Ja nepieciešama ideja pastaigu maršrutam un plāno būt Rīgas centrā – iesakām apvienot pastaigu ar foto orientēšanos, atrodot kopumā 14 objektus, turklāt pie reizes ikdienā vēlamie 10 000 soļi jau “būs kabatā”!
Traumu profilakse ziemā un speciālistu ieteikumi kritienu gadījumā
Kā pareizi nokrist
Svarīgi aizsargāt galvu – krītot uz aizmuguri, galva jāliec uz priekšu, zodu pievelkot klāt krūškurvim; savukārt krītot uz priekšu, jāmēģina galvu pagriezt uz sāniem. Kritiena brīdī jāatlaiž visi priekšmeti, kas tiek nesti rokās. Krītot jāmēģina abas rokas vilkt sev klāt, jo, piezemējoties uz taisnām rokām, var salauzt gan plaukstas, gan apakšdelma kaulus.
Sasprindzinājums kritiena laikā var palielināt izredzes gūt traumu. Spriedze ķermenī neļauj absorbēt spēku no kritiena. Var mēģināt kritiena laikā izelpot, lai palīdzētu savam ķermenim atslābt.
Ko darīt, ja kritiens ir noticis
Nevajag censties uzreiz piecelties kājās, tas pasargā no iespējamiem papildu bojājumiem. Labāk ieturēt pauzi, nomierināties un saprast, kas ir noticis un kā jūtas ķermenis.
Pēc apzināšanās, kas ir noticis, un traumas seku novērtējuma var mēģināt piecelties kājās. No sākuma ieteicams pagriezties uz sāniem, pievilkt ceļgalus un, pagriežoties ar roku palīdzību un atspiežoties uz kājām, celties augšā.
Lai pieceltos, jāpalūdz citu cilvēku palīdzība.
Kādas ir kaulu lūzuma pazīmes
Sāpes. Tā ir galvenā lūzuma pazīme. Sāpes pastiprinās, ja tiek veiktas jebkuras kustības. Atšķirībā no sasitumiem un sastiepumiem lūzuma gadījumā sāpes dinamikā būtiski nesamazinās.
Tūska. Lūzuma rajonā vienmēr veidojas tūska. Jo lielāka trauma, jo lielāka tūska.
Kustību ierobežojums. Lūzuma tuvumā locītavas nav iespējams pakustināt sāpju dēļ.
Nespēja atbalstīties uz traumētās kājas. Ja tiek salauzts kāds no kājas kauliem, tad parasti atbalstīties uz kājas nav iespējams. Mēģinājumi to darīt rada sāpes un nestabilitātes sajūtu.
Deformācija. Smagākos gadījumos ir redzamas rokas vai kājas formas izmaiņas, deformācija. Šāds simptoms ir raksturīgs lūzumiem ar kaulu fragmentu nobīdi. Parasti tas saistīts arī ar lielākām sāpēm un kustību ierobežojumu. Svarīgi ir neveikt liekas kustības ar traumēto roku vai kāju un meklēt mediķu palīdzību.
Ko darīt, ja ir lūzuma pazīmes
Ja pēc kritiena nav iespējams piecelties un pārvietoties, tad ieteicams zvanīt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam pa tālruni 113.
Ja var pārvietoties, bet, izvērtējot stāvokli pēc kritiena, rodas aizdomas par lūzumu, tad noteikti jādodas uz traumpunktu vai slimnīcas uzņemšanas nodaļu, lai veiktu papildu izmeklējumus un nozīmētu atbilstošu ārstēšanu. Parasti lūzumu diagnostikai tiek veikts rentgena izmeklējums. Ja rentgena uzņēmums nesniedz pilnīgu informāciju, var tikt nozīmēta datortomogrāfija. Ja aizdomas par lūzumu apstiprinās, tad traumētā ekstremitāte tiek imobilizēta, uzliekot ģipsi. Savukārt, ja ārsts konstatē lūzumu ar kaulu fragmentu nobīdi vai nestabilu lūzumu, tad var tikt nozīmēta operācija. Operācijas laikā ārsts fiksē pareizā stāvoklī kaula lūzuma fragmentus ar metāla implantiem. Ciskas kaula kakliņa lūzuma gadījumā var tikt veikta gūžas locītavas aizvietošana ar mākslīgu locītavu. Šādu operāciju sauc par endoprotezēšanu.
Lūzumu profilakse
Regulāri jārūpējas par kaulu veselību. Jālieto D vitamīns, kalciju saturoši uztura bagātinātāji, pirms tam konsultējoties ar ārstu. Jāpārbauda kaulu blīvums ar osteodensitometrijas metodi. Pazemināts kaulu blīvums raksturīgs pacientam ar osteoporozi. Ja izmeklējumā tiek konstatēta osteoporoze, tad par turpmāko rīcību jākonsultējas ar ģimenes ārstu.
Jāvingro. Kļūstot vecākiem, lielākā daļa cilvēku zaudē koordināciju, elastību un līdzsvaru, kas palielina krišanas risku. Regulāra vingrošana uzlabo muskuļu spēku un līdzsvaru. Pētījumos norādīts, ka tieši līdzsvara vingrojumi samazina kritiena risku pat līdz 25 %. Lai uzlabotu līdzsvaru un koordināciju, ir nepieciešama mērena vingrinājumu programma, kas senioriem jāveic regulāri, vēlams, speciālista uzraudzībā.
Jābūt aktīvam un drošam. Fiziskās aktivitātes, kas ir vērstas uz spēka, līdzsvara, elastības un izturības treniņu, var samazināt kritiena risku. Ir pierādīts, ka programmas, kurās iekļauti divi vai vairāki no šiem komponentiem, samazina kritiena ātrumu. Kustības palīdz saglabāt arī locītavu veselību.
INFORMĀCIJU SAGATAVOJA RĪGAS 2. SLIMNĪCAS SPECIĀLISTI
Ziemas apstākļiem atbilstošu tehnisko palīglīdzekļu lietošana
Kritienu sekas var būt nepatīkamas visiem, taču vecāka gadagājuma cilvēkiem tie var kļūt liktenīgi. Tādēļ, kad uz ceļiem vērojama atkala un ledus, aicinām būt īpaši uzmanīgiem! Lai izvairītos no kritiena, svarīgi ievērot vairākus priekšnosacījumus, piemēram, valkāt apavus, kas nodrošina saķeri ar sniegu vai apledojušu virsmu, kā arī ejot labāk turēt rokas gar sāniem, jo tas palīdzes saglabāt līdzsvaru uz slidenas virsmas. Vēl vērtīgs ieteikums ir lietot palīglīdzekļus, kas palīdzēs nodrošināt stabilāku atbalstu.
Ziemas pretslīdes radze. Ja pārvietojoties tiek izmantots kāds no mobilitātes tehniskajiem palīglīdzekļiem, piemēram, spieķis vai elkoņa atbalsta kruķis, tiek rekomendēts izmantot ziemas pretslīdes radzi, kuru iespējams viegli pacelt, tādējādi nodrošinot iespēju spieķi vai elkoņa atbalsta kruķi (-us) lietot iekštelpās, savukārt, nolaižot radzi, tos būs ērti un droši lietot ārējā vidē. Ziemas pretslīdes radze nodrošinās tehniskā palīglīdzekļa saķeri ar virsmu, līdz ar to būtiski mazinās kritiena risku.
1. attēls Ziemas pretslīdes radze
Ziemas zoles apaviem. Būtiski ir lietot apavus, kuri ir atbilstoša izmēra un stabili. Papildus tam, lai uzlabotu saķeri un personai sniegtu vēl lielāku drošības sajūtu, iespējams lietot ziemas zoles ar metāla radzēm. Tās ir divu veidu – uzmaucamas uz apavu purngaliem vai arī uz visas zoles.
2. attēls Ziemas zoles apaviem
Tāpat, ja pārvietojoties tiek izmantoti kādi no mobilitātes tehniskajiem palīglīdzekļiem, svarīgi, lai tie būtu individuāli pielāgoti personas antropometriskajiem rādītājiem. Tā, piemēram, lietojot elkoņa atbalsta kruķus, svarīgi ievērot:
- elkoņiem jābūt saliektiem ~ 30° leņķī;
- elkoņa atbalsta augšējai malai jābūt ~ 2 – 3 cm zem elkoņa locītavas;
- roku atbalstam jābūt plaukstas pamatnes locītavas līmenī.
Savukārt, lietojot spieķi, tripodu vai kvadripodu, to rokturim arī jābūt plaukstas pamatnes locītavas līmenī.
Lai maksimāli mazinātu kritiena risku, nereti nepieciešama gan specialistu, gan tuvinieku iesaiste, lai ar personu, kura pakļauta kritiena riskam, tiktu pārrunāti drošas pārvietošanās pamatprincipi, tehnisko palīglīdzekļu lietošana, aktivitāšu modificēšana.
Kā pasargāt sevi no kritienu riska. Iesaka Rīgas 2. slimnīcas speciālisti
Kritienu sekas var būt nepatīkamas visiem, taču vecāka gadagājuma cilvēkiem tie var kļūt liktenīgi. Tādēļ, kad uz ceļiem vērojama atkala un ledus, aicinām būt īpaši uzmanīgiem!
Rīgas 2. slimnīca – no stratēģijas līdz zīmolam
Rīgas domes (RD) kapitālsabiedrība SIA “Rīgas 2. slimnīca” atklājusi pilnveidoto zīmolu, prezentējot logotipu un vēstījumu, kas balstās uz medicīnas iestādes stratēģiju. Logotips atspoguļo slimnīcas profilu un vīziju – sadarbību starp pacientu un mediķi, pacientu mobilitāti un kustības prieku, slimnīcas sasniegumus.
Cigun – smelties spēku un līdzsvarot enerģiju
Ciguna vingrinājumu sistēma radusies senajā Ķīnā jau vairāk nekā pirms 5000 gadiem. “Ci” nozīmē “iekšējā enerģija”, bet “Gun” – “darbs ar sevi”. Ciguna vingrojumi ir ļoti vienkārši izpildāmi, neprasa īpašu sagatavotību, lokanību vai priekšzināšanas, turklāt vingrot var jebkurā vecumā.
Rīgas domes Labklājības departamenta īstenotajā projektā “Mēs par veselīgu Rīgu!”* iedzīvotājiem ir iespēja bez maksas apmeklēt cigun nodarbības, kurās piedalās iedzīvotāji arī ļoti cienījamā vecumā, piemēram, pat 94 un 95 gadu vecumā. “Možums acīs un azarts dzīvot” – tā savas ciguna vingrotāju grupiņas dalībniekus raksturo viena no ciguna instruktorēm – Anita Tamašauska.
Ir arī dalībnieki, kuri ciguna nodarbības turpina apmeklēt jau kopš paša projekta sākuma, laika gaitā paplašinot gan draugu loku, gan atrodot domubiedrus, ar kuriem dalīt kustību prieku. Kā raksturo instruktore, dabas, zemes un debesu spēka mijiedarbībā mūsu pašu enerģija gluži vai atdzīvojas.
Elpa ir būtisks pamats šo vingrojumu izpildē – saskaņā ar ciguna praksi, ieelpojot gaisu, cilvēks ieelpo arī visas piecas dabas stihijas. Ķīniešu tradīcijās tās ir uguns, ūdens, zeme, metāls un koks. Ieelpojot gaisu, izelpa jāvirza pa visu ķermeni.
Dažādie fizisko kustību vingrinājumi, pašmasāžas tehnikas un elpas sakārtošana dod virkni pozitīvu ieguvumu veselībai: palīdz sakārtot domas, kustības, uzlabot darbaspējas, veselīgu miegu, atslābināt nervu sistēmu, mazināt stresa sekas, kā arī muguras un galvas sāpes. Izmantojot elpas spēku, mērķtiecīgi virzot domas un ķermeņa spēku vienotā plūdumā, tas palīdz veicināt gan psihoenerģētisko līdzsvaru, gan attīstīt līdzsvaru un uzlabot stāju arī tiešākā nozīmē.
Ciguna vingrošanā:
- elpa ir lēna, gara un dziļa. Elpošanas veidi var variēties no vēdera un dziļās elpošanas līdz elpošanai ar skaņām;
- kustības visbiežāk ir maigas un plūstošas, relaksējošas;
- domas saistās ar uzmanības koncentrēšanu un vizualizāciju.
Dinamiskās jeb aktīvās ciguan tehnikas galvenokārt koncentrējas uz ķermeņa, īpaši uz roku un kāju, kustībām. Meditatīvās jeb pasīvās ciguna kustības var praktizēt, ieņemot noteiktu pozu stabilitātei un veicot elpas un prāta vingrinājumus.
Ja vēlaties pieteikties ciguna nodarbībām, aicinām ieskatīties Pasākumu kalendārā, izvēloties sev ērtāko laiku un vietu, turklāt nemaksājot par tām ne centa – pašiem vien jāparūpējas par nokļūšanu nodarbības vietā un jāpiesakās pie ciguna instruktoriem.
* Nodarbības tiek īstenotas Eiropas Savienības Sociālā fonda projekta Nr.9.2.4.2./16/I/021 “Mēs par veselīgu Rīgu – daudzveidīgi un pieejami veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi!” ietvaros.
Rīgā norisinājās Eiropas Slimnīcu un veselības aprūpes federācijas vadības sanāksme
2022. gada 31. oktobrī Rīgā norisinājās Eiropas Slimnīcu un veselības aprūpes federācijas (European Hospital and Healthcare Federation – HOPE) pārstāvju ikgadējā sanāksme. Eiropas medicīnas iestāžu jumta organizāciju vadītājus uzņēma Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB), starptautisko sanāksmi rīkojot Rīgas 2. slimnīcā, Pārdaugavā. Iepriekš HOPE sanāksme Latvijā norisinājās 2012. gadā.
HOPE ir Eiropas bezpeļņas organizācija, kura kopš 1966. gada nodrošina starptautisku pieredzes apmaiņu veselības aprūpes vidē. Federācija pārstāv 36 valstu publisko un privāto slimnīcu un veselības aprūpes iestāžu asociāciju vai biedrību intereses. Sanāksmes laikā ieskicēti aktuālākie jautājumi medicīnas aprūpes un sociālajā jomā, tostarp inflācijas un enerģētikas krīzes ietekme uz slimnīcu darbību. Latvijas slimnīcu intereses jau 25 gadus pārstāv LSB.
“Latvijas Slimnīcu biedrība kā HOPE nacionālā pārstāve ir gandarīta par iespēju jau otro reizi Rīgā uzņemt kolēģus no visas Eiropas. Ir svarīgi Latvijas medicīnas iestāžu problēmas risināt Eiropas kontekstā, gan apmainoties idejām, gan piedaloties pieredzes apmaiņas programmā”, komentēja dr. Jevgēņijs Kalējs, LSB valdes priekšsēdētājs.
Ik gadu tiek realizēta starptautiskās pieredzes apmaiņas programma “HOPE”, kurā aktīvi piedalās arī LSB pārstāvji. Šogad programmas dalībnieku gala konferencē piedalījās 10 pārstāvji, tostarp dr. Sandris Petronis, Rīgas 2. slimnīcas valdes priekšsēdētājs, LSB valdes loceklis.
Gadskārtējā pieredzes apmaiņas programmas “HOPE” dalībnieku sanāksmē, kas norisinājās šā gada jūnija sākumā Briselē, tika pieņemts, ka ikgadējā HOPE vadītāju sanāksme norisināsies Rīgas 2. slimnīcā.
Programmas galvenais mērķis ir dalīties pieredzē un sekmēt zināšanu mijiedarbību, kā arī pārnesi starp medicīnas jomā slimnīcās strādājošiem speciālistiem visā Eiropā. Pēdējos gadus liels uzsvars ir tieši uz pierādījumos balstītu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu. Nākamā pieredzes apmaiņa notiks 2023. gada maijā.
Pārbaudīt holesterīna un glikozes līmeni asinīs – vienkārši, bet ļoti svarīgi!
Paaugstināts holesterīna un glikozes (cukura) līmenis asinīs ir riska faktors, kas ietekmē sirds un asinsvadu sistēmu, turklāt holesterīna vielmaiņas traucējumi var būt arī iedzimti un simptomi neparādīties uzreiz – tādēļ nevajag atlikt holesterīna līmeņa pārbaudi uz vēlāku laiku un pārbaudīt to vajadzētu ikvienam. Ja ikdienas gaitās šķiet, ka visu darāmo ir grūti atcerēties – vērts izveidot savu veselības dienasgrāmatu, kurā ierakstīt gada laikā veicamās profilaktiskās veselības pārbaudes.
Receptes no gatavošanas meistarklases
Kvinojas grieķu salāti
Sastāvdaļas salātiem:
- kvinoja, 130 g;
- tomāti, 3 gab.;
- garais gurķis, 1 gab.;
- sarkanā paprika, 1 ½ gab.;
- sarkanais sīpols, 1 gab.;
- olīvas, 25 gab.;
- fetas siers vai cits mīkstais siers, 100 g;
- sauja valriekstu.
Sastāvdaļas mērcei:
- extra virgin olīveļļa, 55 ml;
- citrona sula no ½ augļa;
- sarkanvīna etiķis, 1.5 ēdamk.;
- brūnais cukurs, 1 tējk.;
- kaltēts oregano, 1 tējk.;
- kaltēts baziliks, 1 tējk.;
- šķipsna sāls.
Pagatavošana:
- kvinoju izvāra pēc instrukcijas uz iepakojuma un pilnībā atdzesē;
- tomātus, gurķi un papriku sagriež vidēja izmēra gabalos, sīpolu sagriež plānās šķēlītēs, olīvas pārgriež uz pusēm, fetas sieru sagriež kubiņos;
- visas salātu sastāvdaļas liek bļodā un samaisa;
- visas mērces sastāvdaļas liek bļodiņā un ar dakšiņu aktīvi maisa, līdz izveidojusies viendabīga mērce. Pārlej mērci salātiem un pasniedz.
Zaļo zirnīšu pastēte
- saldēti zaļie zirnīši, 400 g;
- ķiploks, 2 daiviņas;
- extra virgin olīveļļa, 2 ēdamk.;
- šalotes sīpols, 1 gab.;
- sāls;
- pipari.
Pagatavošana:
- katliņā lej mazliet olīveļļas un uz vidējas uguns apcep sakapātu šalotes sīpolu un ķiplokus, līdz tie ir caurspīdīgi;
- pievieno zaļos zirnīšus, sautē tos aptuveni 15 – 20 minūtes;
- visu liek blenderī un sablendē viendabīgā masā;
- ja masa šķiet par biezu, var pievienot nedaudz ūdens vai saldā krējuma, līdz iegūta vēlamā konsistence;
- pēc garšas pievieno garšvielas.
Kraukšķīgie krekeri ar sēkliņām (bez olām)
Sastāvdaļas:
- saulespuķu sēklas, 20 g;
- ķirbju sēklas, 20 g;
- magones, 20 g;
- sezama sēklas, 80 g;
- linsēklas, 40 g;
- rudzu milti (vai jebkuri citi pēc izvēles), 110 g;
- silts ūdens, 250 g;
- extra virgin olīveļļa, 20 g;
- sāls un garšvielas pēc ieskatiem.
Pagatavošana:
- ieslēdz krāsni un uzkarsē līdz 200 grādiem;
- traukā sajauc sēkliņas ar miltiem, sāli un garšvielām;
- siltam ūdenim pievieno eļļu, šo maisījumu pievieno pie sausā maisījuma;
- masu lej uz paplātes un izlīdzina plānā kārtiņā;
- liek cepeškrāsnī un 10 minūtes cep 200 grādos. Pēc tam izņem, sagriež ar nazi krekerus sev vēlamā izmērā un liek atpakaļ cepeškrāsnī, samazinot temperatūru līdz 160 grādiem un cep apmēram 20 – 25 minūtes, līdz krekeri kļūst zeltaini brūni.
Šokolādes čia sēklu pudiņš
Sastāvdaļas čia pudiņam:
- dateles, 125 g;
- piens (der arī augu izcelsmes), 600 ml;
- Indijas rieksti (mērcēti), 85 g;
- kakao, 2.5 ēdamk.;
- vaniļas cukurs, 1 tējk.;
- sāls, ½ tējk.;
- kanēlis, 1 tējk.;
- čia sēklas, 70 g.
Sastāvdaļas jogurtam:
- jogurts bez piedevām, 420 ml;
- kļavu sīrups vai cits saldinātājs, 70 g;
- šķipsna sāls;
- šķipsna kanēļa.
Pagatavošana:
- čia pudiņa pagatavošanai blenderī liek dateles, pienu, Indijas riekstus, kakao, vaniļas cukuru, sāli un kanēli, blendē līdz vienmērīgai masai, apmēram minūti;
- pārlej bļodā un pievieno čia sēklas;
- pārklāj ar plēvi un liek ledusskapī, ik pa laikam apmaisot, apmēram uz 40 minūtēm, līdz stundai;
- jogurtam pievieno kļavu sīrupu, sāli un kanēli;
- pasniedz, glāzē kārtojot pudiņu un jogurtu.
Locītavu sāpes: kāpēc tās rodas un kā tās mazināt
12. oktobrī visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā artrīta diena, īpašu uzmanību pievēršot reimatiskajām saslimšanām. Šajā rakstā uzzināsiet par locītavu sāpēm un saslimšanu ar entezopātiju. Vairāk par slimības cēloņiem un ārstēšanu stāsta Rīgas 2. slimnīcas speciālisti: Sandis Petronis (specialitāte – traumatologs, ortopēds), Andulis Zellāns (specialitāte – traumatologs, ortopēds) un Viktors Ļiņovs (specialitāte – radiologs diagnosts).
