Lieldienu brīvdienas ir laiks, ko pavadām, baudot dabu, atpūtu un svētku noskaņu. Taču arī svētku laikā negaidīti var saslimt, gūt traumu vai rasties cita situācija, kad vajadzīgs steidzams ārsta padoms. Tādēļ svarīgi zināt, kur meklēt vajadzīgo palīdzību. Nacionālais veselības dienests (NVD) sagatavojis praktisku informāciju par medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējām svētku brīvdienu laikā.

Ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis – 66016001

Vienkāršas saslimšanas, piemēram, saaukstēšanās, kakla sāpes, neliels drudzis, gremošanas traucējumi, gadījumā un hronisku slimību paasinājuma gadījumā aicinām sazināties ar Ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa speciālistiem, zvanot 66016001. Eksperti sniegs medicīniskus padomus par ieteicamo rīcību. Tāpat padomu var saņemt gadījumā, kad rodas šaubas, vai vajadzīga tūlītēja došanās pie ārsta, vai apmeklējumu tomēr var atlikt līdz nākamai darba dienai.

Dežūrārsti lielākajās Latvijas pilsētās

Lielākajās Latvijas pilsētās ir pieejami dežūrārstu pakalpojumi. Dežūrārsts sniedz tādus pašus pakalpojumus kā ģimenes ārsts un viņa konsultāciju var saņemt klātienē. Aktuālo dežūrārstu darba grafiku un pieņemšanas vietas var uzzināt NVD tīmekļvietnes www.vmnvd.gov.lv sadaļā “Dežūrārsti (ārpus ģimenes ārstu darba laika)”.

Steidzamās medicīniskās palīdzības punkti un slimnīcu uzņemšanas nodaļas

Traumu, apdegumu, pēkšņu veselības pasliktināšanās vai citu akūtu situāciju gadījumos palīdzību var saņemt tuvākajā steidzamās medicīniskās palīdzības punktā vai slimnīcas uzņemšanas nodaļā.

Atceries! Pirms lēmuma patstāvīgi doties uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu, ieteicams piezvanīt un pārrunāt situāciju, lai pārliecinātos, ka vajadzīgā palīdzība tur tiek sniegta. Piemēram, ir slimnīcu uzņemšanas nodaļas, kurās var vērsties, ja ir aizdomas par kaula lūzumu vai vajadzīga brūces šūšana, savukārt citās var saņemt palīdzību, ja gūti ķermeņa apdegumi. Jāņem vērā, ka došanās uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu nav alternatīva plānveida pakalpojumu saņemšanai. Tas ir risinājums akūtos gadījumos, kad nepieciešama tūlītēja medicīniska palīdzība.

Ārkārtas situācijās – zvans 113 vai 112

Dzīvībai bīstamos gadījumos, piemēram, ja ir pēkšņas sāpes krūtīs, gūta smaga trauma vai cilvēks atrodas bezsamaņā, nekavējoties jāzvana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam pa tālruni 113 vai uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112.

NVD atgādina – lai svētku brīvdienās izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, ir vērts arī laikus pārbaudīt savu mājas aptieciņu un pārliecināties, ka tajā ir viss nepieciešamais. Vai tajā ir pieejami medikamenti, kurus regulāri lietojat, kā arī pirmās palīdzības piederumi. Ja ir hroniskas slimības, ieteicams neatlikt recepšu atjaunošanu, lai brīvdienās, kad ģimenes ārsts nav pieejams, nebūtu jāsaskaras ar regulāri lietojamo zāļu trūkumu.

Tāpat svarīgi pievērst uzmanību  arī savam svētku galdam – sabalansēts uzturs, pietiekams ūdens daudzums un izkustēšanās svaigā gaisā palīdzēs justies organismam labāk un daudz patīkamāk pavadīt svētku laiku.

Detalizēta informācija par medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējām svētku brīvdienās ir pieejama NVD tīmekļvietnes www.vmnvd.gov.lv sadaļā “Kur saņemt medicīnisko palīdzību?”.

Informāciju sagatavoja:

Kitija Grīna

Nacionālā veselības dienesta

Sabiedrisko attiecību speciāliste

Tālr.: 67043787, 26370464

Līdz ar pavasarīgāka laika iestāšanos un gaišākiem vakariem ir pienācis  īstais brīdis doties veselīgās pastaigās pēc iespējas biežāk. Lai pastaigas padarītu aktīvākas un mudinātu to laikā izkustināt visu ķermeni,  Rīgas valstspilsētas pašvaldības Labklājības departaments ir izstrādājis un piedāvā veselīgo pastaigu audiogidu.

Tajā iekļauti 20 vieglas un vidējas intensitātes vingrojumi, kas palīdzēs izkustināt ķermeni un sniegt veselībai vērtīgus ieguvumus – noņemt saspringumu, atbrīvot prātu, uzlabot un stiprināt elpošanu, sirdsdarbību, attīstīt kustību apzinātību un līdz ar to sajust spēku, enerģiju un justies labāk, jo pastaigas laikā tiek nodrošināts vispusīgs muskuļu darbs.

Lai klausītos audiogidu, mobilajā ierīcē nepieciešams lejupielādēt bezmaksas aplikāciju “izi.TRAVEL” un meklētājā ierakstīt “Veselīgo pastaigu audiogids”.

Audiogidā būs redzama Rīgas karte ar 20 lokācijas punktiem. Uzspiežot uz katra no tiem, varēs noklausīties gan vingrinājumus, gan aplūkot pievienotās fotogrāfijas, kas uzskatāmāk demonstrē veicamos vingrojumus. Katru vingrojumu var noklausīties un pildīt atkārtoti, bet jāatceras, ka svarīgākais ir vadīties pēc savas fiziskās sagatavotības un pašsajūtas.

Aplikācijā norādītas arī konkrētas lokācijas vietas – šajā audiogidā tās vairāk kalpo ierosmei un idejai, jo klausīties audiogidu iespējams jebkurā sev ērtā vietā un laikā. Pats svarīgākais ir šos vingrojumus pildīt secīgi, sākot no cipara “1”, jo pirmais vingrojums veltīts, lai apzinātos stāju, iesildītos un sagatavotos plānotajai aktivitātei.  Pēc iesildīšanās, muskuļiem jāpaliek siltākiem, elastīgākiem, uzlabojot gan asins cirkulāciju, gan tādējādi arī pasargājot sevi no traumu riska, piemēram, saišu sastiepuma.

Kopējais pastaigas ilgums būs nedaudz garāks par vienu stundu – tas būs atkarīgs no katra individuālā vingrojuma izpildes laika un ieklausīšanās savā ķermenī. Ja pastaigas laikā nevēlies veikt aktīvākus vingrojumus, iespējams noklausīties arī audiogida sākuma stāstījumu par veselīgu stāju, ko vērts ievērot ik dienu, nevis tikai dodoties pastaigā noteiktā maršrutā.

Viss, kas būs nepieciešams dodoties pastaigā, ir ērti apavi, laikapstākļiem piemērots apģērbs, kas neierobežo kustības, kā arī ūdens. Visērtākais maršruts pastaigai būs kāda klusāka iela bez intensīvas satiksmes. Vislabāk – parks vai pastaigu taka. Tas ir svarīgi, jo audiogida klausīšanās austiņās var novērst uzmanību no apkārtējās vides, un mierīgāka vieta ļaus vairāk koncentrēties sev un pildāmajiem vingrojumiem.

Ja audiogidu vēlies noklausīties tāpat, neielādējot aplikāciju, to iespējams atvērt arī, izmantojot kādu no interneta pārlūkprogrammām un vietnes  www.izi.travel.com meklētājlodziņā ierakstot nosaukumu “Veselīgo pastaigu audiogids”.

24. martā Latvijā, kā arī citur pasaulē, atzīmē Pasaules tuberkulozes dienu, kuras mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību tuberkulozei, tās profilaksei un plaušu veselībai kopumā. Tuberkuloze joprojām ir aktuāla sabiedrības veselības problēma, un agrīna diagnostika ir izšķiroša veiksmīgai ārstēšanai.

Pasaules tuberkulozes dienu ietvaros 27. martā iedzīvotājiem būs iespēja bez maksas pārbaudīt plaušu veselību mobilajā rentgenā, veikt krēpu izmeklējumu un saņemt speciālistu konsultācijas par tuberkulozi un tās profilaksi:

Kas ir tuberkuloze (TB) un kā ar to var inficēties?

TB ir iegūta, ārstējama infekcijas slimība, ko izraisa tuberkulozes nūjiņa Mycobacterium tuberculosis. TB izplatās gaisa – pilienu ceļā, TB pacientam klepojot, šķaudot, spļaujot, runājot, dziedot, kā arī elpojot. Visizplatītākā ir plaušu TB, bet tā var skart arī citas ķermeņa daļas, piemēram, nieres, kaulus, limfmezglus vai smadzenes. Savukārt multirezistentā tuberkuloze (MR TB) ir TB ierosinātāja zāļu rezistence jeb nejutība pret diviem visefektīvākajiem tuberkulozes medikamentiem ar vai bez rezistences pret citiem medikamentiem. Visbiežāk zāļu rezistence veidojas TB slimniekam neregulāri lietojot zāles, nepabeidzot ārstēšanās kursu vai inficējoties ar MR TB formu. Lielāks risks saslimt ar TB ir lietojot narkotikas, īpaši intravenozās, tāpat, ja ir novājināta imunitāte un hroniskas saslimšanas, ja regulāri tiek lietots alkohols un smēķēts, ja nesen ir bijis tuvs kontakts ar TB pacientu u.c.

Kādi ir tuberkulozes simptomi?

Visbiežāk TB simptomi sāk izpausties pakāpeniski. Sākumā tie ir praktiski nemanāmi, bet ar laiku progresē un kļūst izteiktāki:

• klepus ar vai bez krēpām, kas ilgst vairāk kā trīs nedēļas;
• paaugstināta ķermeņa temperatūra;
• svara zudums;
• svīšana naktīs;
• ēstgribas zudums;
• nespēks un nogurums.

Retāk TB saslimšanas gadījumā novērojams:

• asiņu piejaukums krēpām;
• elpas trūkums;
• sāpes krūtīs.

Noteikti jāvēršas pie ārsta, ja 3 – 4 nedēļas ir vismaz viens no šiem simptomiem.

Kā notiek TB ārstēšana?

Nekavējoties jāvēršas pie ģimenes ārsta vai pneimonologa. Ārsts ieteiks izmeklējumus, tai skaitā plaušu rentgenoloģisko izmeklēšanu un krēpu analīzes.  Rīgā diagnostika un ārstēšana pacientiem ar TB tiek nodrošināta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā „Tuberkulozes un plaušu slimību centrs ”.  Pacientiem, kuri ārstējas stacionārā ar TB vai tiek izmeklēti, pastāvot aizdomām par saslimšanu, par izmeklēšanu un ārstēšanu (gan stacionārā, gan ambulatori) NAV JĀMAKSĀ. Būtiski ir uzsākt ārstēšanu agrīnā saslimšanas stadijā un stingri ievērot nozīmēto ārstēšanās režīmu. Jo ātrāk tiks uzsākta ārstēšana, jo mazāka iespēja, ka slimība kļūs nopietnāka. Ja TB netiek ārstēta, tā var būt nāvējoša slimība, tomēr, regulāri lietojot zāles, TB ir izārstējama vidēji 6 mēnešu laikā. Taču MR TB izārstēt ir sarežģītāk, tās ārstēšana notiek ievērojami ilgāk – vidēji 18 līdz 24 mēnešus.

Kādi ir klepus higiēnas pamatprincipi?

1. Aizklāt muti un degunu ar salveti klepojot vai šķaudot (salveti neizmantot atkārtoti un nekavējoties izmest to miskastē)!
2. Ja salvete nav pieejama, tad klepot vai šķaudīt ieteicams savā piedurknē vai elkonī, nevis plaukstās!
3. Pēc klepošanas un šķaudīšanas jānomazgā rokas ar ūdeni un ziepēm.
4. Ja rokas nomazgāt nav iespējams, jāizmanto roku dezinfekcijas līdzeklis.
5. Ja iespējams, ieteicams uzlikt sejas masku, lai aizsargātu citus no inficēšanās ar TB.

Kādas ir TB profilakses iespējas?

• Bērnus no smagām TB formām pasargā BCG vakcīna, ko visiem jaundzimušajiem veic sākot no 12 stundām pēc piedzimšanas. Vakcīna satur novājinātu TB baktērijas formu, kas nevar izraisīt slimību. BCG vakcīna ir bezmaksas.
• Regulāri jāvēdina telpas.
• Jāsabalansē darba un atpūtas režīms.
• Jāstiprina imunitāte, piekopjot veselīgu dzīvesveidu, piemēram, ievērojot pareizu ēšanas režīmu u.c.
• Jāatsakās no atkarību izraisošu vielu lietošanas.

Papildus par TB lasi šeit:

• Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) – Tuberkuloze/buklets
• SPKC – Tuberkuloze
• Aktuālie apkopotie dati par tuberkulozes saslimstību Latvijā
• Plaušu speciālistu kontaktinformācija

Rīgas valstspilsētas pašvaldības (RVP) Labklājības departamenta mērķis – motivēt TB slimniekus ambulatorajai terapijai DOTS (tieši uzraugāmās ārstēšanas īsais kurss) programmas ietvaros. Lai nodrošinātu mērķa sasniegšanu, RVP Labklājības departaments, apzinoties DOTS programmas efektivitāti un nozīmīgumu TB infekcijas slimības izplatības mazināšanā, atbalsta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas īstenoto DOTS programmu – līdzfinansējot Rīgā deklarēto DOTS programmas dalībnieku sabiedriskā transporta izdevumus EUR 3.00 apmērā dienā un apmaksā pārtikas iegādi 1 EUR apmērā dienā.

Par DOTS programmu vairāk lasi šeit: Tuberkulozes profilakse

22. martā, atzīmējot “Pasaules ūdens dienu”, atgādinām par pietiekamu šķidruma uzņemšanu ik dienas!

Ūdens veido aptuveni 60 % no pieauguša cilvēka kopējās ķermeņa masas. Ūdens organismā samazina nogurumu, “ieeļļo” un aizsargā locītavas, regulē ķermeņa temperatūru, aizsargā jutīgos audus, piemēram, smadzeņu audus, izvada no organisma nevajadzīgās vielas, transportē uzturvielas un skābekli uz šūnām, uzlabo asins cirkulāciju organismā, mitrina ādu un uztur tās elastību.

Organisma nepieciešamību pēc ūdens palielina: 

💧 fiziskās aktivitātes – ūdens tiek zaudēts svīšanas un izelpas laikā;

💧 uzturēšanās vidē ar augstu temperatūru un augstu gaisa mitrumu;

💧 uzņemot daudz šķiedrvielu (piemēram, klijas, linsēklas), arī uzņemtā šķidruma daudzums jāpalielina;

💧 saslimšanas – caureja, vemšana, paaugstināta temperatūra;

💧 grūtniecība vai bērna zīdīšana;

💧 ķermeņa pakļaušana karstuma vai aukstuma ietekmei. 

Cilvēka organisms neuzkrāj ūdeni, tāpēc tas regulāri jādzer. Ūdens no organisma izdalās ar sviedriem, izelpoto gaisu, urīnu un izkārnījumiem. Lai kompensētu ūdens zudumu, veselam pieaugušam cilvēkam diennaktī jāizdzer 2 litri (sievietēm) un 2,5 litri (vīriešiem) šķidruma.

Kas liecina par to, ka uzņemts pārāk maz šķidruma?

💧 Slāpes. Svarīgi ir padzerties regulāri visas dienas garumā, negaidot, kad parādās slāpju sajūta. Slāpes liecina par to, ka organismā šķidruma daudzums ir samazināts (organisms ir viegli atūdeņojies). 

💧 Garastāvokļa izmaiņas un lēna reakcija.

💧 Sauss deguna dobums.

💧 Tumšas krāsas urīns.

💧 Galvassāpes.

💧 Sausas vai sasprēgājušas lūpas.

💧 Vājums, nogurums.

Ikdienā izdzertā ūdens daudzumu iespējams palielināt, ievērojot vienkāršus paņēmienus:

💧 padzeršanās no rīta pēc pamošanās;

💧 ūdens pieejamība – vienmēr līdzi pudele ar ūdeni;

💧 nesaldinātu zāļu tēju lietošana;

💧 šķidruma uzņemšana ik pēc 30 minūtēm;

💧 ūdens garšas bagātināšana, pievienojot tam citrona vai gurķa šķēlīti, vai piparmētru lapas;

💧 ar ūdeni bagātu dārzeņu un augļu – gurķu, tomātu, arbūzu, u.c. – iekļaušana ikdienas uzturā.

Aicinām iepazīties ar Slimību profilakses un kontroles centra infografiku “Padzeries!”