Receptes no gatavošanas meistarklases “Veselīgāks “Junk food””

 

Veselīgie “Bounty”

Sastāvdaļas

  • 125 g tumšās šokolādes;
  • 1 ēdamkarote kļavu sīrupa;
  • 100 g kokosriekstu skaidiņu;
  • 150 ml kokosriekstu piena.

Pagatavošana

Ber blenderī kokosriekstu skaidiņas, lej kokosriekstu pienu, pievieno kļavu sīrupu. Visu sablenderē. No iegūtās masas veido nelielus batoniņus, izkārto uz cepamā papīra. Liek saldētavā uz 40 minūtēm. Izkausē šokolādi un noklāj batoniņus ar to. Tur ledusskapī, līdz šokolāde sacietējusi.

Saldo kartupeļu frī

Sastāvdaļas

  • 2 lieli saldie kartupeļi;
  • ēdamkarote kukurūzas cietes;
  • ½ tējkarotes sāls;
  • 2 ēdamkarotes olīveļļas.

Pagatavošana

Uzkarsē cepeškrāsni līdz 215C. Nomizo kartupeļus, sagriež nelielos stabiņos un izkārto uz cepamās pannas (būs nepieciešamas 2 pannas). Kartupeļiem pāri pārkaisa kukurūzas cieti un sāli. Kartupeļiem pāri pārlej mazliet olīveļļas. Cep 20 min, tad apmaisa un turpina cept.

Svaigais burgers

Sastāvdaļas

  • 8 burgera maizītes;
  • 3 baklažāni;
  • 3 avokado;
  • 200 g ķiršu tomātu;
  • mazliet rukolas;
  • 100 g kazas siera;
  • 40 ml olīveļļas;
  • 15 ml laima sulas;
  • sāls, pipari.

Mērcei

  • 150g bezpiedevu jogurta;
  • 1 tējkarote sinepju;
  • sāls, pipari;
  • 40 g zaļumu.

Pagatavošana

Sagriež baklažānu šķēlītēs un ķiršu tomātiņus pārgriež uz pusēm. Sagrieztos dārzeņus apmaisa bļodā kopā ar laima sulu, sāli un pipariem. Sagriež avokado nelielos gabaliņos un visu liek cepeškrāsnī uz 8 – 12 minūtēm. Sagriež kazas sieru. Blenderī liek visas mērces sastāvdaļas un sablenderē kopā. Cepeškrāsnī apgrauzdē maizītes. Gatavo burgeri!

Kale kāpostu čipsi

Sastāvdaļas

  • Kale kāposts;
  • 4 ēdamkarotes olīveļļas;
  • garšvielas pēc izvēles.

Pagatavošana

Cepeškrāsni uzsilda līdz 180 grādiem, kāpostu nomazgā.  Kāposta lapas jāsaplucina gabaliņos, bļodā jāsajauc kopā ar nelielu daudzumu eļļas un kādām garšvielām. Labi ies klāt ķiploks, derēs arī kaltēta paprika, čili, bet droši var eksperimentēt. Pievieno arī šķipsnu sāls. Izkārto uz pannas un liek cepties aptuveni 11 minūtes – jāpaseko līdzi, jo čipsi var piedegt, un jānotestē (t.i., ar roku pieskaroties – vai ir sausi un kraukšķīgi).

Siera čipsi

Sastāvdaļas

  • 100 g lavašs (vai arī 1 iepakojums);
  • 80 g siers ar samazinātu tauku procentu;
  • ola;
  • ēdamkarote grieķu jogurta;
  • zaļie lociņi pēc garšas;
  • sāls, pipari, paprika, ķiploku pulveris.

Pagatavošana

Sieru sarīvē uz smalkās rīves. Bļodiņā sajauc kopā sarīvēto sieru, olu, grieķu jogurtu, lociņus un garšvielas. Sajaukto pildījumu vienmērīgi izsmērē lavašam virsū. Sagriež lavašu nelielos kvadrātiņos un izliek tos uz cepampaplātes, kas ir klāta ar cepampapīru. Cep čipsus 8 – 10 minūtes 180°C līdz paliek zeltaini. Pieskata, lai nepiedeg.

 

Video sižets – saruna par veselīgu dzīvesveidu ar gerontologu, profesoru Jāni Zaļkalnu

Saruna ar profesoru Jāni Zaļkalnu – gerontologu-geriatru, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Gerontoloģijas klīnikas vadītāju. Tajā profesors stāsta, kā izprast un pieņemt tik dabisko novecošanās procesu, lai rastu iespējas vecumdienas pavadīt pēc iespējas pilnvērtīgāk. Šī ir pēdējā no 4 sarunu cikla sarunām. Iepriekšējās sarunās ārsti cita starpā uzsvēra arī tos novecošanos ietekmējošos faktorus, ko novērst mēs nevaram, un cik būtiska ir savlaicīga profilakse un diagnostika. Šajā noslēdzošajā sarunā vairāk uzsvērta apziņas nozīme, ar kuras palīdzību savā ikdienā un dzīvesveidā varam ieviest vairāk prieka un pēc iespējas ilgāk saglabātu možumu ikdienā. Ar profesoru Jāni Zaļkalnu sarunājas ģimenes psihoterapeite Aina Poiša.

Skatoties sižetu youtube kanālā “Veselīgs rīdzinieks” (www.youtube.com/watch?v=Cc6u1dZrlO8&t=12s) aprakstā redzami arī sižeta pieturas punkti. Uz tiem uzspiežot, nonāksiet attiecīgajā sarunas tēmā.

Video sižets – saruna par senioru veselības profilaksi ar ģimenes ārsti Žannu Raku

Trešajā sarunu sižetā par senioru veselību ģimenes psihoterapeite Aina Poiša uzrunā SIA “Rīgas veselības centrs” filiāles “Ziepniekkalns” ģimenes ārsti Žannu Raku. Aicinām noskatīties video un uzzināt, kādēļ tik svarīga nozīme ir asinsspiediena, pulsa un citu veselības rādītāju pārbaudei, ko veic ģimenes ārsts vizītes laikā; kādas ir tipiskākās saslimšanas senioru vecumā, ar ko savā praksē visbiežāk sastopas ģimenes ārste, un kādi ir galvenie simptomi, kas norāda uz nepieciešamību doties uz papildu izmeklējumiem?

Skatoties sižetu youtube kanālā “Veselīgs rīdzinieks” (www.youtube.com/watch?v=iWHSxYoZfaY&t=1318s), aprakstā redzami arī sižeta pieturas punkti. Uz tiem uzspiežot, nonāksiet attiecīgajā sarunas tēmā.

 

 

Video sižets – saruna par demenci ar psihiatru Elmāru Tēraudu

Aicinām noskatīties Rīgas domes Labklājības departamenta izstrādāto sarunu video par senioru veselību. Šis ir otrs no četru sarunu cikla sižetiem, un šoreiz ģimenes psihoterapeite Aina Poiša sarunājas ar psihiatru Elmāru Tēraudu, VSIA “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” ambulatorā centra “Pārdaugava” vadītāju.

Tajā uzzināsiet – kas ir demence, un kādas ir izteiktākās demences izraisītās psihisko procesu pārmaiņas. Sarunā psihiatrs stāsta arī par svarīgākajiem demences riska faktoriem un pazīmēm, kas palīdz demenci atpazīt; profilakses iespējām, lai mazinātu saslimšanas riskus, un ko darīt, ja diagnoze – demence jau ir noteikta.

Skatoties sižetu youtube kanālā “Veselīgs rīdzinieks” (www.youtube.com/watch?v=Ik1WJY5O_kY&t=1771s), aprakstā redzami arī sižeta pieturas punkti. Uz tiem uzspiežot, nonāksiet attiecīgajā sarunas tēmā.

Video sižets – saruna par senioru traumatismu ar traumatologu-ortopēdu Sandri Petroni un ergoterapeiti Vitu Kurganovu

Aicinām noskatīties Rīgas domes Labklājības departamenta izstrādāto sarunu video par senioru traumatismu, kurā īpaši senioriem vērtīgus padomus un informāciju sniedz Sandris Petronis (Rīgas 2.slimnīcas valdes priekšsēdētājs, traumatologs- ortopēds, Rīgas Stradiņa universitātes Ortopēdijas katedras pasniedzējs) un Vita Kurganova (Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Rehabilitācijas nodaļas ergoterapeite). Ar ekspertiem sarunājas ģimenes psihoterapeite Aina Poiša.

Video uzzināsiet, kādas ir tipiskākās un bīstamākās traumas, kāda ir to ietekme uz veselību, un kādi ir iespējamie veidi, kā pašu spēkiem samazināt traumatisma risku, piemēram, vienkāršiem veidiem labiekārtojot savu mājvietu. Šī informācija var būt noderīga ne tikai senioriem, bet arī viņu tuviniekiem, kuri var palīdzēt seniora mājvietu padarīt drošāku, ņemot vērā ergonomikas pamatprincipus un dažādus palīglīdzekļus – piemēram, ikdienā izmantojot neslīdošas zolītes; atzīmējot sliekšņus, aiz kuriem iespējams paklupt vai aizķerties; piestiprinot atbalsta rokturus vannasistabā, kā arī izmantojot citus efektīvus paņēmienus, lai pasargātu no kritieniem vai citiem raksturīgākajiem traumu gūšanas veidiem.

Skatoties sižetu youtube kanālā “Veselīgs rīdzinieks” (www.youtube.com/watch?v=n8ci8NNu5Hk), aprakstā redzami arī sižeta pieturas punkti. Uz tiem uzspiežot, nonāksiet attiecīgajā sarunas tēmā.

Aicinām noskatīties sarunu video ciklu par senioru veselību

Kā padarīt drošāku mājas vidi, lai pasargātu sevi vai tuviniekus no kritieniem, kas ir vienas no biežākajām traumām senioru vecumā? Kā pieņemt fiziskās un garīgās pārmaiņas, kas rodas novecošanās procesa gaitā? Kādēļ tik svarīga nozīme ir asinsspiediena, pulsa un citu veselības rādītāju pārbaudei, ko veic ģimenes ārsts vizītes laikā? Kuras ir svarīgākās profilaktiskās veselības pārbaudes, un kādi ikdienas paradumi palīdz saglabāt možu prātu un garu?

Continue reading

Rūpējies par savu redzi!

 

Laba redze ir būtiska kvalitatīvas dzīves sastāvdaļa. Ikdienā par savu redzi un acu veselību kopumā cilvēki īpaši nedomā, kamēr nav sākušās problēmas. Tomēr daudzi no mums savas dienas pavada pie datora un telefona ekrāniem. Tā paiet gan darba dienas, gan vakari un brīvdienas. Īpaši daudz laika dažādu ekrānu tuvumā pavadām pēdējā laikā, kad COVID-19 dēļ daudzi no mums mācās un strādā attālināti, tikšanās un sapulces notiek virtuālajā vidē, arī liela daļa no brīvā laika pavadīšanas veidiem – koncerti, teātra izrādes, izstādes, pat sporta nodarbības, ir pārcēlušies un virtuālo vidi.

Lai šajos jaunojos dzīves apstākļos redze neciestu, ir svarīgi par to parūpēties, pirms vēl acis apsārtušas, kļuvušas sausas un niezošas, redze sākusi migloties. Veselīgs dzīvesveids, pilnvērtīgs, vitamīniem un minerālvielām bagāts uzturs, pietiekoši liels ūdens patēriņš palīdzēs uzturēt arī acis veselas. Tomēr nedrīkst aizmirst arī par regulāru acu atpūtināšanu un izvingrināšanu.

Veselīgi ir mirkšķināt acis vidēji ir pēc piecām sekundēm. Tomēr, veroties ekrānā, mēs to darām krietni retāk. Strādājot pie datora, ir svarīgi vismaz ik pēc 15 minūtēm novērsties no darāmā darba un palūkoties tālumā – ārā pa logu vai kaut vai uz tālāko sienu. Ir dažādi acu vingrinājumi, kas palīdz tām atpūsties.

Vienkāršs, taču ļoti noderīgs vingrinājums acīm

  1. Skaties uz augšu piecas sekundes, atpūtini acis, tad skaties uz leju piecas sekundes. Atkārto piecas reizes. Tad atpūtini acis, vairākas reizes pamirkšķinot.
  2. Skaties pa labi piecas sekundes, atpūtini acis, tad skaties pa kreisi piecas sekundes. Atkārto piecas reizes. Tad atpūtini acis, vairākas reizes pamirkšķinot.
  3. Skaties uz augšējo labo stūri piecas sekundes, atpūtini acis, tad skaties uz apakšējo kreiso stūri piecas sekundes. Atkārto piecas reizes. Tad atpūtini acis, vairākas reizes pamirkšķinot.
  4. Skaties uz augšējo kreiso stūri piecas sekundes, atpūtini acis, tad skaties uz apakšējo labo stūri piecas sekundes. Atkārto piecas reizes. Tad atpūtini acis, vairākas reizes pamirkšķinot.
  5. Rotē acis pulksteņa rādītāja virzienā desmit sekundes. Tad atpūtini acis, vairākas reizes pamirkšķinot.
  6. Rotē acis pretēji pulksteņa rādītāja virzienam desmit sekundes. Tad atpūtini acis, vairākas reizes pamirkšķinot.
  7. Savirzi acis kopā, lai redzētu degungalu. Tad paskaties uzacu augstumā, tad atpakaļ uz degungalu. Atkārto piecas reizes. Atpūtini acis, vairākas reizes pamirkšķinot.
  8. Samiedz acis, cik stipri vien vari. Noturi tās samiegtas piecas sekundes. Atver acis vaļā, cik plaši vien vari. Noturi tās vaļā piecas sekundes. Atkārto desmit reizes. Tad atpūtini acis, vairākas reizes pamirkšķinot.
  9. Nofokusē redzi uz kādu tuvu esošo priekšmetu (piemēram, pirkstu), lai skaidri to saskatītu, tad nofokusē redzi uz kādu tālu esošu priekšmetu (vēlams ārpus telpas, skatoties caur logu), maini fokusu desmit reizes. Tad atpūtini acis, vairākas reizes pamirkšķinot.

Regulāra acu izvingrināšana palīdzēs uzturēt acis veselīgas un redzi labu. Tomēr nevajag aizmirs arī par regulārām redzes pārbaudēm un ārsta apmeklējumu, ja ir jebkādas sūdzības saistībā ar redzi vai acīm.

PVO aicina palikt fiziski aktīviem

 

Fiziskās aktivitātes veicina gan mūsu fizisko, gan garīgo veselību. Tā kā COVID-19 izplatības dēļ daudzi cilvēki šobrīd atrodas savās mājās, Pasaules Veselības organizācija (PVO) ir izstrādājusi rokasgrāmatu, lai palīdzētu cilvēkiem rast vienkāršus, drošus veidus, kā būt fiziski aktīviem arī ierobežotā telpā. Rokasgrāmatā ņemti vērā arī tie fiziskie izaicinājumi, ko rada darbs no mājām, piedāvājot idejas, kā realizēt izkustēšanos un fiziskas aktivitātes ikdienas rutīnā. Continue reading