Kaut arī teorētiski lielākā daļa cilvēku atzīst, ka veselība viņiem ir pirmajā vietā, ikdienā ne visi velta laiku tam, lai parūpētos par sevi. Mēs varam ar vislielāko atbildību izdarīt darba pienākumus un parūpēties par ģimenes locekļu vajadzībām, bet dažkārt aizmirstam par mums vistuvāko cilvēku – sevi pašu. Mūsu sabiedrībā ļoti pietrūkst adekvātu rūpju par sevi. Viens grāvis ir klaja nerūpēšanās, kad prioritāšu augšgalā allaž nostādām jebko citu, tikai ne veselību; otrs grāvis – pārspīlēta rūpēšanās jeb pārņemtība ar veselīgu dzīvesveidu, cerot, ka „ēdot tikai zaļu zāli” mēs nekad neslimosim un dzīvosim mūžīgi.
Bet ko praktiski ietver rūpes par sevi? Vienkārši sakot, tas nozīmē izturēties pret sevi labi. Šajā dzīvē mums ir dots tikai viens ķermenis, kuru nevarēsim nomainīt pret citu, tāpēc ir svarīgi pret to attiekties kā pret vērtību. Pirmkārt, ir jāatrod laiks, lai ieklausītos sevī un saprastu, kas ir tas, kas mums vajadzīgs. Varbūt ikdienas skrējienā mums nepietiek laika veselīgām maltītēm, varbūt tā ir smēķēšana vai fizisko aktivitāšu trūkums, ar ko nodarām pāri savam ķermenim, bet, iespējams, par maz uzmanības pievēršam psihohigēnai un ļaujamies hroniskam stresam?
Nav iespējams sniegt recepti, kas vienreiz un uz visiem laikiem mūs pasargās no jebkuras saslimšanas. Varbūtība saskarties ar kādu slimību, tai skaitā onkoloģisku, pastāv katram no mums. Jāsaprot, ka ir faktoru kopums, kuru mēs nevaram ietekmēt, piemēram, ģenētika vai kādi no mums neatkarīgi apstākļi, taču ir arī otrs faktoru kopums, kuru mēs varam ietekmēt, piemēram, mūsu dzīvesveids. Izturēties atbildīgi pret savu veselību nozīmē neignorēt ķermeņa simptomus un, pamanot, piemēram, kādu aizdomīgu dzimumzīmi vai bumbuli krūtī, aiziet pie ārsta, un ikdienā veikt vismaz minimālas profilaktiskās pārbaudes. Pat ja mums gadās saslimt, mēs varam savlaicīgi diagnosticēt, uzsākt ārstēšanu un tādējādi sasniegt labāko iespējamo rezultātu.
Reizēm cilvēki aizbildinās, ka viņiem nav laika sev, jo jārūpējas par ģimeni, taču patiesībā rūpes par sevi nozīmē rūpes par tiem, kurus mīlam. Labākā dāvana, ko varam sniegt savai ģimenei, ir tas, ka esam veseli un varam vēl ilgus gadus būt kopā. Tieši tāpēc ir vajadzīgas dažādas informatīvās kampaņas, kurās cilvēkiem atkal un atkal tiek atgādināts, ka mēs neesam ārējo apstākļu upuri un daudz ko savā dzīvē varam izmainīt paši.
Nevajadzētu, protams, aiziet otrā galējībā, kad cilvēks jūtas atbildīgs par pilnīgi visu, kas ar viņu notiek, nešķirojot, vai tam ir objektīvs vai subjektīvs pamats. Dažkārt cilvēki, kuri ir saskārušies ar diagnozi vēzis, uzskata, ka tas ir sods par sliktam domām. Cilvēkam jau tā ir smagi, bet viņš vēl jūtas vainīgs par savu diagnozi, jo publiskajā telpā nereti tiek tiražēts viedoklis, ka visas saslimšanas rodas galvā. Mēs nevaram noliegt, ka domāšana un emocijas ietekmē mūsu imunitāti, tomēr nav pareizi sludināt, ka ar domām vien mēs varam piesaistīt slimības vai, tieši otrādi, – izvairīties no tām.
Latvijā ir salīdzinoši zemi skrīninga rādītāji un joprojām ir daudz cilvēku, kuri pie ārsta dodas tikai tāpēc, lai ārstētu kādu ielaistu slimību, nevis lai pārbaudītu un uzturētu kārtībā savu veselību. Lai cilvēki mainītu uzvedību un kļūtu atbildīgāki pret sevi, ļoti svarīgas ir zināšanas. Jo vairāk zināšanu, jo lielāka iespējamība, ka tās tiks izmantotas. Taču tikpat svarīgas uzvedības maiņā ir arī emocijas un attieksme.
Daļa sabiedrības pie ārsta neiet baiļu dēļ. Cilvēki atrod dažādus attaisnojumus, kāpēc viņiem nav laika vai iespēju pārbaudīties, taču patiesībā izvairīšanās doties pie ārsta ir saistīta ar noliegumu un bailēm. Jo lielākas bailes, jo lielāks noliegums. Un tad vieglākais ceļš ir izstumt nevēlamo informāciju.
Tas ir normāli, ka mums ir bail, tomēr ir iespējams bailes nedaudz kliedēt, pamanot, ka ir ne tikai sliktie, bet arī labie stāsti. Pat tad, ja esat izdzirdējis diagnozi vēzis, tas vēl nenozīmē, ka tās ir beigas. Publiskajā telpā galvenokārt dzirdam par ļoti smagiem vēža gadījumiem, kas beidzas letāli, taču ir arī ļoti daudz “spēka stāstu”, kas vēsta par cilvēkiem, kuri galu galā izveseļojas, tikai par tiem runā daudz retāk.
Mēs nevaram izmainīt pagātni, un mums nav pilnīgas kontroles pār nākotni, taču mēs varam darīt labāko, kas ir mūsu spēkos šajā mirklī. Jo atbildīgāk izturēsimies pret savu veselību, jo lielāka iespējamība, ka ieguldījums tagadnē nesīs augļus arī nākotnē.
Raksta autore: Baiba Purvlīce, Latvijas Psihoterapeitu biedrības prezidente, Mg. psych., psihoterapijas speciāliste, supervizore.
1.februārī no plkst. 10.00 – 18.00 nāc uz tirdzniecības centru “ORIGO”, kur notiks informatīva onkoloģisko saslimšanu profilakses diena “Esi gudrāks par vēzi”! Bezmaksas lekcijas, speciālistu konsultācijas, tai skaitā ar Latvijas Psihoterapeitu biedrības pārstāvjiem, un iespēja pārbaudīt krūšu veselību mobilajā mamogrāfā. Uzziniet visu, kas nepieciešams veiksmīgai vēža slimību profilaksei. Vairāk informācijas šeit.
Uz visām speciālistu lekcijām un krūšu veselības pārbaudi mobilajā mamogrāfā notiek iepriekšēja pieteikšanās pa tālruni +371 25404241, norādot vārdu, uzvārdu un interesējošo aktivitiāti.
Tiekamies 1.februārī!
Pasākums tiek īstenots Eiropas Savienības Sociālā fonda projekta Nr.9.2.4.2./16/I/021 “Mēs par veselīgu Rīgu – daudzveidīgi un pieejami veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi!” ietvaros.
Foto: Pexels/Pixabay
