Receptes no gatavošanas meistarklases

Kvinojas grieķu salāti 

Sastāvdaļas salātiem:

  • kvinoja, 130 g;
  • tomāti, 3 gab.;
  • garais gurķis, 1 gab.;
  • sarkanā paprika, 1 ½ gab.;
  • sarkanais sīpols, 1 gab.;
  • olīvas, 25 gab.;
  • fetas siers vai cits mīkstais siers, 100 g;
  • sauja valriekstu.

Sastāvdaļas mērcei:

  • extra virgin olīveļļa, 55 ml;
  • citrona sula no ½ augļa;
  • sarkanvīna etiķis, 1.5 ēdamk.;
  • brūnais cukurs, 1 tējk.;
  • kaltēts oregano, 1 tējk.;
  • kaltēts baziliks, 1 tējk.;
  • šķipsna sāls.

Pagatavošana:

  • kvinoju izvāra pēc instrukcijas uz iepakojuma un pilnībā atdzesē;
  • tomātus, gurķi un papriku sagriež vidēja izmēra gabalos, sīpolu sagriež plānās šķēlītēs, olīvas pārgriež uz pusēm, fetas sieru sagriež kubiņos;
  • visas salātu sastāvdaļas liek bļodā un samaisa;
  • visas mērces sastāvdaļas liek bļodiņā un ar dakšiņu aktīvi maisa, līdz izveidojusies viendabīga mērce. Pārlej mērci salātiem un pasniedz.

 

Zaļo zirnīšu pastēte

  • saldēti zaļie zirnīši, 400 g;
  • ķiploks, 2 daiviņas;
  • extra virgin olīveļļa, 2 ēdamk.;
  • šalotes sīpols, 1 gab.;
  • sāls;
  • pipari.

Pagatavošana:

  • katliņā lej mazliet olīveļļas un uz vidējas uguns apcep sakapātu šalotes sīpolu un ķiplokus, līdz tie ir caurspīdīgi;
  • pievieno zaļos zirnīšus, sautē tos aptuveni 15 – 20 minūtes;
  • visu liek blenderī un sablendē viendabīgā masā;
  • ja masa šķiet par biezu, var pievienot nedaudz ūdens vai saldā krējuma, līdz iegūta vēlamā konsistence;
  • pēc garšas pievieno garšvielas.

Kraukšķīgie krekeri ar sēkliņām (bez olām)

Sastāvdaļas:

  • saulespuķu sēklas, 20 g;
  • ķirbju sēklas, 20 g;
  • magones, 20 g;
  • sezama sēklas, 80 g;
  • linsēklas, 40 g;
  • rudzu milti (vai jebkuri citi pēc izvēles), 110 g;
  • silts ūdens, 250 g;
  • extra virgin olīveļļa, 20 g;
  • sāls un garšvielas pēc ieskatiem.

Pagatavošana:

  • ieslēdz krāsni un uzkarsē līdz 200 grādiem;
  • traukā sajauc sēkliņas ar miltiem, sāli un garšvielām;
  • siltam ūdenim pievieno eļļu, šo maisījumu pievieno pie sausā maisījuma;
  • masu lej uz paplātes un izlīdzina plānā kārtiņā;
  • liek cepeškrāsnī un 10 minūtes cep 200 grādos. Pēc tam izņem, sagriež ar nazi krekerus sev vēlamā izmērā un liek atpakaļ cepeškrāsnī, samazinot temperatūru līdz 160 grādiem un cep apmēram 20 – 25 minūtes, līdz krekeri kļūst zeltaini brūni.

 

Šokolādes čia sēklu pudiņš

Sastāvdaļas čia pudiņam:

  • dateles, 125 g;
  • piens (der arī augu izcelsmes), 600 ml;
  • Indijas rieksti (mērcēti), 85 g;
  • kakao, 2.5 ēdamk.;
  • vaniļas cukurs, 1 tējk.;
  • sāls, ½ tējk.;
  • kanēlis, 1 tējk.;
  • čia sēklas, 70 g.

Sastāvdaļas jogurtam:

  • jogurts bez piedevām, 420 ml;
  • kļavu sīrups vai cits saldinātājs, 70 g;
  • šķipsna sāls;
  • šķipsna kanēļa.

Pagatavošana:

  • čia pudiņa pagatavošanai blenderī liek dateles, pienu, Indijas riekstus, kakao, vaniļas cukuru, sāli un kanēli, blendē līdz vienmērīgai masai, apmēram minūti;
  • pārlej bļodā un pievieno čia sēklas;
  • pārklāj ar plēvi un liek ledusskapī, ik pa laikam apmaisot, apmēram uz 40 minūtēm, līdz stundai;
  • jogurtam pievieno kļavu sīrupu, sāli un kanēli;
  • pasniedz, glāzē kārtojot pudiņu un jogurtu.
IMG 20221025 182521
Aperture: 2
Camera: 2201117TY
Iso: 894
Orientation: 1
« gada 25 »

Locītavu sāpes: kāpēc tās rodas un kā tās mazināt

12. oktobrī visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā artrīta diena, īpašu uzmanību pievēršot reimatiskajām saslimšanām. Šajā rakstā uzzināsiet par locītavu sāpēm un saslimšanu ar entezopātiju. Vairāk par slimības cēloņiem un ārstēšanu stāsta Rīgas 2. slimnīcas speciālisti: Sandis Petronis (specialitāte – traumatologs, ortopēds), Andulis Zellāns (specialitāte – traumatologs, ortopēds) un Viktors Ļiņovs (specialitāte – radiologs diagnosts).

Continue reading

Receptes no gatavošanas meistarklases “Receptes steidzīgai ikdienai”

Tunča salāti

Sastāvdaļas:

  • konservēts tuncis savā sulā, 3 gab.;
  • konservēta kukurūza, 1 buņdžiņa;
  • grieķu jogurts, 300 g;
  • sarkanā paprika, 1/2 gab.;
  • garais gurķis, 1 gab.;
  • sarkanais sīpols, 1 gab.;
  • Franču sinepes, 3 – 4 tējk.;
  • dilles;
  • citronpipari.

Pagatavošana:

  • gurķi, papriku, sīpolu sagriež nelielos gabaliņos, sakapā dilles;
  • tuncim nolej sulu un ar dakšu to saspaida;
  • visas sastāvdaļas sajauc kopā, pielabo garšas.

Vista ar kabaci kokospienā

Sastāvdaļas:

  • vistas fileja vai atkauloti šķiņķīši, 500 g;
  • kabacis, 500 g;
  • burkāni, 2 gab.;
  • tomāts, 1 gab.;
  • sīpols, 1 gab.;
  • kokospiens, 250 ml;
  • čili pipars;
  • ķiploka daiviņas, 2 gab.;
  • sauja pētersīļu vai kinzas lapiņu;
  • karijs, 2 tējk.;
  • eļļa cepšanai;
  • sāls, pipari, cukurs, medus pēc garšas.

Pagatavošana:

  • vistu sagriež nelielos gabaliņos, sajauc ar sāli, pipariem un tējkaroti medus, noliek malā;
  • kabaci un burkānu sagriež salmiņos – kabaci lielākos, burkānu mazākos. Sīpolu, ķiploku, čili un zaļumus sasmalcina. Tomātu ar visu mizu sagriež mazos gabalos;
  • uz lielas liesmas sakarsē dziļo pannu, uzlej eļļu un strauji apcep kabaci, tad burkānus. Ja lielāks daudzums vai mazāka panna, kabaci labāk apcept divos piegājienos, vai arī daļu kopā ar burkāniem. Svarīgi, lai dārzeņi vidū ir vēl kraukšķīgi. Dārzeņus pārliek citā traukā;
  • uz tās pašas pannas uzlej vēl nedaudz eļļas un liek apcepties vistu, tikai tik, lai medus klātbūtnē tā nedaudz apbrūninās no ārpuses, jo tā turpinās vēl gatavoties kokospienā. Šajā solī svarīgi vistu nepārcept, lai tā saglabātos sulīga un mīksta. Vistu pārliek citā traukā – vidū tā vēl nebūs gatava;
  • samazina liesmu un liek sautēties sīpolu un čili, pēc 5 minūtēm pievieno un apcep kariju, tad pievieno ķiploku, zaļumus un tomātus, palielina liesmu uz vidēju un cep apmēram 5 – 7 minūtes. Pievieno tējkaroti cukura, sāli un piparus;
  • pievieno kokospienu, apcepto vistu, samazina liesmu un ļauj burbuļot vēl apmēram 5 minūtes;
  • nogaršo, pēc vajadzības pievieno sāli un piparus. Pievieno apceptos, bet vēl kraukšķīgos dārzeņus, un noņem no liesmas.

Bagātīgie auzu pārslu cepumi

Sastāvdaļas:

  • biezpiens, 180 g;
  • pilngraudu auzu pārslas, 150 g;
  • ola, 1 gab.;
  • žāvētas dzērvenes, 50 g;
  • cukurs, 50 g;
  • sēkliņas/rieksti, 60 g.

Pagatavošana:

  • krāsni uzkarsē līdz 200 grādiem;
  • izklāj cepamo papīru;
  • biezpienu sajauc ar olu, pievieno cukuru un dzērvenes;
  • masā iemaisa auzu pārslas, sēkliņas/riekstus un sajauc;
  • veido 12 gab. cepumiņus;
  • cep apmēram 40 minūtes, kamēr zeltaini.
  • pēc cepšanas atdzesē.

Hepatītu eksprestesti

Hepatīts ir aknu iekaisums – infekcijas slimība, ko izraisa hepatīta vīrusi.

Saslimt ar B hepatītu ir visvieglāk, jo inficēšanās deva, salīdzinot ar C hepatītu, ir niecīga.

B hepatīts izplatās ar asiņu starpniecību, seksuāli transmisīvā ceļā un vertikālās transmisijas ceļā (no inficētas grūtnieces auglim vai dzemdību laikā). Inficēšanās ar B hepatītu var notikt, lietojot kopīgus injicēšanas piederumus (šļirces un adatas), dzimumkontaktu ceļā (vagināla, anāla vai orāla seksa laikā), ja netiek lietots prezervatīvs, lietojot kopīgus higiēnas piederumus, piemēram, skuvekli, zobu birsti, veicot manikīru, pedikīru, tetovēšanu vai pīrsingu, zobārstniecības u.c. medicīnisku manipulāciju laikā, ja nav pareizi sterilizēti instrumenti, asins pārliešanas laikā (Latvijā asinis pirms pārliešanas tiek pārbaudītas, lai novērstu šādu iespējamību).

B hepatīta vīrusam ir raksturīga īpaša izturība pret ķīmisku un fizikālu līdzekļu iedarbību, tādēļ, veicot manipulācijas, kas saistītas ar ādas vai gļotādas bojājumu ar vairākkārt lietojamiem instrumentiem, noteikti jāpārliecinās, ka tie tiek sterilizēti speciālās iekārtās atbilstoši instrukcijai.

Apmēram 30 līdz 40 % cilvēku slimība noris ar tai raksturīgām pazīmēm: nespēks, nelaba dūša, vemšana, sāpes vai smaguma sajūta labajā paribē, bezmiegs, ādas nieze, tumšs urīns, gaiši izkārnījumi, dzelte (var sākties no acu baltumiem un pārņemt visa ķermeņa ādu).

Aptuveni 10 līdz 15 % gadījumu attīstās hroniskas formas B hepatīts. Šādos gadījumos nepieciešams veikt papildu izmeklēšanu pie infektologa vai hepatologa un uzsākt specifisku ārstēšanu. Hroniska B hepatīta gadījumā nepieciešams regulāri kontrolēt veselību, jo ir paaugstināts risks saslimt ar aknu cirozi vai aknu vēzi. Faktori, kas slimības norisi saasina: toksisku vielu lietošana (alkohols, narkotikas, medikamenti),  fiziska pārslodze, aknas pārslogojoša uztura lietošana (trekni produkti).

B hepatītu diagnosticē ar asins analīzi, nosakot antigēnu HBsAg. Antigēns asinīs parādās jau 1 līdz 1.5 mēnešus pirms slimības izpausmēm. Nedaudz vēlāk asins analīzes uzrāda organismā izstrādātās antivielas pret B hepatīta vīrusu. Nepieciešamības gadījumā jāvēršas pie aknu slimību speciālista – hepatologa, kas veiks plašāku izmeklēšanu.

Smagākos B hepatīta gadījumos ir nepieciešama ārstēšana slimnīcā, taču vieglākos gadījumos B hepatītu var ārstēt arī mājās. Akūta B hepatīta gadījumā vairumam pacientu nav nepieciešama medikamentu lietošana. Hroniskas formas gadījumā tiek lietoti pretvīrusu medikamenti. Pēc B hepatīta pārslimošanas organismā izveidojas antivielas, kas pasargā no atkārtotas inficēšanās.

Visefektīvākā B hepatīta profilakse ir vakcinācija. Kopā nepieciešams saņemt 3 potes 6 mēnešu laikā. Vienreiz veicot vakcinācijas kursu, tiek nodrošināta aizsardzība pret slimību un atkārtota vakcinācija nav nepieciešama. Kopš 1997. gada Latvijā notiek visu zīdaiņu vakcinācija pret B hepatītu. Imunizācija jāveic pusaudžiem 14 gadu vecumā, ja viņi nav vakcinēti iepriekš. Vakcinācija ieteicama arī inficēto cilvēku ģimenes locekļiem, dzimumpartneriem un citām riska grupām. Vakcinācija pret B hepatītu pasargās arī no D hepatīta, jo inficēšanās ar D hepatītu iespējama tikai vienlaicīgi ar B hepatītu vai personām, kas jau ir inficētas ar B hepatīta vīrusu.

Arī C hepatīts ir vīrusu infekcijas slimība, kas izpaužas ar aknu audu bojājumiem. C hepatīts ir ļoti izplatīta infekcija injicējamo narkotiku lietotāju un ar tiem saistīto personu vidē.

Visizplatītākais C hepatīta vīrusa pārneses veids ir ar inficētu asiņu starpniecību. Retāk C hepatīts tiek pārnests seksuālās transmisijas un vertikālās transmisijas ceļā (no inficētas grūtnieces auglim, visbiežāk dzemdību laikā).

Inficēšanās ar C hepatītu var notikt, lietojot kopīgus injicēšanas piederumus (šļirces, adatas un citus), lietojot kopīgus higiēnas piederumus (skuvekļus, zobu birstes), veicot skaistumkopšanas procedūras (manikīrs, tetovējumi, pīrsings), medicīnisko manipulāciju laikā (zobārsts, ķirurģiskas manipulācijas), ja nav pareizi sterilizēti instrumenti, iesaistoties gadījuma dzimumsakaros un bieži mainot partnerus, ja netiek lietots prezervatīvs, asins pārliešanas laikā (Latvijā asinis pirms pārliešanas tiek pārbaudītas, lai novērstu šādu iespējamību).

Sākuma pazīmju šai slimībai var nebūt. Tomēr, ja sākotnējie simptomi ir, tie ir neizteikti, tos bieži uzskata par saaukstēšanos. Retos gadījumos parādās ilgstošs nogurums, slikta dūša, diskomforta sajūta labajā paribē, slikta apetīte, īslaicīgas muskuļu un locītavu sāpes, dzelte. C vīrushepatīts 80 % gadījumu pāriet hroniskā formā, arī hroniskās formas simptomi ir nespecifiski un ilgstoši var nebūt pamanāmi.

C hepatītu diagnosticē, veicot asins analīzi, kurā nosaka vīrusa antigēnu vai antivielas pret C hepatīta vīrusu (anti-HCV). Antivielas asinīs saglabājas visu mūžu, arī ja pats vīruss vairs nav atrodams organismā. Latvijā visiem asins paraugiem, kuros ir atrastas antivielas, tiek veikta apstiprinoša diagnostika. Aknu slimību speciālists – hepatologs, veic plašākus izmeklējumus, lai noteiktu aknu bojājumu līmeni.

Apstiprinātas diagnozes gadījumā uzsāk specifisku pretvīrusu terapiju, lai novērstu iekaisumu un aknu bojājumus. Hroniska C hepatīta gadījumā ārsts nozīmē specifisku ārstēšanu ar iedarbīgiem pretvīrusu preparātiem. Ārstēšanās ilgst vidēji 6 līdz 11 mēnešus. Kopš 2014. gada valsts 75 % apmērā kompensē medikamentu iegādi C hepatīta ārstēšanai. Trūcīgo personu ārstēšanās tiek kompensēta pilnā apmērā.

Pret C hepatītu vakcīnas nav. Cilvēkiem, kuri ir inficējušies ar C hepatītu, ir svarīgi vakcinēties gan pret A hepatītu, gan B hepatītu, lai novērstu citas hepatīta infekcijas pievienošanos un attālinātu aknu cirozes un vēža attīstību.

Izmanto iespēju un veic B un C hepatīta eksprestestu kādā no HIV profilakses punktiem anonīmi un bez maksas! Nepieciešami tikai pāris asins pilieni, lai noskaidrotu savu B un C hepatīta statusu. Atrodi sev tuvāko HIV profilakses punktu šeit!

Sīkāka informācija par B hepatītu šeit. Sīkāka informācija par C hepatītu šeit.

Rekomendācijas drošai un veselībai nekaitīgai moderno tehnoloģiju lietošanai bērniem

Pēdējo gadu laikā aizvien jaunu modernu tehnoloģiju attīstība un pakalpojumu pieejamība ir veicinājusi plašāku dažādu tehnoloģiju pielietojumu ikdienā. Tās izmanto ne tikai pieaugušie darbā un brīvajā laikā, bet arī bērni – saziņai, izklaidei, kā arī mācībām.

Līdz ar tehnoloģiju attīstību, pieaug arī dažādi ar šo mobilo ierīču lietošanu saistītie veselības riski, kuri var negatīvi ietekmēt bērnu veselības rādītājus – fizisko un psihoemocionālo veselību, miega kvalitāti un ilgumu un citus, kas ilgtermiņā var radīt dažādas hroniskas slimības un atkarību riskus.

Lai mazinātu šos riskus Veselības inspekcijas izveidota starpnozaru darba grupa ir izstrādājusi Rekomendācijas drošai un veselībai nekaitīgai moderno tehnoloģiju lietošanai bērniem.

Rekomendācijās ir ietverti ieteikumi ekrānlaika ierobežojumiem, informācija par moderno tehnoloģiju ietekmi uz bērnu veselību, procesu atkarību, elektromagnētisko lauku, drošību internetā un citiem jautājumiem un tās ir paredzētas izglītības iestādēm un to darbiniekiem, pedagogiem, bērnu vecākiem, likumīgajiem pārstāvjiem un citiem, kas ikdienā saskaras ar dažāda vecuma bērniem.

Aicinām iepazīties ar šīm rekomendācijām:

rekomendacijas_300822-1

Receptes no gatavošanas meistarklases

POKE BĻODA

Sastāvdaļas:

  • brūnie vai baltie rīsi, 300 g;
  • avokado, 3 gab.;
  • gurķi (mazie), 5 gab.;
  • ķirštomāti, 300 g;
  • burkāni, 2 gab.;
  • redīsi, 5 gab.;
  • Edame pupiņas, 300 g;
  • vistas fileja, 500 g;
  • sezama sēklas;
  • extra virgin olīveļļa vistas cepšanai.

Sastāvdaļas mērcei:‍

  • zemesriekstu sviests, 3 ēdamk.;
  • kļavu sīrups, 2 ēdamk.;
  • sojas mērce, 2 ēdamk.;
  • sezama sēklu eļļa, 2 ēdamk.;
  • sula no 1 laima;
  • malts ingvers, 1 tējk.;
  • čili pulveris, šķipsniņa;
  • sāls, šķipsniņa;
  • mazliet ūdens.

Pagatavošana:

  • katlā uzvāra ūdeni, pievieno rīsus un vāra līdz tie gatavi;
  • gurķus, burkānus, redīsus sagriež strēmelītēs;
  • avokado sagriež kubiņos;
  • vistu sagriež mazākos gabaliņos un apcep uz pannas;
  • uz pannas viegli apbrūnina sezama sēkliņas;
  • kārto poke bļodu, liekot apakšā rīsus un pa virsu visas pārējās sastāvdaļas;
  • pagavo mērci, izspiežot laima sulu un sajaucot kopā ar pārējām sastāvdaļām;
  • gatavajai poke bļodai pārlej mērci.

MINI CUKINI PANKŪCIŅAS AR AVOKADO MĒRCĪTI

Sastāvdaļas pankūciņām:

  • cukini, 500 g;
  • olas, 2 gab.;
  • smalkais muslis (ar sēklām), 5 ēdamk.;
  • liess siers, 70 g;
  • garšvielas – sāls, pipari, ķiploku pulveris.

Sastāvdaļas mērcītei:

  • avokado, 1 gatavs (100 g);
  • dabīgais jogurts Skyr, 100 g;
  • kinza (koriandrs), 20 g;
  • spināti, 20 g;
  • ķiploki, 15 g;
  • medus, 1 tējk. (5 g);
  • sinepes, 1 tējk. (5 g);
  • sāls.

Pagatavošana:

  • cukinī sarīvē skaidiņās, pievieno sāli un ļauj pastāvēt dažas minūtes līdz mazliet atsulojas;
  • pēc tam nospiež lieko sulu, pievieno olas, musli, sarīvētu sieru un garšvielas;
  • sajauc masu kopā un cep uz vidēji augstas uguns no abām pusēm;
  • pasniedz kopā ar mērcīti, kuru pagatavo visas sastāvdaļas sablendējot.

ENERĢIJAS BUMBIŅAS

Sastāvdaļas:

  • auzu pārslas, 130 g;
  • linsēklas, 4 ēdamk.;
  • ķirbja sēkliņas, 4 ēdamk.;
  • sezama sēkliņas, 3 ēdamk.;
  • kanēlis, 1/2 tējk.;
  • dateles bez kauliņiem (žāvētas iemērc 10 minūtes karstā ūdenī, tad noskalo), 150 g;
  • zemesriekstu sviests, 1 ēdamk.;
  • žāvētas dzērvenes vai rozīnes, 2 ēdamk.

   Pagatavošana:

  • samaisa visas sausās sastāvdaļas;
  • dateles sablendē līdz viendabīgai masai, pievieno sausās sastāvdaļas, zemesriekstu sviestu un mīca līdz masa ir viendabīga, mazliet mitra;
  • taisnstūrveida traukā ieklāj cepampapīru vai pārtikas plēvi, tajā ieliek un izlīdzina masu, to stingri sablīvējot, piespiežot;
  • trauku liek vēsumā līdz masa sastingusi;
  • ūdens peldē izkausē šokolādi (ja vēlas) un pārklāj sastingušo masu, liek atpakaļ ledusskapī un ļauj šokolādei sastingt;
  • masu sagriež taisnstūra formiņās.

Receptes no gatavošanas meistarklases

PUPIŅU PASTĒTE (pasniegta ar KRIPPU krekeriem)

Sastāvdaļas:

  • konservētas sarkanās pupiņas, 450 g;
  • extra virgin olīveļļa, 3 ēdamk.;
  • ķiploka daiviņa, 1 gab.;
  • pipari, sāls pēc garšas;
  • svaigi pētersīļi;
  • čilli;
  • KRIPPU krekeri pasniegšanai, 12 gab.

Pagatavošana:

  • sarkanās pupiņas noskalo zem ūdens un nosusina;
  • pupiņas kopā ar ķiploku, sāli, pipariem, čili un olīveļļu liek blenderī un blendē līdz masa ir viendabīga;
  • ja pastēte šķiet par biezu, pievieno nedaudz ūdens;
  • pasniedz ar krekeriem, uzberot virsū svaigi kapātu pētersīli.

OMLETES MAFINI

Sastāvdaļas:

  • olas, 12 gab.;
  • ķirštomāti, 12 gab.;
  • piens, 150 ml;
  • tītara vai vistas šķiņķis, 105 g;
  • spināti, 3 saujas;
  • pipari, 5 šķipsniņas;
  • sāls, 3 šķipsniņas.

Pagatavošana:

  • uzkarsē cepeškrāsni līdz 225° C temperatūrai;
  • mafinu formiņas liek uz cepešpannas;
  • olas viegli sakuļ un pievieno pienu;
  • pievieno sāli un piparus;
  • lej maisījumu formiņās un pievieno pildījumu – sagriestu šķiņķi, spinātus, tomātiņus;
  • cep cepeškrāsns vidū aptuveni 15 minūtes vai līdz maisījums ir sastindzis.

ŠOKOLĀDES – RUDZU PANKŪKAS AR ZEMEŅU MĒRCI

Sastāvdaļas:

  • mandeļu piens, ~ 220 ml;
  • saldētas zemenes, 200 g;
  • pilngraudu rudzu milti, 70 g;
  • speltas kviešu milti, ~ 70 g;
  • banāns, 1 gab.;
  • kakao, ~ 3 ēdamk.;
  • medus, 2 ēdamk.;
  • cepamais pulveris, ½ tējk.;
  • eļļa cepšanai.

Pagatavošana:

  • bļodā sajauc miltus, kakao un cepamo pulveri;
  • banānu saspaida ar dakšiņu;
  • atsevišķā bļodiņā samaisa mandeļu pienu, banānu un medu;
  • lej mitro sastāvdaļu maisījumu pie miltu maisījuma un kārtīgi izmaisa;
  • atstāj atpūsties uz 10 minūtēm;
  • uzkarsē pannā eļļu;
  • ar ēdamkaroti liek pannā mīklu, veidojot nelielus aplīšus;
  • cep kamēr virsmā parādījušies burbulīši / caurumiņi;
  • tad apmet pankūkas uz otru pusi un cep līdz zeltaini brūnas arī no otras puses;
  • paralēli atkausētās zemenes sablendē vienmērīgā masā;
  • pankūkas pasniedz ar zemeņu mērci.

 

Receptes no gatavošanas meistarklases

KANELONI AR VISTAS GAĻU

Sastāvdaļas pastai ar pildījumu:

  • malta vistas gaļa, 1 kg;
  • pasta „Canelloni” jeb trubiņas, 250 g;
  • parmezāna siers, 100 g;
  • spināti, 70 – 80 g;
  • puravs, 1 gab.;
  • ķiploka daiviņas, 2 gab.

Sastāvdaļas mērcei:

  • buljons, 500 ml;
  • vārīts un sablendēts ķirbis, 400 g;
  • saldais sīpols, 1 gab.;
  • extra virgin olīveļļa;
  • ķiploku daiviņas, 2 gab.;
  • kaltēts timiāns;
  • sāls un pipari pēc garšas.

Mērces pagatavošana:

  • sīpolu sagriež kubiņos un pēc tam apcep olīveļļā uz vidējas uguns līdz sāk karamelizēties un kļūst gaiši zeltaini brūns;
  • pievieno sīpoliem timiānu un vēl nedaudz apcep;
  • blenderī ar buljonu apvieno karamelizētos sīpolus un ķirbja biezeni;
  • visu blendē līdz izveidojas viendabīga mērce.

Pastas ar pildījumu pagatavošana:

  • uz pannas apcep sakapātas spinātlapas, smalkos gabaliņos sagrieztu puravu un ķiploku. Sajauc bļodā kopā ar malto gaļu (maltās gaļas vietā var izmantot smalki sagrieztu vistas fileju). Pievieno sāli, piparus un visu kārtīgi samaisa;
  • liek pildījumu makaronu trubiņās (iepriekš vārīt nav nepieciešams) un izkārto vienā kārtā uz cepamformas ar maliņām;
  • pāri kaneloni pārlej mērci. Ar dakšiņu nedaudz pabīda trubiņas, lai mērce tiktu starp tām;
  • liek cepties 180° C uzkarsētā krāsnī uz aptuveni 35 minūtēm;
  • pēc tam, izņem no krāsns, pārkaisa ar sarīvētu sieru un liek krāsnī vēl uz 5 – 7 minūtēm līdz siers izkūst un kļūst zeltains.

GRANOLA

Sastāvdaļas:

  • pilngraudu auzu pārslas, 2.5 glāzes;
  • mandeles vai citi rieksti, 0.5 glāze;
  • rozīnes, dzērvenes vai citi žāvēti augļi, 0.5 glāze;
  • extra virgin olīveļļa, 2 ēdamk.;
  • medus vai kļavu sīrups, 2 ēdamk.;
  • kanēlis, ½ tējk.;
  • šķipsna sāls.

Pagatavošana:

  • bļodā liek medu, eļļu, kanēli, sāli un kārtīgi samaisa;
  • pievieno auzu pārslas un viegli sasmalcinātus riekstus – visu apmaisa, lai pārslas pārklājas ar medus/eļļas mērci;
  • masu liek uz cepamās pannas, kas izklāta ar cepamo papīru un izlīdzina;
  • cep krāsnī 150 grādos 20 minūtes, pēc 10 minūtēm pannas saturu apmaisa. Pēc 20 minūtēm izņem no krāsns, pievieno žāvētus augļus un ļauj atdzist;
  • vēlreiz samaisa un liek uzglabāšanas traukā.

JOGURTA KĀRTOJUMS AR OGĀM

Sastāvdaļas:

  • bezpiedevu jogurts, 400 g;
  • granola;
  • svaigas ogas vai augļi, 530 g.

Pagatavošana:

  • glāzē/traukā pamīšus kārto granolu, grieķu jogurtu un ogas.

Veselības ministrijas informatīvā kampaņa par bērnu traumatisma novēršanu

Ņemot vērā augsto bērnu traumatismu Latvijā, Veselības ministrija (VM) sākusi sabiedrības informēšanas kampaņu “Pārvērt pārdrošību par drošību!”. Tās ietvaros no 2022. gada 30. marta līdz 2023. gada vidum notiks izglītojoši pasākumi bērniem un vecākiem par traumatisma riska faktoriem un to novēršanu.

Aptaujājot 1002 vecākus, kuriem ir 18 – 49 gadi un viens vai vairāki bērni, kampaņas ietvaros janvārī veiktajā pētījumā secināts, ka 73 % šo ģimeņu bērnu guvuši kāda veida traumu. Savukārt 59 % vecāku atzina, ka viņu bērna/-u piedzīvotās traumas smagums licis vērsties pēc palīdzības tuvākajā traumpunktā.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) virsārste Renāte Snipe atzīst, ka šo statistiku pamato arī ikdienas darbā novērotais: “Bērnu, kas vēršas mūsu slimnīcā pēc palīdzības, skaits ir nemainīgi augsts – pērn tādu bija vairāk nekā 19 tūkstoši. Vairums traumu ilgstošas sekas neatstās, taču nereti ir vajadzīga arī mūsu ķirurgu un atsevišķos gadījumos – pat intensīvās terapijas ārstu palīdzība. Velosezonas atklāšana bez ķiveres, batuta izmantošana bez aizsargtīkla, atrašanās ūdenstilpē bez pieaugušo uzraudzības, norīta rotaļlietas baterija – šie ir tikai daži piemēri, kas vairākiem bērniem ik gadu rada invaliditāti vai pat beidzas letāli. Būt par vecākiem ir liela atbildība, un mēs ceram, ka, visiem kopā atbalstot jaunās ģimenes, mums izdosies novērst pārdrošību, lai palīdzētu bērniem izaugt veseliem un dzīvespriecīgiem”.

Kampaņas “Pārvērt pārdrošību par drošību!” mērķis ir izglītot un informēt dažāda vecuma bērnus, viņu vecākus un citus pieaugušos par drošību, biežāko traumu veidiem katrā vecumposmā, traumu gūšanas apstākļiem un profilakses pasākumiem, lai samazinātu bērnu traumatismu Latvijā.

44 % pētījuma dalībnieku atzina, ka būtu nepieciešams gūt vairāk informācijas par to, kā novērst bērnu traumatismu, tādēļ kampaņas laikā īstenoti dažādi izglītojoši pasākumi visā Latvijā:

  • ar mediju starpniecību regulāri izplatīta noderīga informācija par bērnu traumatismu, tā riskiem un praktiskiem ieteikumiem traumu novēršanai;
  • bērnu drošības sporta spēles un mobilās darbnīcas, kas ar sadzīviskiem piemēriem izglīto par traumatismu;
  • sagatavoti un publicēti informatīvi materiāli – buklets (konspektīva informācija par traumatisma mazināšanu un pirmo palīdzību), instrukcija jaunajiem vecākiem (plašāka informācija par traumu novēršanu un palīdzības sniegšanu, ieteikumi bērnam droša mājokļa iekārtošanā) un videoklipi “Bērnam droša māja” un “Pārbaudīsim māju!”.

Dažādas nelaimes notiek arī tad, ja vecāki ir rūpīgi un uzmanīgi. Sauklis “Pārvērt pārdrošību par drošību!” izvēlēts apzināti, lai parādītu, cik trausla ir robeža starp drošību un pārdrošību un, ka pieaugušie spēj pasargāt bērnus, radot viņiem drošu vidi.

Kampaņa tapusi pēc VM, BKUS un Slimību profilakses un kontroles centra iniciatīvas un tiek īstenota Eiropas Sociālā fonda projekta “Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” (identifikācijas Nr. 9.2.4.1/16/I/001) ietvaros.

Drošas un pozitīvas dzemdību pieredzes veidojošie aspekti

Aicinām iepazīties ar SIA “Rīgas Dzemdību nams” valdes priekšsēdētājas, ārstes Santas Markovas viedokli par faktoriem, kas ietekmē pacientu pieredzi dzemdību aprūpes iestādē. Viedoklis oriģināli publicēts portālā Delfi 2022. gada 8. jūlijā. Tāpat vēlamies norādīt, ka Rīgas Dzemdību nama mājas lapā Sākums – Rīgas Dzemdību nams (rdn.lv) ir ļoti plaša informācija, kas ļaus topošajiem vecākiem labāk sagatavoties dzemdībām.

Ārstes Santas Markovas viedoklis:

“Pēdējo nedēļu laikā publiskajā telpā parādās arvien vairāk negatīvas informācijas par Latvijas dzemdību palīdzības organizēšanu, ārstniecības personas nomelnojošas ziņas, kā arī termins “emocionālā vardarbība”. Dzemdību process ir neprognozējams gan garuma, gan sāpju, gan potenciālo problēmu jomā, tāpēc vēlos vērst uzmanību uz vairākiem jautājumiem, kas šķiet, rakstu autorēm ir piemirsies, tāpēc mēģināšu viest skaidrību par to, kā Latvijā un SIA “Rīgas Dzemdību nams” (turpmāk Dzemdību nams) norit ikdienas darbs. Pirms sāku skaidrot esošo, vēlos atvainoties ikvienai māmiņai Latvijā, kura saskārusies ar nievājošu vai rupju attieksmi savās dzemdībās.

Esmu pārliecināta, ka situācija kopumā pēdējo gadu laikā  ir uzlabojusies un to iespējams ievērojami pilnveidot tālāk, tāpēc aicinu nevispārināt un nekritizēt visu sistēmu kopumā, runājot par atsevišķiem gadījumiem un, diemžēl, personāžiem. Kā ārstniecības iestādes vadītājai mans pienākums ir nodrošināt, ka jebkuras indikatīvas norādes par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem, tajā skaitā emocionālu vardarbību, tiek rūpīgi analizētas, nepieciešamības gadījumā veicot korektīvās darbības vēl caurredzamākai un konsekventākai normu respektēšanai un sabiedrības šaubu mazināšanai. Tiesiskā, labas pārvaldības valstī šādi gadījumi risināmi atbilstoši institucionālajai piekritībai un normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, kā arī sūdzības un ieteikumi izskatāmi atbilstoši ārstniecības iestādē noteiktajai kārtībai. Izpaust un analizēt sensitīvu, ar dzemdību procesu saistītu informāciju savukārt liedz tiesību normas un ētikas principi, turklāt konstruktīvai analīzei ir nepieciešami visu iesaistīto pušu viedokļi, kā arī objektīva datu analīze, tādēļ aplūkosim vispārējus aspektus.

Kopumā perinatālās aprūpes joma, pateicoties nozares profesionāļu ieguldījumam, ir viena no sakārtotākajām valstī – ar izciliem speciālistiem, akadēmisko potenciālu, progresīvu, zinātkāru jauno paaudzi un skaidru virzību nākotnē, tomēr, nenoliedzami, arī dzemdību palīdzībā ir pilnveidojamās jomas, pie kurām daudz tiek strādāts pašlaik.

Dzemdību namā katru gadu pasaulē nāk aptuveni trešdaļa no visiem Latvijā piedzimušajiem bērniņiem. Savukārt 75 gadu laikā gūtā pieredze, tradīcijas un vērtības ir tās, kas motivē darbiniekus ik dienu pildīt savu galveno misiju – rūpēties par veselu un laimīgu bērnu nākšanu pasaulē un jauno māmiņu labsajūtu, cik viens tas ir mūsu spēkos. Taču katra no situācijām ir individuāla, kur lēmumi jāpieņem ātri, lai nerastos sarežģījumi, kas var ietekmēt visu atlikušo dzīvi kā māmiņai tā bērnam. Šķiet, ka pārpratumi arī rodas šādos brīžos, kad esam satraukušies par māmiņas un bērna veselību, savukārt dzemdētājas nesaprot, kādas manipulācijas un kādēļ tieši tiek veiktas. Esam nolēmuši  turpmāk pastiprināti pievērst uzmanību pacientu un personāla savstarpējajai komunikācijai, lai spētu situāciju uzlabot. Tomēr jāatceras, ka uzticot mums pašu dārgāko – sava dzimstošā bērniņa veselību un dzīvību, iestājas nedaudz cita savstarpējo attiecību dimensija – ārsta/ pacienta attiecības, ne vienkārša klienta komunikācija ar pakalpojumu sniedzēju. Un šo attiecību pamatā ir uzticība mums kā profesionāļiem un cieņa. Abpusēji.

Nenoliedzami, bērniņa piedzimšana ir viens no svarīgākajiem un gaidītākajiem notikumiem sievietes un ģimenes dzīvē, tāpēc būtiski ir tam laikus sagatavoties ne tikai saliekot nepieciešamās lietas, ko jāņem līdzi uz slimnīcu, bet arī emocionāli nobriestot dzemdību procesam un milzīgajām pārmaiņām, kas notiks pēc tam. Padarīt ģimenēm šo  jaunās dzīvības pasaulē ienākšanas brīdi pēc iespējas komfortablu un pozitīvām emocijām pavadītu, ir visu mūsu,  Dzemdību nama darbinieku galvenais uzdevums. Tomēr nedrīkstam aizmirst, ka dzemdības ir arī smags darbs, neskatoties uz laikmetu un tehnoloģijām, un pats svarīgākais – pamatā darbs jāveic pašai dzemdētājai. Nav nekāds noslēpums, ka mēdz būt grūti un sāpīgi, taču mēs, protams, palīdzam un palīdzēsim visiem pieejamiem līdzekļiem, bet jāatceras, ka galvenā darba darītāja ir un paliek topošā māmiņa.

Tādēļ ļoti būtisks ir risku izvērtējums par to, kā dzemdības veidot drošākas un saudzīgākas, cik tālu mēs varam respektēt pacientes vēlmes un kad dzemdību norisē izveidojusies situācija jau apdraud dzimstošo bērniņu vai mammu, un kad jārīkojas klīniskajai situācijai atbilstoši, dažkārt neatliekami un ļoti ātri, jo no tā būs atkarīga bērna  un māmiņas veselība, citkārt arī dzīvība. Līdz ar to, kritiskās situācijās viena no galvenajām vērtībām ir laiks, tādēļ plašākiem skaidrojumiem tā diemžēl nepietiek. Arī ārsti un vecmātes ir cilvēki un jārēķinās, ka pacietīgi skaidrot notiekošo var nebūt īstais brīdis, taču labā prakse būtu procesu pārrunāt pēc tam, kad kritiskā situācija ir jau novērsta. Vai tas vienmēr tiek izdarīts? Par to atbildīgas ir konkrētās ārstniecības personas, un es ceru, ka pēdējo nedēļu pieredze liks arvien vairāk šim aspektam pievērst uzmanību.

Mūsdienīgas aprūpes koncepcijas pamatā ir virzība uz personas centrētu aprūpi, par vienlīdz būtisku faktoru izvirzot  ne tika procesa gala rezultātu, bet arī veidu, kā tas tiek sasniegts. Tas ietver personalizētas  rūpes un atbalstu pacientēm un ģimenei, bet tāpat būtiskas ir rūpes par personālu, nodrošinot iekļaujošu, drošu darba vidi, tajā skaitā labvēlīgu psiholoģisko klimatu. Vislabāko un kvalitatīvāko ārstniecību un aprūpi mūsu pacienti saņems no novērtēta un motivēta ārstniecības personāla. Bet nievājošu komentāru rakstīšana, kā, piemēram, mūsu darba salīdzināšana ar dažām rūpnieciskās ražošanas metodēm vai psihiskām novirzēm, pat ja tas domāts kā joks vai ironija, balansē uz tiesiskuma robežas, nepalīdz nevienam, rada aizvainojumu un nevajadzīgu psiholoģisku spriedzi, īpaši jau topošajiem vecākiem un arī personālam.

Nesen kādā publikācijā Latvijas dzemdību sistēma tika salīdzināta ar Norvēģijas sistēmu, novērtējot mūsu speciālistu veikumu īpaši negatīvi. Jāatzīst, ka abu valstu starpā ir nedaudz atšķirīga aprūpes taktika, jo aprūpes modelis 1:1 (viena vecmāte/ viena dzemdētāja), kas, iespēju robežās tiek īstenots arī mūsu stacionārā un ir mūsu stratēģiskais mērķis turpmākajam periodam, pašreizējā ierobežotu cilvēkresursu situācijā ne vienmēr ir iespējams. Ja ņemam vērā, ka diennaktī Dzemdību namā mēdz piedzimt pat vairāk nekā 30 bērnu, savukārt vienā maiņā nodarbinātas sešas vecmātes, tad nodrošināt visām nepārtrauktu klātbūtni nav iespējams un domāju, ka arī nav nepieciešams, jo katras dzemdības atšķiras gan sava ritma ziņā, gan arī citos aspektos. Tomēr diskrēta dzemdību procesa uzraudzība un nepieciešamības gadījumā nekavējoties sniegta augsti kvalificēta medicīniskā palīdzība jānodrošina vienmēr.

Jāņem vērā darbinieku maiņas garums, telpu aprīkojums un citi aspekti. Patlaban Dzemdību nams un, domāju, ka visas dzemdību palīdzības klīnikas Latvijā strādā pēc vienotiem medicīniskās aprūpes protokoliem un kvalitātes standartiem, nevis “kā sanāks”, kā tas tiek norādīts negatīvajās publikācijās. Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas izstrādātās vadlīnijas, kā arī mūsu stacionāra lokālie protokoli, pamatā balstīti uz starptautiski atzītu  jomas vadošo profesionālo organizāciju – RCOG (Royal College of Obstetricians and Gynaecologists), ACOG (American College of obstetricans Gynecologists) vadlīnijām, uz citējamos zinātniskajos avotos publicētu pierādījumu atzinumiem, adaptējot tieši mūsu darba specifikai.  Principā tās ir sava veida zelta standarts, labās prakses integrācija, uz kā bāzes veidotas visu Rietumu skolas dzemdību palīdzības asociāciju vadlīnijas. Ja gribam tikai kritizēt un meklēt negatīvo, pastāv ļoti liela iespēja labo un progresīvo mūsu valstī vienkārši nepamanīt.

Salīdzinot ar Ziemeļvalstīm, varu apstiprināt, ka aprīkojums un pieejamās tehnoloģijas ir augstā līmenī arī Latvijā, taču problēma nenoliedzami ir finansējums nozarei un atalgojums personālam, kas ir krietni zemāki nekā jau pieminētajā Norvēģijā. Taču pacientu aprūpi šīm kategorijām nevajadzētu ietekmēt un es ticu, ka lielākoties arī neietekmē.

Problēmu aktualizēšana man kā lielākās dzemdību palīdzības iestādes vadītājai ir devusi vēl kādu iespēju – novērtēt savus lieliskos kolēģus – gan cienījamus profesionāļus, kuri savai profesijai veltījuši lielāko dzīves daļu un palīdzējuši pasaulē nākt jau vairākām Latvijas paaudzēm, gan inovatīvu, vispusīgu, mācīties un pilnveidoties alkstošu jauno maiņu. Kolēģu pašaizliedzība un ieguldījums īpaši nenovērtējams ir bijis pēdējo 2 gadu laikā, paralēli citām veselības aprūpes sistēmas problēmām, sekmīgi pārvarot arī ar Covid-19 pandēmiju saistītos izaicinājumus. Paldies jums par to!

Rīgas Dzemdību nama misija ir sniegt drošus, kvalitatīvus un pieejamus veselības aprūpes pakalpojumus grūtniecēm, dzemdētājām, nedēļniecēm un jaundzimušajiem, sniegt katram jaundzimušajam drošāko dzīves sākumu. Mūsu pacienti ir mūsu pamatvērtība, un katrs atkārtoti atgriezies klients, kurš uzticējis mums palīdzēt šajā vienā no skaistākajiem un nozīmīgākajiem dzīves brīžiem, ir mūsu darba augstākais novērtējums. Tādēļ mums ir svarīga ģimeņu pozitīva pieredze, un tikai kopā mēs varam šo pieredzi uzlabot.  Mums ir svarīgs katra viedoklis, jo tas palīdz identificēt darbā uzlabojamās jomas un novērst nepilnības, ko ikdienā varbūt pat nepamanām. Dzemdību procesā ļoti būtiska ir savstarpēja uzticēšanās un cieņa. Mēs kopā esam viena komanda, kas darbojas saskaņoti un uzticas viens otram.  Esam atvērti un, ja vien iespējams no medicīnas viedokļa, respektēsim ikvienas topošās māmiņas vēlmes, lai kopā sasniegtu labāko rezultātu.”