieaugušie. Mātes pienam mainās sastāvs, pieaug tā loma imunitātes uzturēšanā, gremošanā, smadzeņu augšanas un nervu sistēmas attīstības stimulācijā. Tomēr zīdīšana joprojām ir nozīmīga mazuļa psiholoģiskajam komfortam. Mamma var brīnišķīgi apvienot darbu, aktīvu dzīvi un sava bērna zīdīšanu
- Mammai ir nepieciešams informatīvais un psiholoģiskais atbalsts
Lai viss izdotos, vajadzīgas trīs lietas – vēlme, zināšanas un ticība saviem spēkiem. Ja mammai ir radušies jautājumi – labāk uzreiz vērsties pie zīdīšanas konsultanta, negaidot, kamēr tie pāraugs problēmās. Bet pat ja problēmas ir parādījušās, ticiet, tās ir atrisināmas, vajag tikai nedaudz pacensties.
10 mīti par zīdīšanu*
- Jo lielākas krūtis, jo vairāk tajās ir piena
Tas tā nav. Piena daudzums krūtīs nav atkarīgs no to formas vai izmēra.
- „Neveiksmīga” krūtsgalu forma var būt šķērslis zīdīšanai
Bērnam ir zīšanas reflekss, bet nav pareiza krūtsgala satveršanas refleksa, jo viņš „nezina” iepriekš, kādas krūtis viņam „tiks”. Tāpēc viņu var iemācīt satvert praktiski jebkuras formas krūšgalu, vienkārši dažkārt var būt nepieciešams nedaudz vairāk laika un pacietības.
- Neizdodas atslaukt pienu – tātad tā ir maz vai nav vispār
Piens izstrādājas zīšanas procesā, tāpēc krūtis nekad nemēdz būt „tukšas”. Bet nokāst ir vieglāk tās, kurām piemīt īpašība uzkrāt pienu – bet tā ir tikai individuāla īpašība, nekas vairāk.
- Bērns ir nemierīgs, bet pēc tam, kad viņam iedod maisījumu, uzreiz aizmieg uz vairākām stundām – tātad, viņam pietrūka mātes piens un viņš bija izsalcis
Maisījums – tā ir liela slodze organismam un visa enerģija tiek patērēta tā pārstrādei, tā arī rodas „mierīgs” miegs. Labāk risināt problēmu ar nemieru, noskaidrot, kas to bija izraisījis. Ja iemesls tiešām ir piena trūkums, tad pie tā ir jāstrādā, nevis jāsāk lietot maisījums.
- Ja mamma ir saslimusi – viņa var caur pienu aplipināt bērnu
Pastāv tikai ļoti neliels skaits mammas slimību, kuru laikā mātes piens var kaitēt bērnam. Jebkurai saaukstēšanās ir inkubācijas periods, kura laikā bērnam JAU ir bijusi iespēja „iepazīties” ar vīrusu – izraisītāju. Ja mamma ir saslimusi, viņai pienā nekavējoties paaugstinās pretvielu aizsardzības līmenis, un pārstāt zīdīt bērnu šajā situācija nozīmē atņemt viņam aizsardzību. Tādā veidā, mammai saslimstot, galvenais – izvēlēties ārstēšanās veidu, kas ir apvienojams ar zīdīšanu. Tad bērns nesaslims vai pārnesīs slimību maksimāli vieglā formā
- Piens stresa dēļ var pazust uz visiem laikiem vai „izdegt” no augstas temperatūras
Ja mamma pārcietusi lielu stresu vai saslimusi – tas tiešām var novest pie piena daudzuma samazināšanās un tā blokādes krūtīs (stresa gadījumā), bet tās ir tikai laicīgas grūtības, kuras ir iespējams pārvarēt.
- Nedrīkst pieradināt mazuli aizmigt vai nomierināties ar krūti, savādāk viņu pēc tam nevarēs pat uz neilgu laiku atstāt ne ar vienu citu, izņemot mammu
Zīžot krūti, bērns saņem endorfīnus, tie ir laimes un baudas sajūtas hormoni, kuri kompensē jebkuru stresu. Tāpēc viņam ir pilnīgi dabiski nomierināties un aizmigt zem mammas krūtīm. Pietam mazulis brīnišķīgi saprot, ka krūts nav visiem, un ar citiem ģimenes locekļiem viņš atradīs citu veidu, kā nomierināties.
- Ir kaitīgi daudz nēsāt bērnu uz rokām, šūpināt un ņemt pie sevis gultā zīdīšanai
Ne velti ķīnieši apgalvo, ka grūtniecība ilgst 18 mēnešus: 9 no tiem nēsājam mazuli sevī un vēl 9 – uz rokām. Taktīlā stimulācija veicina augšanas hormona izdalīšanos – jo vairāk „roku”, jo labāk. Jo komfortablāk bērnam noritēs šis pilnās atkarības periods, jo pārliecinātāks par sevi, atvērtāks pasaulei viņš būs nākotnē.
Šūpināšana – ir lielisks veids, kā nomierināt bērnu, pietam, tas veicina viņa vestibulārā aparāta attīstību. Svarīgi vien darīt to pareizi – šūpinām, stingri piespiežot mazuli sev klāt, tas ir, līdz ar savu ķermeni (sevi mēs nekad neiešūposim pārāk stipri).
Zīdot bērnu guļus, mamma labi atpūšas, un tā ir ērtākā pozīcija nakts ēdināšanai.
Nevajag baidīties, ka dēļ visa iepriekš uzskaitītā mazulis izaugs nepatstāvīgs vai paliks vecāku gultā uz visiem laikiem. Viņam ir iedzimta programma pieaugt un attīstīties, un jo labāk mēs nodrošināsim viņa primārās vajadzības, jo sekmīgāk viņš šo programmu realizēs.
- Bez pudelītes vai knupīša nav iespējams ar bērnu izbraukt no mājas
Pēc tam, kad zīdīšana ir iegājusies, un mamma jau apradusi ar savu jauno lomu, droši var doties ar mazuli ceļojumā un ciemos. Vienkārši vajag ņemt vērā viņa miega un zīdīšanas ritmus. Šobrīd tiek pārdotas daudzas brīnišķīgas palīgierīces bērnu nēsāšanai, moderns „zīdīšanas” apģērbs mammām – tas ļauj zīdīt bērniņu nemanot apkārtējiem, praktiski jebkurā vietā un jebkurā situācijā.
- Tiklīdz izaugs zobi – bērns sāks kost, un jau vajadzēs viņu atradināt no krūts
Zobi nebūt nav šķērslis zīdīšanai. Ja bērns sāk kost krūtī, vajag mierīgi viņu no krūts noņemt un nodemonstrēt savu nevēlēšanos komunicēt šādā veidā. Parasti pēc dažiem mēģinājumiem bērns saprot, ka rezultāts neatbilst gaidāmajam, un pārstāj tā darīt.
zidisana
* Raksta autore ir zīdīšanas veicināšanas konsultante Sandra Lase. Raksts pirmo reizi publicēts “Tautas veselības gadagrāmatā 2013”.
